sestdiena, 2013. gada 9. februāris

Tankersley & Hesley (Sheffield)

Category: British Night Championships 2013
Map/area: Tankersley & Hesley (Sheffield)
Organiser: SYO
Country: England
Discipline: M21S
Beidzot šis pasākums ir klāt! Jau gadu iepriekš, kad uzzināju ka Anglijas Nakts Čempionāts notiks Šefildā, zināju ka obligāti piedalīšos. Beidzot varēju sevi patiešām pārbaudīt nopietnā nakts orientēšanās distancē, lai redzētu un pārliecinātos vai sanāk tas nakts-o vai nesanāk. Jo skrienot ''sētas mačos'' un sacenšoties praktiski tikai ar veterāniem, tā īsti nemaz nevar novērtēt savu līmeni, kaut arī protams pašapziņu un pārliecību šīs uzvariņas ceļ. Tā nopietnāk jau savas spējas varēju pārbaudīt rudenī Midland Championships sacensībās, toreiz izdevās ļoti labs skrējiens, tāpēc šovakar mērķis ir pietiekami augsts. Loģiski ka nestartēju elitē (M21L), jo savu fizisko varēšanu labi apzinos, tāpēc pieteicu dalību M21S grupā, kur diemžēl bijām tikai 4 dalībnieki, un tad nu mērķis ir tikai viens - jācīnās par uzvaru. Izloze vienkārši ideāla man, no grupas startēju pēdējais un aiz manis ir ielozēti visi M18L skrējēji (distance mums vienāda ar M18L un dāmu eliti W21L), tā ka varu būt drošs ka no aizmugures, kļūdas gadījumā, būs kas piesedz. Pirms starta jūtams, ka šis tiešām ir Anglijas Čempionāts, dalībnieku daudz un beidzot arī jaunākā paaudze ir vairumā, nevis tikai veterāni.
Starts iekārtots kā čempionātam pienākas, bet ieraugot pirms starta paraugkarti, mazliet pasmīnu, ar tik garu palagu vēl neesmu skrējis :) Bet tas ka mežs ir ļoti tehnisks un tālajā galā arī sarežģīts, to jau zināju no 2011. gada, kad šajā mežā notika Anglijas Čempionāts stafetēs. Tātad visa uzmanība kontaktam ar karti, bet arī skriešanas ātrumu nevar atstāt otrā plānā, kur var tur jākapā no sirds. Jau etaps uz 1. kp visai piņķerīgs, pilns ar sīkajām taciņām. Vispirms nogriežu pa taisno, bet pēc tam salasot katru taciņu, skrienu līkumoju pa takām. Beigās tomēr neuztveru īsto taku, bet ieraugot iežogoto būdu, skaidrs kur ir punkts. Arī uz 2. kp pilns ar takām, plus vēl reljefs, var teikt ka aizgāju kļūdā, jo sākumā biju plānojis doties taisni, bet kad piefiksēju kur esmu uz lielās takas, tad sapratu ka jāloka tik apkārt. Varbūt pārdesmit sekundes iezaudēju, bet punktu paņēmu droši, pateicoties arī tam, ka mežs pilns ar orientieristiem, kuru lampas spīd uz visām pusēm. Uz 3. kp plāns uzreiz skaidrs, skriešu pa augšējo taku un beigas griezīšu pa taisno. Ideāli. Uz 4. kp tas pats, nav vērts riskēt doties pa taisno, labāk mierīgi pa taciņām. Pirms punkta mani apdzen, mana bijušā kluba AIRE, jaunais talants Joe Woodley, kurš startēja 2 minūtes aiz manis. Biju jau paredzējis, ka tad kad viņš mani noķers, mēģināšu turēt viņam līdzi. Diemžēl Joe mani bija noķēris ļoti nepateicīgā vietā, etapa sākums uz 5. kp veda pret pamatīgu kalnu, kurš bija vienos dubļos, un loģiski ka jaunietis ļoti ātri no manis attālinājās. Bija vien jāseko pašam līdzi kartei, un 5. kp izrādījās vien tāds pārskrējiena etaps. Nu tad tagad sākās distances sarežģītākā daļa, toreiz stafešu čempionātā te bija ļoti lielas problēmas, apvidus ļoti ''peldošs'' un tās bedres un mikro ieplakas pauguru ''pumpās'' ļoti ātri varēja sajaukt. Labi ka uz ceļa bija izveidojies vagons, kurā gan nesaskatīju nevienu no savas grupas vai astoņpadsmitnieku, bet virziens mums visiem bija vienāds, tāpēc 6. kp no ceļa paņēmu brīvi. Arī uz 7. kp viss vagons (5 vai 6 orientieristi) virzās man vēlamā virzienā, bet drošs paliek drošs, labāk kartei sekot līdzi. Mērķis sētas stūris un tad jau pēc attāluma jādur punktā iekšā. Eleganti. Var teikt, pagaidām viss notiek perfekti. Uz 8. kp vagons izšķīst, un šeit pieļāvu rupju kļūdu, laikam biju pārāk pārliecināts. Tā vietā lai skrietu pa ceļu labajā pusē un pēc attāluma droši dotos iekšā punktā, izvēlējos sekot pa priekšu skrienošajam orientieristam un skriet pa taisno. Pie lielā asfaltētā ceļa panācu kompanjonu, un izrādījās ka tas ir mans konkurents Chris Lambert, kurš startēja 2 minūtes pirms manis. Tā kā viņš pārstāvēja spēcīgo Sheffield Universitātes klubu, tad uz 7. kp pilnībā uzticējos viņam un cerēju, ka viņa virziena izjūta mūs ved precīzi uz punktu. Diemžēl punkta rajona čalis sāka ''peldēt'' un es sapratu ka ne viņš, ne es, nesaprotam kur precīzi atrodamies. Sākās izmisīga virziena koriģēšana un centieni saprast, pie kura paugura esmu. Paveicās. Punktu izcēla 3 orientieristu vagoniņš, kuri nāca no mazā ceļa puses un izcēla punktu. Pusotra minūte pazaudēta un vairs nekāda uzticība Chrisam. Uz 9. kp tikai virziens pēc kompasa un izskatās ka arī pārējie dodas uz to pašu punktu. Leģendas nelasu, tāpēc šķita ka punkts ir ielokā, izrādījās pie krūmu pudura, mazs līkumiņš. Etaps uz 10. kp viennozīmīgi viens no atslēgas punktiem, virziens jātur precīzs un praktiski neviena kārtīga piesaiste tumsā. Kļūda bija ka atkal uzticējos sekot citiem līdzi, līdz pusetapam viss šķita ideāli, bet tad pēkšņi mūsu grupiņa pajuka, un es īsti nezināju kuram sekot. Šajā vietā biju pilnībā pazudis, ne mazākā nojausma kur esmu. Bļāviens, vienas no gada nozīmīgākajām sacensībām, un es te tagad tā kā āksts skrienu bez jebkādas ''poņas'' :) Apskrienu pāris mikro ieplakas, bet bez panākumiem, punkta nav, nē... šitā nevar, jāiet ārā uz pļavas stūri un punkts jāņem kaut vai no pretējās puses, bet vismaz zinot kur esmu. Pamanu ka pāris orientieristi visai droši dodas uz vienu no pauguriem un atzīmējas tur, bedrē esošajā punktā. Nodomāju, vai tiešām cūkas laime uzsmaidījusi, pieskrienu pie punkta, un tik tiešām ir mans punkts, bet... nr. 40, kurš man ir 11. kp, bet es vēl neesmu atradis 10. kp. Bet nu vismaz labi ka tā, tagad vismaz zinu kur esmu un uz kuru pusi ir 10. kp. Neizdodas jau perfekti tikt uz to punktu, bet vismaz kontakts ar karti ir un zinu kurā mikro ieplakā esmu nonācis, un punktu paņemu pārliecinoši... no pretējās puses. Kļūda ir nepiedodami liela pat nakts-o distancei (~ 4 minūtes). Pēc skrējiena pretējā virzienā no 11. uz 10. kp, šķita ka problēmas nebūs vēlreiz atrast 11. kp, bet... njā, tā kā biju neprecīzi šo etapu veicis uz šo pusi, tad arī atpakaļ aizgāju galīgi šķērsām. Vēl 1 minūte pazaudēta, kamēr izlaboju kļūdu. Sarežģītākā distances daļa pieveikta, bet ar ļoti lieliem zaudējumiem (6:30 min.). Tālāk garais etaps un normāls pārskrējiens uz 12. kp, caur pļaviņu, kur stafetēs bija skatītāju kp etaps. Pirms tilta garām paskrien viens veterāns un viss liecina par to ka arī viņam ir šis garais etaps, tāpēc ērti iesēžos viņam astē. Tagad mājās paskatījos RouteGadget, izrādās mūsu distance ir bijusi gandrīz identiska ar M45L un M50L vīriem, tāpēc jutu ka ik pa laikam uzrodas ''vagoniņi'' ar kuriem man sakrīt etapi. Pa pļavu ātrums ir labs un veterāns velk labi, pirms mežiņa saskrienos ar lietuviešu zvaigzni Romualdasu Stupeli, kurš skrien pretējā virzienā (viņa vecā Lietuvas izlases forma fascinē). Drošības pēc tomēr pārliecinos kartē vai ejam precīzi uz punktu, viss sakrīt. Arī nākamo etapu uz 13. kp uzticu veterānam, viņš izvēlas doties pa kreiso pusi, sanāk normāls līkumiņš, bet divatā tomēr drošāk. Punktu gan paņemu pirms viņa, jo ieraudzīju pirmais. Tagad seko meistara cienīga pauze :) uz 14. kp kārtīgs garais etaps, domas dalās, vai skriet pa augšu pa lielo ceļu, vai pa leju pa sīkajām taciņām. Tā kā redzu ka kompanjons ir izvēlējies augšējo variantu, tad es viņam piebiedrojos, jo pa lielo ceļu varēs attīstīt krietni lielāku ātrumu. Pa ceļu stiepjam labi, diemžēl kolēģis sāk pamazām attālināties, jo parādās vecu vecā kaite, skrienot garos gabalus, labā augšstilba muskulis sāk pamatīgi vilkt, kas ievērojami samazina soļa garumu. Pie 14. kp nonāku viens, jo nespēju izturēt viņam līdzi, punkts viegls. Uz 15. kp tāds relaksējošais etaps, lēnām pa taciņām, punktu atkal izceļ citi orientieristi, īstenībā baigais prieks, ka mežā redz tik daudz citas lampas, jo pēdējā laikā bija sanācis skriet pilnīgi vienam naktī. Uz 16. kp pa centrālo taku un tad pēc attāluma droši iekšā, arī uz 17. kp ceļu atpakaļ augšā uz to pašu taku, lai no krustojuma trāpītu precīzi punktā. Punktā trāpu, bet nav kur atzīmēties, kontrolpunkta prizma ar visu stabiņu stāv, bet SI staciju kāds ir nozadzis. Redzot ka kāds elitnieks ar Jaunzēlandes formu atzīmējas ar ''krokodilu'' uz kartes malas, arī es tā daru, jo par 99% esmu pārliecināts ka esmu pie pareizā punkta. Tagad palasot organizatoru komentārus, izrādās ka šovakar pavisam ir nozagtas trīs SI stacijas, tiešām grūti saprast, ko tas zaglis pēc tam ar viņām var iesākt. Uz 18. kp priekšā baigais reljefs, tāpēc daudz nedomājot, izlemju locīt apkārt pa takām un punkta nonāku precīzi, arī uz 19. kp daudz neko neķīmiķoju pa taisno, bet gan droši ārā uz lielo taku un tad kā labs orientieris ir sēta. Etapa vidū izlemju, ka neskriešu gar sētu, bet gan ieturēšu konstantu attālumu un punktā vajadzētu trāpīt precīzi. Diemžēl tajā sīkreljefā neizdodas noturēt virzienu un esmu nonācis atpakaļ pie sētas, neliels līkums un ~50 sek. zaudētas. 20. un 21. kp vienkārši lai šķērsotu lielo ielu, bet uz 22. kp atkal jāatsāk orientēties. Virziens izdodas perfekts un trāpu precīzi uz taku krustojumu, no kura nav problēmu paņemt punktu. Ja ir takas, tad tumsā labāk viņas izmantot, nekā riskēt pa taisno pazust, tāpēc uz 23. kp arī skrienu ļoti drošu variantu apkārt un punktā esmu precīzi. Uz 24. kp pietiekami īss etaps lai virzienu spētu noturēt pa taisno. Distances beigas nežēlīgi skrienamas pa praktiski līdzenu apvidu, uz 25. kp turu līdzi kādam elites čalim, bet uz pēdējo 26. kp pat tumsā bez kartes redzu kur un kā jāskrien starp kempinga mājām. Finišs. Rezultāts 1:19:41, izņemot ārā to marķēto etapu pār ceļu, oficiālais rezultāts 1:18:27, kas ir krietni ilgāk nekā biju plānojis veikt šo 7.7 km garo distanci. Pēc garmin datiem gan sanāca noskriet visus 10 km, bet vienalga pa ilgu, biju cerējis izskriet nedaudz virs stundas. Kļūdās atstāju 7:30 minūtes, no kurām lielāko laiku zaudēju Tankersley bedru mežā, un arī ātrums beigās bija ļoti zems. Tieši ātrums bija tas kas beigās pietrūka, lai kļūtu par Anglijas čempionu M21S grupā. 2. vieta no 4 dalībniekiem ir ok, bet kurš gan atcerās otros :) līdz uzvarai pietrūka 34 sekundes. Ieskatoties splitos, M18 pārstāvji ir bijuši krietni ātrāki par mums un arī dāmu elites uzvarētājas ir uzrādījušas ļoti labus rezultātus, bet šādās sacensībās vismaz var salīdzināt un saprast, cik spēcīgs esi naktī. Ar rezultātu neesmu tik ļoti apmierināts, bet par vienu citu faktu gan esmu ļoti gandarīts. Kopš tā nopietnāk sāku šeit Anglijā skriet orientēšanās sacensībās, viens no mērķiem bija mēģināt piedalīties visos Anglijas Čempionātos. Un nu tas ir paveikts, kā pokerī teiktu, man ir ''full house''. Esmu piedalījies visās piecās orientēšanās čempionāta disciplīnās. 2011. gadā startēju garajā distancē un stafetēs, 2012. gadā startēju sprintā un vidējā distancē, un šogad nakts distancē!
Ziemas/pavasara galvenais mačs aizvadīts, tagad var izvirzīt jaunus mērķus, un tādi ir. Tuvojas ceļojums uz Spāniju un pēc pāris mēnešiem obligāti atkal jāņem dalība Anglijas čempionātā sprintā un vidējā distancē. Orientēšanās sports ir tik aizraujošs ar katru jauno mērķi, izaicinājumu un katru reizi unikālo distanci, ka vienkārši es bez viņa nevaru. Esmu atkarīgs no orientēšanās :)

Nav komentāru: