Sutton Park (Birmingham)

 

Category: CompassSport Cup qualification 2026 (22.02.26)

Map/area: Sutton Park (Birmingham)

Organiser: OD

Country: England

Discipline: Blue (M45)

Results   

6.7 km 23 cp - 1:08:59 - 21/48

Dalību CompassSport kausā ieplānoju jau pirms mēneša, kad viesojos Mančestrā. Šīs būs pirmās sacensības šosezon. Pa ziemu neesmu slinkojis. Regulāri vismaz vienreiz nedēļā izskrienu mazliet garāku skrējienu un svētdienās Gaujas Ziemā labi pusstundas orientēšanās treniņi. Ja lidoju uz Angliju, tad protams jāizskrien arī kāds parkrun. Konkrēta plāna nebija, kuru parkrun skriet, vienkārši skatījos uz kurieni lētākās lidojuma biļetes. Tā kā lidoju uz Stansted lidostu, tad izvēle par labu kādam no Londonas parkruniem. Izskrēju Battersea parkrun piecīti. Šis parks ir ļoti tuvu centrālajai Londonai un ļoti iecienīts skrējējiem ikdienā. Arī parkrun skrējiens ļoti populārs - 1200 skrējēji.

Birmingemas Sutton parkā biju jau skrējis iepriekš, tāpēc zināju ka apvidus ir ļoti ātrs, bet arī visai tehnisks ar traki daudz takām un krūmu puduriem. Iesāku ļoti labi, varbūt nedaudz saminstinoties pie 2. kp. Diemžēl uz 4. kp pieļāvu milzīgu kļūdu. Vispirms sabijos no savvaļas zirgiem. Pirmo reizi mežā sastapu šādus dzīvniekos. Izvairoties no viņiem, novirzījos no virziena un pirms punkta nezināju precīzu atrašanās vietu. Izmetu divus lielus lokus pa durstīgajiem krūmiem un atgriezos uz takas. Ar citu orientieristu palīdzību izdevās atrast to punktu. Mazliet dusma par šādu neveiksmi. Satrakojos uz 5. kp šķībi un uz 6. kp virziens pilnīgi šķērsām.

Tālāk pāris taku etapi, līdz pie 10. kp atkal neliela pazušana. Nesapratu to melno krustu leģendā, kas man jāmeklē. Izrādījās kaut kāds nodeguša koka stumbrs. Uz 11. kp attīstīju labu ātrumu un uz 12. kp jau skrēju kopā ar vienu citu orientieristu. Viņš gan pavilka kļūdā un pusminūte zaudēta. Te bija arī cīņa ar rožaugiem, kuru dēļ pat nostiepu uz mutes. 13. un 14. kp vairāk tādi kā pārskrējieni pa golfa laukumu, galvenais piefiksēt pa kuru taku skrien. Uz 15. kp jau jūtams sagurums, kurš ļoti izpaudās uz 16. kp. Nevarēju uzskriet kalnā un pat mazliet aizgāju garām punktam. Sākās pāris reljefa punkti, kuriem jūtami jauda pietrūka. Ja 18. un 19. ok, tad 20. kp galīgi garām. Laikam brilles prasās. Kartē taku aiz punkta uztvēru kā horizontāles līniju, tāpēc punktu meklēju pilnīgi citā vietā. Koncentrēšanās pamatīgi pazudusi, tāpēc distances beigas kā pa miglu. Laikam jau nevar skriet tikai pusstundas distances un tad gaidīt, ka pēkšņi stundas distancē izskriešu līdz beigām pārliecinoši.

Nevaru būt gluži apmierināts ar šo skrējienu, jo zem stundas stabili bija jāveic šī distance. Mazliet piemirsusies Anglijas mežu specifika ar tiem krūmu puduriem un daudzajām takām. Latvijā tomēr pierasts orientēties pēc reljefa. Ierindojos 21. vietā. Kopumā jau ļoti forši atkal satikt vecos kluba biedrus un no sirds izskrieties angļu parkveida mežā. Ja pirms nedēļas Gaujas Ziemā cīnījos pie -20 grādiem, tad te bija tīrākā bauda baudīt +12 grādus un pavasara saulīti. Ja vien būs iespēja, gan jau vēl kādu reizi šogad uzskriešu Anglijā, tik jāskatās cik piesātināts būs orientēšanās sacensību kalendārs Latvijā.

p.s. kā vēlāk ziņoja kluba kapteinis, tieši manis nopelnītie punkti 2. distancē, ļāva DVO klubam kvalificēties klubu kausa finālam.