svētdiena, 2013. gada 27. janvāris

Calke Park (Burton on Trent)

Category: EMOA League Event 2013
Map/area: Calke Park (Burton on Trent)
Organiser: DVO
Country: England
Discipline: Green
Vēl vakar bija ziema ar sniegu, bet šorīt jau pavasaris bez sniega! Lietus pa nakti visu sniegu bija izkausējis, un šodien varēs skriet bezsniega apstākļos, bet noteikti pa dubļiem, jo Anglijas mežos sūnu vietā ir dubļi pēc lietavām. Kājās mazliet jūtams stīvums, bet visvairāk jūtu savas traumētās potītes šorīt, vakar pa sniegu pamatīgi izļodzītas un šodien būs ļoti grūti paskriet. Pa ilgiem laikiem pat vienu potīti nosaitēju. Tas ka neskriešu ierasto Blue distanci, kuras garums ir 6-7 km, bija skaidrs vēl neizkāpjot no gultas, tāpēc šodien pieteicu dalību Green distancē, kurā startē tikai veterāni un pa kādam jaunietim, bet distances garums man ideāls - 4.8 km. Sacensību centrs interesantā vietā, vēsturiskā Abatijā ar tai pieguļošo parku un pļavām, kurās ganās neskaitāmi daudz aitas un aiz žoga briežu dārzs, vasarā noteikti būs jāatbrauc izstaigāt visu šo pilsdārzu, bet šoreiz jāpacīnās ar sevi, dubļiem un veterāniem :) Lai kā pirms starta būtu izstaipījis kāju locītavas, jau uz 1. kp ir skaidrs ka normāli paskriet nevaru, potītes sāp un ļogās katra uz savu pusi, un nekādu normālu atspērienu izdarīt nespēju. Šādā stīvā solī arī skrēju visu distanci. Uz 1. kp neliels līkumiņš, tā īsti nemaz neiedziļinoties kartē, kas un kā tur uzzīmēts, mērķis pļava labajā pusē un tad jau punkts. Startā tiku brīdināts, ka visas sētas ir aizliegts pārvarēt un jāšķērso tikai atļautajās vietās vai pa vārtiņiem. Distancē 2 reizes šo noteikumu pārkāpu, par ko droši vien pienākas diskvalifikācija, bet cerams ka organizatori nelasa manu blogu :) Etapā uz 2. kp izdarīju pirmo pārkāpumu, uzsākot virzību prom no 1. kp, priekšā bija sēta, kurai visai brīvi pārlecu pāri un tikai pēc tam ieskatoties kartē, sapratu ka laikam nedrīkstēju to darīt, bet ko nu vairs, atpakaļ taču neskriešu un nekādu bojājumu tai stiepļu sētai neizdarīju. Pāri pļavai sekoju vienam veterānam, kurš startēja 2 minūtes pirms manis, un pirms mežiņa atkal sēta ar vārtiem priekšā, tā arī nesapratu vai mēs tur drīkstējām skriet vai nē. Skriešanas ātrums ir tik niecīgs, ka arī uz 3. kp es vienkārši nespēju paskriet garām šim onkulim, arī uz 4. kp pusetapu kūņājos viņam astē, līdz beidzot tieku garām. Šo 4. kp jau redzēju braucot parkā iekšā, tāpēc virziens skaidrs. Uz 5. kp kā pa diedziņu, tikai mazliet samulsu ka kartē nav iezīmēti lielie koki, jo šajā etapā paskrēju garām vismaz 4 milzīgiem ozoliem. Uz 6. kp pļavā gandrīz aizgāju kļūdā, labi ka piemetu virzienu ar kompasu. Uz 7. kp cīņa pa rožaugiem un beigās pirms punkta apjukums. Par kļūdu to šķiet nevar nosaukt, jo punkts bija novietots neprecīzi, pēc garmin ceļa punktā esmu atzīmējies ārpus kp aplīša. Uz 8. kp pa ceļu un dubļiem, tādiem dubļiem, ka atpakaļ uz 9. kp labāk izvēlējos cīnīties pa maliņu caur rožu ''plantāciju''. Uz 10. kp mans otrais pārkāpums šajā distancē, etapu šķērso akmens sēta, kurai kāpt pāri nedrīkst, lai nesabrucinātu vēsturiski sakrautos akmeņus, tāpēc jāskrien apkārt. Biju jau uzsācis skrējienu gar mūri uz tālākajiem vārtiņiem, līdz pēkšņi ieraugu, ka mūrī izgāzies pamatīgs caurums un pēc pēdām dubļos redzu ka šajā vietā daudzi orientieristi jau ir skrējuši cauri. A ko es... izlavierēju arī es cauri sagāztajiem akmeņiem un dodos uz punktu, bet nu skaidrs ka atļautais etapa garums te tiek pamatīgi saīsināts un ja organizatori skatīsies splitos, tad negodīgos ātri varēs izskaitļot, tāpēc no skriešanas pārgāju uz soļošanu, lai nebūtu pārāk aizdomīgs splitlaiks. Bet nu kad ieskatās splitos uz šo 10. kp, parādās visai jautra aina, man ir ātrākais splitlaiks un ļoti izteikti var redzēt tos dalībniekus kuri ir skrējuši apkārt, un kuri ir izskrējuši caur šo caurumu sētā. Manā gadījumā tas varbūt neizskatās tik aizdomīgi, jo visi splitlaiki ir pa augšdaļu, bet nu tiem kas ir 30-tajās un 50-tajās vietās, un šajā etapā splitlaiks pēkšņi ir starp ātrākajiem, tas ir tā aizdomīgi :) Intereses pēc paskatījos routegadget un splitus arī Blue un Brown distancēm, tur situācija tieši tāda pati, ir pāris aizdomīgie sētu etapi, un Brown distancē vispār ir tik daudz ''lauzto'' etapu, ka tur gribot negribot jāpārkāpj noteikumi. Redzēs vai organizatori koriģēs rezultātus, bet es galīgi nejūtos vainīgs, ne uz 2. kp mierīgi pārlecot pāri tai sētai, ne uz 10. kp izskrienot cauri caurumam sētā. Arī 11. kp jau braucot šurpu redzēju ceļa malā, tikai tagad skrienot atkal bija pārsteigums, ka kartē ir iezīmēts ir tikai šis koks, jo pa ceļam nācās paskriet garām vēl vairākiem lielajiem kokiem. Uz 12. kp nedaudz pabiedēju aitas un kamēr kartē skatījos pēdējo punktu numurus (startā leģendas bija beigušās), tikmēr novirzījos no taisnās līnijas uz punktu. Pat ar šādu skriešanas ātrumu nespēju izskriet distanci bez kļūdām. Uz 13. kp pieļāvu 40 sek. kļūdu, biju iedomājies ka punkts būs pie mazas klintiņas, bet izrādījās ka tur ir pamatīgs caurums (ieplaka) zemē, kuru skrienot no šīs puses nemaz nevarēja pamanīt, un tā aizskrēju garām, līdz pie ceļa sapratu ka esmu pa tālu, un punktu ar lielu pārsteigumu (kā nevarēju pamanīt tik lielu klinti) paņēmu no pretējās puses. Pēdējais 14. kp tikai tāds mazs pit stopiņš uz finišu. Finišā kājas vienos dubļos, pāris kilogrami klāt gan pie biksēm, gan apaviem :) Devos nolasīt identu un opaaa... startēju viens no pēdējiem, ja ne pēdējais, un šobrīd esmu uzrādījis ātrāko rezultātu Green distancē! Tā neko, kas būtu ja būtu skrējis ar svaigām kājām, tad droši vien neskrietu šo distanci :) jo normāli skrienot, rēķinu ka uz katru kilometru pa 1 minūtei mierīgi var nomest, tā ka rezultāts būtu pat zem 30 minūtēm, bet tagad ar rezultātu 35:49 pašam par lielu pārsteigumu ierindojos 1. vietā no 80 dalībniekiem. Piedodiet pensionāri, bet es tiešām šodien nebiju gatavs skriet kādu garāku distanci :)

Nav komentāru: