svētdiena, 2013. gada 17. februāris

Fineshade Woods (Peterborough)


Category: CompassSport Cup Regional Heat
Map/area: Fineshade Woods (Peterborough)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Brown
Results
CompassSport kausa reģionālā kvalifikācija mana jaunā orientēšanās kluba NOC sastāvā. Šīs ir sacensības, kurās vispirms katrā reģionā, un pēc tam finālā visā Anglijā nosaka stiprāko orientēšanās klubu Anglijā. Iepriekšējos gados 3 reizes biju skrējis kvalifikācijā (2009. 2011. un 2012.), un tā kā AIRE bija stiprākais klubs Jorkšīras reģionā, tad arī 3 reizes izbaudīju finālus (2009. 2010. un 2011.). Bet pagājušogad jau bez manas līdzdalības AIRE klubs uzvarēja finālā. Kad pirms pusgada pārvācos uz jauno dzīvesvietu, bija jāizvēlas starp 3 klubiem, kuriem pievienoties - NOC, DVO vai LEI, un toreiz viens no galvenajiem aspektiem bija tāds, ka vajadzētu pievienoties stiprākajam šā reģiona klubam, lai varu startēt arī CompassSport kausa finālos. Tā kā NOC klubam ir pāris ļoti labi elites orienteristi, tad šķita ka šis klubs ir stiprākais šeit Midland reģionā. Tātad šogad cīnos par NOC klubu! Tā kā klubs apmaksā dalības maksu, tad nebija divu domu ka jābrauc uz šo visai attālo (~100 km) Fineshade mežu. Interesanti, ka šajā mežā jau biju skrējis 2009. gadā un arī CompassSport kausā, bet toreiz tas bija fināls un toreiz pārstāvēju AIRE. Tā ka jau zināju kāds apvidus sagaidāms - samērā līdzens bez reljefa, bet pats mežs diezgan neskrienams, dēļ rožaugiem pamatnē, gan jau būs daudz ceļu varianti. Distances garums 8.8 km... pirms kāda laika teiktu, ka pa garu priekš manis, bet nu jau pēdējā laikā esmu ieskrējies un distanču garumi, kas ir garāki par 6-7 km vairs tā neatbaida. Vienīgi tas ka šādās sacensībās ir jāstartē praktiski elitē, un tad nu vienmēr sev uzstādu tādu kā mazu mērķīti, uzvarētājam (tas vienmēr ir kāds no Anglijas elites top orientieristiem) nezaudēt vairāk kā 20 minūtes. Tātad pēc aptuveniem aprēķiniem uzvarētājs šo distanci varētu veikt ~50 minūtēs, un manējie līdzjutēji tad mani varētu gaidīt finišā pēc 1:10 :) Interesanti, ka biju ielozēts tā sauktās sarkanās grupas sākumā (starta minūte 12:08) un pēc manis startē vairāki spēka zari, tieši pēc minūtes viens no M18 grupas talantiem - Aidan Smith. Uzdevums skaidrs, uz pirmajiem punktiem jātur precīzs virziens un tad jau jāmēģina vismaz kādu etapu iesēsties aiz juniora. Etapa sākums uz 1. kp pa ceļu, jūtu ka kājas ir nenormāli smagas, jācer ka ieskriešos, punktu paņemu pēc plāna. Arī 2. kp nekādas problēmas nesagādā. Sāku skriet uz 3. kp un jūtu no aizmugures kaut kas baigi tuvojas, jā, tas ir viņš, Smith jaunskungs mani ir noķēris, taktika skaidra :) Sen gan šādu taktiku nebiju izmantojis, bet šis mežs to atļāva. Kartē neskatījos vispār, tikai leģendās salīdzināju kontrolpunktu numurus, un centos turēt līdzi jauneklim. Uz 3. 4. 5. un 6. kp kartē neieskatījos vispār, bet skaidrs bija ka ilgi nespēšu izturēt šādu tempu, jo ar katru noskrieto metru viņš pamazām attālinājās no manis, un uz ceļa uz 7. kp beidzot arī es paskatījos kartē. Uz 7. kp vēl noturēju viņu redzamības attālumā, bet uz 8. kp jau bija jāatsāk pašam orientēties. Uz 9. kp kartē etaps izskatās elegants gar kontūru pa balto mežu, bet dabā tur bija vieni dubļi un rozes, plus vēl mazie lapu koki, skriešanas ātrums pēc distances sākuma bija pārvērties nožēlojams. Punkts viegls, pie medību torņa. 10. kp izskatās pabriesmīgs, aizaugušā jaunaudzē, tāpēc lielāko daļu etapa gāju, grāvīši labi orientieri. Uz 11. kp etaps tik pat lēns, jātiek ārā no šīs jaunaudzītes, bet uz 12. kp gan tīrs skrienamais etaps. Ja uz 1. kp cerēju ka ieskriešos, tad uz 12. kp sapratu, ka šodien paskriet nevaru, vairāk cīnos nekā baudu brīvsoli uz ceļa. Izskatās ka februārī būšu pa daudz kilometrus saskrējis un kājas sāk iet pensijā, galvenie ziemas starti būs pieveikti, tagad jāņem maza atpūta skriešanai. Vēl jau gan vispirms jāpieveic šī distance :) Pie 12. kp diemžēl kartei bija jāgriež otra puse un distance jāturpina pa to pašu apvidu tikai pretējā virzienā. Žēl ka tā, jo 2009. gadā distanci šeit veicām pa daudz lielāku platību, bet šoreiz organizatoriem vienā kartes daļā bija aizliegts plānot distances, un cik sapratu, tikai pāris nedēļas pirms sacensībām viņi esot to uzzinājuši un esot nācies pārplānot garākās distances. 13. un 14. kp ļoti viegli, bet uz 15. kp atkal sanāca skriet praktiski kartē neskatoties, jo etaps pārklājās ar jau veikto etapu uz 10. kp, un šim punktam jau biju skrējis garām. 16. kp šķiet bija distances atslēgas punkts, jo lai nekļūdītos uz viņu, bija jānotur precīzs virziens. Labi ka man šajā etapā uzradās sabiedrotais, kurš mani cik ātri panāca, tik pat ātri arī aizbēga, bet paldies viņam vismaz par to, ka izcēla man 16. kp. Uz 17. kp biju plānojis ka skriešu zaļajam gar kreiso pusi, bet stigas dēļ, pa kuru nez kāpēc bija aizliegts skriet, sanāca ātrāk doties pa taisno, un beigās izdevīgāk bija skriet pa labo pusi. 18. kp vieglāks par vieglu, arī 19. kp viegls, bet man pret kalnu klājās fiziski grūti. Uz 20. kp atkal varēju kartē neskatīties, jo arī šim punktam jau biju garām skrējis, bet uz 21. kp beidzot sapratu ka man sāk beigties pulveris. Nav vairs gribasspēka cīnīties, sākas lieka skatīšanās kartē un pašam negribot skrienu iekšā tādās vietās, kur no skriešanas varētu pāriet uz soļošanu, ka tik varētu atpūsties :) Organismu jau neapmānīsi, ja gadu laikā ir izveidojies šis pieradums skriet ap 6-7 km, tad tas brīdis, kad ir jāpārvar šī barjera, ir ļoti grūts. Uz 22. kp ceļa etaps, bet es vilkos tā, ka pašam bija kauns. Uz 23. kp pirmā doma bija, ka jāskrien apkārt zaļajam pa ceļu, bet tā kā šobrīd neesmu nekāds žiglais, tad mierīgi devos pa taisno, un īstenībā nebija nemaz tik traks tas zaļais. Uz 24. kp atkal atsēdēju aiz kāda jaunieša. Biju gaidījis ka man distancē viens pēc otra lidos garām konkurenti, bet šis jaunietis bija tikai kāds ceturtais vai piektais, kas mani apdzen. Divi varianti, vai nu aiz manis ir ļoti maz dalībnieku startējuši, vai arī ar kļūdām nāk aiz manis, jo es pats šodien veicu visai tīru reisu. Pēdējie trīs kontrolpunkti laikam ieplānoti vienkārši tāpēc, lai pagarinātu distanci, manis pēc varēja jau no 24. kp doties uz finišu :) Gan jau ka šajos ceļa etapos iezaudēju vēl laiku, ko arī parāda spliti, arvien zemākas un zemākas vietas etapos. Uz pēdējo 27. kp man garām aizlidoja NOC kluba biedrs un šodienas līderis Peter Hodkinson, kuram finišā biju zaudējis mazāk par 20 minūtēm, tātad viens no mērķiem izpildīts :) Arī otru mērķi izpildīju ar uzviju, paskrēju zem 1:10 un finišēju ar rezultātu 1:07:27 kas man ļāva ieņemt 17. vietu no 42 dalībniekiem, tā izpildot arī trešo mērķīti, apsteidzot vismaz pusi no dalībniekiem. Tā ka var uzskatīt, ka arī trešo no lielajiem februāra pasākumiem esmu aizvadījis pietiekami veiksmīgi. Beidzot pa ilgiem laikiem esmu noskrējis distanci bez kļūdām, protams ja ļoti piekasās, var kopumā sakasīt ~ 1 minūti liekos līkumiņos pirms punktiem (11. 13. un 23. kp), bet tā perfekts tehniskais izpildījums. Par fizisko sniegumu gan to nevarētu teikt, ļoti smagi skrējās, un salīdzinot ar kādu ātrumu skrēju pirms pāris nedēļām, varu droši teikt ka uz katru noskrieto kilometru esmu pazaudējis vismaz pusminūti, kas visas distances garumā veido vismaz 5 minūtes lēnāku skrējienu.
Diemžēl mans jaunais NOC klubs nav nemaz tik spēcīgs kā domāju, garākajā distancē pārliecinoši bijām labākie, bet jauniešu un veterānu grupās mums klājās pavisam švaki un kopvērtējumā ieņēmām vien 5. vietu starp 7 klubiem, kas nozīmē ka finālā šoruden nesanāks piedalīties. Par lielu pārsteigumu mūsu kvalifikācijā uzvarēja DVO klubs, pārspējot vareno SYO klubu, kurš vairākus gadus ir bijis stiprākais klubs Anglijā, ehhh ka vajadzēja pievienoties Derby orientieristiem nevis Nottingham :)
Var teikt ka ziemas sezona ir noslēgusies un tagad jāizvirza pavasara nozīmīgākās sacensības, uz kurām ieskriet labā formā. Un šogad pirmie 100 orientēšanās kilometri ir izskrieti ļoti agri, tā turpinot gada laikā var savākt iespaidīgu apjomu! Nē nē, nav jau vairs tas vecums ka var tik skriet un skriet, atslodzei labāk paripināt ar velosipēdu, bet bez sportiskām aktivitātēm gan ne mirkli!

Nav komentāru: