Beidzot atrādījos sava jaunā Anglijas orientēšanās kluba
NOC treniņsacensībās. Biju cerējis ka šodienas pasākumu būs pagodinājis arī kāds no kluba grandiem, Anglijas elites orientieristiem -
Peter Hodkinson vai
Richard Robinson, bet nekā, ieradies bija tikai kluba 3. numurs -
Anthony Squire, kurš, ieskatoties
splitos, šodien skrēja kaut kādus dīvainus intervālus (pāris etapi pastaigas režīmā un tad atkal ar pilnu ātrumu). Vakar pa ilgiem laikiem notestēju sevi piecītī - uzskrēju
Conkers parkrun skrējienā. Kājas jūtas labi un uzņemto brīvo tempu varu noturēt mierīgi, bildē gan izskatās visai smagi, bet tas droši vien tāpēc, ka organisms nav sajūsmā tik agri no rīta skriet. Nākamreiz vajadzētu pamēģināt paskriet zem 24 minūtēm, ātrāk gan ne, jo ne mans svars, ne vecās potīšu traumas, neļauj man pārāk agresīvi skriet.
Šorīt kājās vairāk jutu sagurumu no darba nevis no piecīša, tāpēc daudz neiespringu uz rezultātu šodien. Pa nakti bijuši mīnusi un zāli klāj viegla salnas kārtiņa, vismaz mežā dubļi būs sasaluši. Organizatori solīja labu tehnisku distancīti, bet ar visai lielu kāpumu (255m) uz tik īsu distanci (5.4km). Tā kā man šeit katra karte un apvidus ir jaunums, jo iepriekš nav skriets, tad ar lielu interesi devos mežā. Uz 1. kp lejā no kalna pa dzelteno taciņu un punkts ļoti viegls. Uz 2. un 3. kp ļoti īsi etapiņi un pret kalnu, un caur normāliem krūmiem, uz 2. kp pat vienā vietā līdu uz visām četrām, un dēļ krūmiem uztaisīju nevajadzīgu 30 sek. līkumiņu. Uz 4. kp izlēmu skriet apkārt pa pļavu, nevis cauri gravai, jo redzot kādi krūmi ir te pie 3. kp, nedomāju ka otrpus gravai būtu kaut kas labāks. Uz 5. kp gan laikam bija kļūda skriet apkārt pa pļavu, jo lai cik biezi būtu bijuši tie krūmi no 4. kp, tomēr šķiet ka pa taisno būtu bijis ātrāk. Uz 6. kp sākas kontrolpunktu mudžeklis kartē, jo pa vidu parādās kaut kādi padsmitie punkti, tātad daži etapi pārklāsies. Uz 6. kp uztaisīju šodienas lielāko kļūdu (~1 min.), mežā nepamanīju sētu (tur gan bija palikuši tikai sētas stabi), un aizskrēju mazliet pa tālu un punktu gribēju atrast pie tālākā izrakuma vaļņa. 7. un 8. kp tādi nekādi, mazliet tik saputrojos taciņās uz 8. kp. Uz 9. kp mazliet nopietnāks etaps, bet arī visai vienkārši, vispirms caur 6. kp un tad no pļavas tik pa horizontāli, uzreiz gan netrāpīju virsū tai bedrei. Uz 10. kp tikai jāuzmet virziens, jo to punktu jau redzēju skrienot uz 1. kp. Oho uz 11. kp pat var izvēlēties 2 variantus, vai nu celt augšā un ņemt punktu no augšas caur 14. kp, vai arī skriet apkārt pa taciņu ar nedaudz lielāku līkumu. Izvēlējos krosa variantu. Tālāk seko pāris īsie etapiņi uz 12. 13. un 14. kp, pie 13. kp mazliet izbīli izraisīja kaut kādi sektanti. Sastājušies mežā aplī un dzied kaut kādā nesaprotamā valodā, visai neomulīgi palika, tāpēc ātrāk prom no turienes :) Uz 15. kp atkal kross pa takām, bet sākot no 16. kp karti praktiski varēja likt kabatā, jo 16. kp jau vienreiz skrēju garām, 17. un 18. kp jau nojautu kur atrodas, bet 19. kp pat divreiz biju skrējis garām. Uz pēdējo 20. kp interesants etaps, var vienkārši skriet apkārt pa pļavu ar krietnu līkumu, un var arī pa taisno caur 10. kp, bet tad beigās neliels kāpums. Tagad mājās salīdzinot abus variantus, izskatās ka iespējams tas pa tasino būtu nedaudz ātrāks, ja pietiktu spēka atstrādāt to kalnu. Šur tur jau bija mazliet tehniskāka orientēšanās, bet visumā nekas wow, tie kas jau bija skrējuši šajā mazajā Nottingham pilsētas meža pleķītī, tiem droši vien nebija nekā interesanta, bet man kopumā patika. Rezultāts dēļ kāpieniem kalnos visai liels - 54:18, kas ļāva ieņemt 3. vietu starp 23 pensionāriem, mēs ar Anthony bijām vienīgie no mazliet jaunākas paaudzes, un vēl laikam daži ''jaunieši'' bija Short distancē, bet tā izskatās ka šeit veterānu īpatsvars ir vēl lielāks nekā
AIRE mačos Leedsā. Nu neko, redz kā, neskrienot ar lielākiem apgriezieniem, nemaz nav tik vienkārši pārspēt pāris naskākos veterānus.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru