Noslēdzošais
LEI ziemas līgas posms. No rīta nevarēju izlemt, vai doties uzskriet piecīti
Conkers parkrun skrējienā, vai doties uz šīm sacensībām, beigās aizbraucu uz abiem pasākumiem. Conkers parkrun skrējienā gan nepiedalījos kā skrējējs, šoreiz
padarbojos ar fotoaparātu, un centos noķert kadrā ik vienu no 256 skrējējiem (jauns dalībnieku rekords). Pēc tam turpināju ceļu uz Loughborough, uz šo mežiņu. Ārā jūtams feins pavasaris, saulīte silda labi, būs patīkami izskrieties, jo mežs arī izskatās visai foršs. Diez ko nopietni gan šo maču neņēmu, jo
kopvērtējumā, lai arī esmu ieguvis visvairāk punktus, uzvarēt nav reāli, to mistisko handikapu formulu dēļ. Mierīgais skrējiens beidzās jau pie 2. kp! Uz 1. kp ideāli, bet uz 2. kp pilnīgs ''čau''. Kļūda sākās ar to, ka pie 1. kp biju panācis jaunekli kurš startēja pirms manis, un no 1. kp viņš man skrēja pretī. Ātri atzīmējos 1. kp un metos ķert viņu, pavirši uzmetot skatu etapam uz 2. kp, lieki piebilst ka virzienu vispār neuzliku. Pļava, lielā taka, mazā taka, un jāsāk celt augšā kalnā... kaut kas neiet kopā, uzlieku kompasu, khmm... jauki jauki, esmu pa 90 grādiem aizskrējis citā virzienā un nu uz punktu sanāk skriet pavisam uz otru pusi. Grūti atcerēties, kad pēdējo reizi šādu kļūdu pieļāvu. Kad nu virziens nostabilizēts, piedzīvojumi turpinās, punktam paeju garām ~ 20 metrus pa vienu horizontāli zemāk, un tikai pēc sētas stūra piefiksēju ka ir pa tālu. Jau pašā distances sākumā esmu pazaudējis 3 minūtes, mazliet nopietnāk jāpieiet tai lietai :) Uz 3. kp kalnā augšā un pa taciņu, uz 4. kp atkal nodemonstrēju savu ''meistarību'' un iestādu vēl vienu lieku minūti. Tā vietā lai skrietu apkārt pa lielo taku, izdomāju doties pa tasino caur zaļo, pa mazo raustīto taciņu... taka nav skrienama un beigās vispār pazūd kaut kādā jaunaudzē. Vēl joprojām nevaru piespiest sevi koncentrēties distancei, uz 5. kp vēl klāt ~30 sekundes, pa taciņām tik peldu, līdz attopos ka atkal pa 90 grādiem eju prom no punkta. Laikam pavasaris galvā :) Uz 6. kp uzrādu vienīgo
ātrāko splitlaiku, un beidzot sāku iejusties distancē. Uz 7. kp garš pārskrējiens, tā kā šodien uz nekādu ātrumu nespiežu, tad uz lielās takas pret kalnu mierīgi varu iepazīties ar distances turpinājumu, lai vairāk tādas muļķīgas kļūdas nepieļautu. Uz 7. kp labs orientieris grāvis, uz 8. kp no takas virzienā, mazliet gan pa daudz aploku kalnu, lai tiktu pie klints. Uz 9. kp iespējams vajadzēja doties pa taisno, bet krūmi atbaidīja, un lai neko nesarežģītu, devos apkārt pa taku. Uz 10. un 11. kp laba attāluma izjūta, punktos eju precīzi no takām. Uz 12. kp etapa sākumā ieberžos zaļajā, bet tur labāka varianta nebija kā tikt laukā. Uz 13. kp mazs līkums kamēr tieku ārā uz ātrgaitas takas, no kalna lejā kārtīgi atlaižu un nu esmu pļaviņā, pa kuru vajadzēja skriet uz 2. kp. Tagad varu novērtēt cik milzīgu kļūdu pieļāvu uz 2. kp. Opā, uz 13. kp arī sākas piedzīvojumi, tuvojos punkta rajonam un redzu ka četri orientieristi jau ''ķemmē'' apkārtni, punkta neesot. Pieskrienu arī es pie vienīgā ielociņa un tik tiešām punkta nav. Nozagt viņu nevarēja (mežā ļoti daudz cilvēki ar suņiem pastaigājas), jo visi punkti ar trosēm ir pieslēgti pie kokiem, tāpēc izlemju pacelt mazliet uz augšu pa horizontāli. Kādu gabaliņu uz priekšu redzams kontrolpunkts, izskatās ka tas ir mikroieplakā, pieskrienu klāt - ir, punkta numuri sakrīt. Punktu licējam arī laikam pavasaris galvā :) ka tik rupji kļūdījies (~100 metrus). Distances pēdējie četri kontrolpunkti ļoti vienkārši, tik pa takām. Pie 14. kp panācu vīru kurš 13. kp neatzīmējās, samainījāmies ar frāzēm, ka 13. kp nebija, es viņu ''iepriecināju'' ka bija gan, tik nepareizā vietā. Pie 16. kp maza džungļu cīņa zaļajā un tad jau finišs augšā kalnā. Rezultāts 42:29, kļūdās 6 minūtes, 10. vieta no 33 dalībniekiem. Ne tas labākais izpildījums, bet šādos mazajos mačos jau var atļauties ''ākstīties''. Tā kā baigi saguris nebiju un laiciņš ideāls, tad lēnām izskrēju vēl vienu aplīti pa mežu, atrodot 3 jaunus
geocaching slēpņus.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru