sestdiena, 2013. gada 19. oktobris

Swithland Wood (Leicester)

Category: LEI Winter League 2013/2014
Map/area: Swithland Wood (Leicester)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Long (night)
Beidzot ilgi gaidītā nakts orientēšanās sezona ir klāt. Tāds patīkams satraukums pirms pirmajām sacīkstēm, jo nakts-o ir ar savu specifiku un vienmēr ir mazliet jāaprod ar ierobežoto redzamību tumsā un pavisam savādāku orientēšanās tehniku nekā dienā. Tā kā arī šajā mežā iepriekš nebiju skrējis, tad ieskatījos LEI RouteGadget lapā, kas tad sagaidāms. Zaļš mežs ar ļoti piesātinātu taciņu tīklu, un skatoties orientieristu ceļus dienas sacensībās, sapratu ka zaļais ir tik zaļš, ka vēlams ir skriet pa taciņām. Visu dienu atkal lija lietus un arī tagad vakarā visu laiku nedaudz smidzināja, un ieslēdzot pirms starta lampu, pat bija manāma neliela migliņa, kas redzamības attālumu padarīja vēl mazāku. Iesildījos un fīlings bija labs, nakts-o ir tas kas man patīk. Sāku no visas sirds, jo uz 1. kp apkārtvariants pa lielo taku. Pie punkta sapratu, ka mežs tik tiešām nav skrienams - rozes un nātres, un vēl zemie krūmāji. Tāpēc arī uz 2. kp nemaz neapsveru domu skriet pa taisno, bet gan vilku ārā uz takas. It kā karte lasās normāli, bet jūtu ka baigā nedrošība ir, bieži apstājos lai saprastu kur katra mazākā taciņa aiziet. Uz 3. kp arī aplocīju pa takām caur 9. kp, jo negribējās vēl riskēt, kamēr vēl nav iegūta pārliecība un pilnīga kontrole pār karti. Etaps uz 4. kp jau mazliet izaicinošāks, dēļ taku mudžekļa etapa sākumā, mērķis ir lielais taku krustojums, un visam tam kas ir pa vidu nepievēršu lielu uzmanību. Virzienā pa neizteiktām takām un kartē nepamanāmiem kāpumiem izdodas trāpīt precīzi uz krustojumu, pēc tam jau vienkārši tik pa taku un aiz upītes punktā iekšā. Uz 5. kp izteikts taku etaps, uz lielās takas pat uzskrienu ar ātrumu ap 4 min/km, bet mazā taciņā atkal ļoti neizteikta, tāpēc tā piesardzīgi. Esmu piefiksējis ka mazās takas ir ļoti neizteiktas un tumsā ļoti viegli pazaudējamas. Tieši tā arī notika uz 6. kp, etapa vidū pazaudēju atrašanās vietu, uz kuras taciņas tad īsti esmu, un kad atkal piefiksēju kur esmu, tad pazuda attāluma izjūta, un punktam aizgāju garām. 
Nonācu paralēlā situācijā, bija neizteikta taciņa un arī graviņa, kuru gan tagad kartē skatoties neredzu. Divatā ar orientieristu, kuru biju panācis pie 5. kp, izstaigājām tur visu apvidu, līdz sapratu, ka jāmēģina punktu ņemt no lejas, no lielās takas un upītes. Piefiksēju tiltiņu pār upīti un nu pēc attāluma vajadzētu trāpīt punktā. Virziens bija pareizs un mans kompanjons pat pamanījās pirms manis atrast punktu. Nieka 4 minūtes te atstāju :) Nav labi, tāpēc uz 7. kp uzsitu mazliet asumiņu un aizbēgu no sava konkurenta, bet atkal nepamanīju mazās takas pa kurām gribēju doties uz punktu, labi ka bija plāns B - lielā taka gar pļavu. Ar pamatīgu līkumu, bet droši punktā iekšā, un ticis vaļā no konkurenta. Uz 8. kp pavisam vienkāršs etaps, atpakaļ pa to pašu taku, pa kuru jau skrēju šurpu uz 7. kp. Tumsā ne viss ir tik vienkāršs, atkal jau nepamanīju mazo taciņu uz punktu, un punktu sāku meklēt daudz par tālu. Jau skrienot uz 7. kp, redzēju ka vairākas lampas te kaut ko meklē, un nu arī es piebiedrojos viņiem. Skenējot apkārtni, pamanīju ka esmu nonācis jau līdz pļavai, uzreiz viss tapa skaidrs, esmu pa tālu, jādodas atpakaļ uz lielo taku un pēc attāluma izjūtas perfekti trāpīju punktā. Nu kāpēc uzreiz tā nevarēju! 2:30 min. zaudētas. Redzēju ka punktam vēl kāds tuvojas, tāpēc lai neizceltu punktu, ātri devos prom virzienā cauri zaļajam. Mazliet pacīnījos, bet uz vajadzīgās takas nonācu. 9. kp vietu jau biju piefiksējis, tagad tik pareizi nonākt līdz viņai. Uz 10. kp garš etaps, bet līdzīgs kā uz 4. kp - vienalga kā nonākt līdz lielajam taku krustojumam un pēc tam tik pa ceļu. Viegls etaps, vienīgi punkts nelabi paslēpts aiz krūmu pudura. 11. kp vēl vienkāršāks, ieskatos pulkstenī, opā 40 minūtes jau esmu cīnījies un izskatās ka zem stundas pat netikšu, jo līdz finišam vēl gabaliņš ko pacīnīties, tāpēc mazliet sparīgāk jāpastrādā. Etaps uz 11. kp veikls, un arī uz 12. kp dodos tik pat naski. Mazliet samulstu pie pļavas stūra pirms punkta, nevaru sadūšoties doties rozēs iekšā, bet punkts ir tieši tur kaut kur. Sakostiem zobiem lecu iekšā un aizlēkāju mazliet pa zemu garām punktam. Klintiņa tik neliela, ka nācās kārtīgi izgaismot uz visām pusēm, un pēc ~1 minūtes punktu pamanīju. Vispār diezgan jocīgi, ka nakts mačā punkti šādi paslēpti, jo jau iepriekš pie dažiem punktiem (5.6.8. un 10. kp) paveicās ka pamanīju viņus tik laicīgi. 13. kp ļoti viegls, bet etaps uz 14. kp pat mazliet nokaitināja. Biju ieplānojis skriet pa taciņu gar aizliegto teritoriju, tikai man tas neizdevās. 
Uz taciņas trāpīju precīzi, pat iesāku skriet pa viņu, līdz mirklim kad no takas nebija ne miņas. Nodomāju ka varbūt esmu uz kādas citas takas, jāskrien atpakaļ un jāpaskatās vai ir kāda cita taka. Uzķeru nākamo sīko taciņu no lielās un droši skrienu iekšā. Aizskrēju pat vēl dziļāk nekā pa iepriekšējo, bet atkal atdūros pret nātru un rožu kokteili. Izlēmu pat mazliet palauzties uz priekšu cerībā ieraudzīt izgaisušo taku sev priekšā. Nav! Stāvu avenāju ielenkumā, pilnmēness apgaismo tālumā redzamos koku siluetus, kaut kur tālumā dzirdams kā pūce ūina... mazliet baisi. Nav variantu, jādodas atpakaļ uz pazudušo taku un tad jāmēģina uzķert lielā taka, kas iet gar 10. kp. Labprāt redzētu šo vietu dienas gaismā, jo netiku gudrs, kā takas varēja vienkārši izbeigties. Pēc piedzīvojumiem pa džungļiem, beidzot tiekot ārā uz lielās takas, punktu paņēmu bez problēmām. Bet zaļais mežs bija darījis savu, biju pietiekami iebiedēts, lai uz 15. kp nemaz nedomātu doties pa taisno, bet gan apkārt. Arī te takas sākās un beidzās, bet punktu atrast palīdzēja priekšā esošā tērcīte. Arī uz 16. kp nekāds pa taisno, tikai apkārt pa takām. Līdz punkta vietai veiksmīgi, bet nenolasot leģendu, pazaudēju 1 minūti. Uzkāpu paugurā augšā, kaut gan punkts bija otrpus pauguriņam sānos. Arī uz 17. kp apkārt pa lielo taku, nemaz necenšoties piefiksēt sīkākās taciņas, jo nu bija skaidrs, ka uz viņām nevar paļauties. Punktu ņēmu pēc attāluma no upītes. Uz pēdējo 18. kp varēja doties virzienā pēc kompasa, cerēju uztvert kādu no taciņām, līdz sapratu nav vērts, skriešu apkārt caur finišu, lai būtu drošs par punkta vietu. Finišēju ar rezultātu 1:09:45, krietni ilgāk par plānoto, jo ar visām kļūdām (12 minūtes) un lielajiem līkumiem noskrēju krietni vairāk par oficiālo distances garumu 5.2 km. Garmins uzrāda 7.37 km. Ļoti nepārliecinošs veikums, praktiski nevienā vietā nemēģināju doties virzienā ar kompasu, visu laiku meklēju iespēju kā apskriet pa taciņām, kuras ļoti bieži pievīla, jo vai nu nepamanīju īsto, vai arī tās vienkārši izbeidzās. Pēc šāda apraksta, varētu domāt ka rezultātos būšu starp pēdējiem... nekā, uzvarēju šo pasākumu! Savu nakts-o statistiku nesabojāju, atkal izcīnot 1. vietu no 13 dalībniekiem. Izrādās arī vietējiem veterāniem un senioriem šajā mežā neklājās viegli, un ieskatoties splitos, var redzēt ka katram ir pa kādai mega kļūdai.
Cerams nākamajos nakts-o mačos būs lielāka pārliecība, lai nebūtu tādi izgājieni, kā kaut vai uz pēdējo 18. kp šovakar. Mežs iespējams bija pa skarbu priekš nakts-o, bet man patika, bija feini atkal izjust tās sajūtas, kad esi Tu, tumsa un tas lampas stars pēc kura Tu centies vadīties un pieņemt pareizākos lēmumus.

Nav komentāru: