Pēdējo sacensību laikā esmu iedzīvojies pēdas traumā, viss liecina par to ka februārī ir bijusi pārslodze, un labās kājas pēda nav izturējusi. Es ceru ka nav nekas ieplēsts, cerams tikai sastiepts, bet pēc mačiem pāris dienas nākas pieklibot. Interesantākais ir tas, ka paskriet varu (kad tā normāli ieskrienos), bet iešana gan sagādā problēmas. Pēc nākamnedēļas grandiozā pasākuma būs jāietur pauzīte skriešanai. Uz šodienas sacensībām devos tieši ar priekšnojautām par
Spānijas kalniem. Jau no iepriekšējiem mačiem šeit Stafford apkārtnē zināju ka te ir lieliski meži skriešanai ar ļoti izteiktām reljefa formām, un tieši tāpēc, neskatoties ka pēda sāp, bija jāizmanto šīs sacensības kā testa skrējiens. Varēju pārbaudīt kā lasās reljefs kartē. Šoreiz atkāpos no savas apņemšanās skriet Brown distanci (pārāk gara kalnos - 9.5 km) un atgriezos Blue distancē (6.2 km). Startā jāizstāv ~10 minūšu rinda, dalībnieku šodien ļoti daudz. Kā jau ierasts Anglijā, etaps uz 1. kp pret kalnu, pamatīgs kāpums, neiespringstu un mierīgi uzkāpju. Uz 2. kp mmm perfekta ainava (domājot par Spāniju), atklāto kalnu izbaudu pa horizontālēm, nevis skrienot pa ceļu, ideāli. Uz 3. kp pa stigu atkal jāpaceļ labs kāpums. Etapi uz 4. 5. un 6. kp vienkārši konfektes, skrienu (vietām protams arī eju) un priecājos par izteiktajām reljefa formām, cenšos turēt horizontāles un piefiksēt katru ieloku. Izdodas labi. Etaps uz 7. kp vienkāršs, bet pats punkts izskatās viens no distances atslēgas punktiem - neizteikts ielociņš mazajās eglītēs. Virziens precīzs, bet nez kāpēc šķiet ka pa ceļu vajag paskriet vēl uz priekšu, lienu eglītēs iekšā un jūtu ka sākas ''peldēšana'', nav pārliecinātības un saprotu ka esmu punktam garām. Mazliet paveicās ka aiz muguras nāca vēl pāris orientieristi un punktu man izcēla, bet ~1 min. pazaudēta. Uz 8. kp caur tām pašām eglītēm, labi uztrāpu uz vienas no jaunaudžu līnijām, kura iet precīzi virzienā uz punktu. Uz 9. kp skrienamais etaps pa ceļiem un beigas gar kontūru, 10. kp jau interesantāks, vispirms jāuztrāpa uz mazo taciņu cauri zaļajam, bet pēc tam jātur virziens baltajā. Pašās beigās diemžēl esmu mazliet novirzījies, un pēc izcirtuma sanāk paskriet atpakaļ (30 sek. kļūda). Tā kā no 7. kp aiz manis ir vagons (4 orientieristi), no kuriem pamazām atraujos, tad šī kļūdiņa nedaudz uzdod asumu, jo visi atkal ir klāt. Tagad atkal sākas pasaka, tieši tas pēc kā es uz šejieni braucu, lielais reljefs. 11. un 12. kp izbaudu, ieloki lasās un mežs skrienams, man patīk :) Uz 13. kp garš etaps, varētu turēties gar līniju, tomēr izlemju celties augšā pa lēzenāko ieloku. Kalns iespaidīgs un par skriešanu varu aizmirst, bet uz ceļa gan var normāli paātrināties, vienīgi jāuzmanās, ka nesaskrienos ar MTB riteņbraucējiem, kuri brauc ar bariem pretī. Pašu punktu izceļ pensionāri. Nu jā... tālākos notikumus grūti aprakstīt, īsāk sakot, vienā mirklī sabojāju visu gandarījumu par distanci. Etaps uz 14. kp elementārs - gar 3. kp ārā uz ceļa un tad tik prom uz punktu gar atklāto kalna malu. Ja godīgi, īsti neatceros kā un kāpēc, bet vienā brīdī pārskatījos kartē un pats nesaprotu kā, bet pārķēru etapus un nu sāku skriet uz 4. kp :( It kā filma nebija pārtrūkusi un biju tik pārliecināts ka skrienu pareizi, ka ieskatoties kartē, pat izlēmu skriet nevis pa ceļu, bet gan pa taisno caur ieloku laisties lejā. Un tad pēkšņi nāca apskaidrība - es taču uz šo pusi jau skrēju uz 4. kp, apstājos... apskatos kartē vēlreiz... bļāviens... ko es esmu izdarījis!!! Stulbs un vēl stulbāks, kā lai savādāk sevi nosaucu. Esmu aizskrējis pa 180 grādiem uz pretējo pusi, un lai vēl vairāk visu sačakarētu, esmu noskrējis lejā pa normālu kalnu, kurā kāpt atpakaļ jau nu tiešām nav vēlmes. Jāmēģina glābt kas nu vēl ir glābjams, atpakaļ neskriešu, tāpēc izlemju šai atklātajai kalnu grēdai doties apkārt pa otru pusi. Pa ceļu jau labi ripo un no šīs puses pat punktu jau var redzēt pa gabalu, tikai viens liels bet, es esmu pašā kalna pakājē, bet punkts ir gandrīz pašā augšā. Kāpju un lamājos uz sevi, viens pēc otra man pretī pa kalnu lejā skrien tie orientieristi, ar kuriem kopā biju pie 7. kp. Kad nu beidzot esmu uzkāpis līdz 14. kp, punktā atzīmējos reizē ar čali no SYO kluba, kurš startēja 2 minūtes aiz manis. Visu distanci bija izdevies noturēties viņam priekšā un tagad ar šādu kļūdu pielaist klāt. Šis līkums man izmaksāja liekas 2:30 min. un
splitos uzrādīju 74. laiku, njā... Labāk šo laiku būtu pazaudējis mazajās kļūdiņās, nekā sabojājis sev garastāvokli ar vienu šādu kļūdu. Distances beigām biju palicis bez motivācijas, tāpēc pēdējos etapus vienkārši atsēdēju aiz SYO orientierista, uz 16. kp pat uzrādot 4. ātrāko splitlaiku! Atceroties kā pirms starta sāpēja pēda, tad šodien nemaz uz kaut kādiem rezultātiem netiecos, tāpēc finišā neko daudz sev nepārmetu to kļūdu. Šodien bija labs kalnu treniņš un mācība pirms Spānijas, jo tur šādu kļūdu gan sev nepiedotu :) Rezultāts 59:02 un 24. vieta no 86 dalībniekiem. Šie
Cannock Chase meži ir vienkārši lieliski priekš orientēšanās, Anglijā daudz kur ir skriets, un šis apvidus noteikti ir viens no labākajiem.
Tagad laiks atvaļinājumam Spānijā! Ja pirms gada ar čaļiem tur uzskrējām kārtīgu treniņnometni, un bija dienas kad pat es skrēju 2x dienā. Šogad dodos kopā ar mīļoto un vairāk spiedīšu uz atpūtu nevis skriešanu, ja pēda baigi nesāpēs, tad kādu dienu izskriešu kādu treniņdistancīti, bet nedēļas nogalē gan jāņem dalība
XXV International Trophy Murcia Costa Colida sacensībās, kurās pagājušogad
izcīniju 2. vietu. Tātad šogad mērķi tie augstākie!
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru