28 jūnijs 2014

Sveikuļi A (Tukums)

Category: KĀPA 2014 2. diena
Map/area: Sveikuļi A (Tukums)
Organiser: OK Kāpa
Country: Latvia
Discipline: Open100
rīta rosme
Tā kā šogad laika prognozes jūnijam bija ļoti negatīvas (naktīs zem +10 grādiem), tad telšu pilsētiņā šogad nedzīvoju. Ar mīļoto rezervējām viesu namu ’’Pilsētnieki’’ Slampē. Mazliet sanāca pabraukāt ar Gačas Audi, bet vismaz izgulējāmies ar komfortu gultās un siltumā. Kaut kā neesmu adoptējies Latvijā no angļu laika, tāpēc no rītiem visai agri mostos. Un šodienas rīts sākās ar četru jaunu Geocaching slēpņu atrašanu Slampes apkārtnē jau 7:00 no rīta. Pēc tam neliela rīta rosmīte uz viesu nama batuta :) un uz sacensību centru Sveikuļos devos pilnībā atjaunojies pēc vakardienas skrējiena. Pēc vakardienas 4. vietas, vēl bija saglabājusies iespēja pacīnīties par uzvaru, bet ļoti labi apzinājos, ka ar precīzu orientēšanos vien nepietiks, ir arī jāskrien krietni ātrāk. Mēģinās piespiest sevi pastrādāt cītīgāk un tad jau redzēs vai sanāks kaut kas. Kaut arī šodien jāstartē 3 stundas agrāk nekā vakar, karstums šķiet ir pat vēl lielāks. Starta vieta šodien salīdzinoši tālu no sacensību centrā (1.6 km), vismaz varēju labi iesildīties un startā nonācu jau nedaudz iesvīdis. Šodien kaut kā garmin pulkstenis negribēja uztvert gps signālu, tāpēc nācās kādu laiciņu pastāvēt izcirtuma vidū, lai uzķertu signālus no kosmosa :) Pašsajūta laba, cerams paskriet arī varēšu. Šodien man starta minūte kaut kur grupai pa vidu, tāpēc iespējams radīsies iespēja arī saskrieties ar kādu no konkurentiem. Pamanīju ka tieši pirms manis startēja viens no Open100 līderiem Normunds Leiņa, tā ka ja pats sūdus nevārīšu distancē, tad vajadzētu pacensties noķert. Distances sākums gan nav diez ko daudzsološs, jo etaps uz 1. kp sākās ar pamatīgu kāpienu kalnā. Elpu aizsita pamatīgi. Pēc tam etapā ilgi nācās atgūties un punktu paņēmu visai nepārliecinoši. 
purvā zaudētā cīņa par pjedestālu
Ieraugot etapu uz 2. kp, uz brīdi pat mazliet apstulbu - purvi, zaļais un horizontāles. Kārtīgs garais etaps! Jāsaka uzreiz kā ir, šajā etapā es noraku visas savas cerības par vietu uz pjedestāla. Izlēmu doties pa taisno pāri purvam. Ja skatās manu ceļu kartē, nav jau tas nemaz tik slikts, bet lai realizētu šādu variantu pa taisno, vajadzīga ļoti laba fiziskā sagatavotība. Man spēki purva vidū izbeidzās un bija pat mirklis kad konkrēti pazaudēju savu atrašanās vietu. Tajā brīdī nekas cits neatlika kā pilnībā uzticēties kompasam un virzīties punkta virzienā bez noteikta mērķa. Tikai pie mazā meža ezeriņa sazīmēju savu atrašanās vietu, jo vienu brīdi šķita ka esmu purvā kaut kur pa kreisi. Nonākot uz lielā ceļa, sapratu ka laiku purvā pazaudēju ļoti daudz un par ozonieša noķeršanu varu aizmirst. Spēku arī biju labi patērējis, tāpēc tagad, lai tiktu pāri lielajam kalnam uz punktu, nācās pamatīgi piepūst vaigus. Pirms paša punkta vēl neliela kļūdiņa, un labākajam laikam šajā etapā pazaudēju 4 minūtes. Pēc paša aprēķiniem sanāk ka purvā zaudēju kādas 3 minūtes. Kur vaina? Ļoti sen nebiju veicis orientēšanās distanci ar garo etapu un iekritu uz visiem zināmu patiesību. Garajā etapā vispirms ir jāmeklē vai nav kāds labs apkārtvariants pa ceļu. Tāds bija, ko tajā brīdī pat nepamanīju, biju koncentrējies uz purva šķērsošanu. No 1. kp vajadzēja skriet atpakaļ ārā uz ceļa, pa kuru mierīgi varēja aizskriet līdz lielajam ceļam, un pēc tam no lielā ceļa godīgi pa stigu līdz vietai kur šķērsoju lielo kalnu. Sapratu ka laiku te zaudēju ļoti daudz, tāpēc etapu uz 3. kp lejā pa nogāzi veicu pavisam sašļucis. Kā nu ir tā ir, jāskrien līdz galam. Uz 4. kp uzreiz sapratu, ka otrreiz tādu pašu kļūdu nepieļaušu, dodoties pa taisno. Tāpēc droši skrēju apkārt pa ceļu, uzrādot otro ātrāko splitlaiku. Varēju gan normāli uzskriet, gan salīdzinoši arī atpūsties no cīņas pa šķēršļoto apvidu. Uz 5. kp jau aizgāju pretējā galējībā :) Atkal skrēju apkārt pa taciņām nevis pa taisno caur balto mežu. Uz 6. kp nekādu variantu, sākās baltais ''pierīgas'' mežs, kur jāvelk tikai pa līniju. Šajā etapā bija pat laiks apskatīt kartē distances beigu daļu. Beigas būs smieklīgi vienkāršas un skrienamas, kas mani galīgi nepriecē, jo iespējas atgūt zaudēto uz 2. kp praktiski vairs nebūs. 
Pēdējais punkts uz kuru vēl kaut cik sanāca orientēties bija 7. kp. Reljefs labi salasāms un arī daudzie orientieristi apkārt ļāva punktu paņemt bez problēmām. Tālāk sākās tikai ceļa etapi. 8. 9. un 10. kp - pa ceļu - ieskrien atzīmējies - un atpakaļ uz ceļa. Finišs šodien vēl garāks kā vakar ar slaloma cienīgiem pagriezieniem ap dīķi. Cīnījos līdz galam (ne jau par 25 euro), lai finišā justos tā, ka distancē esmu atdevis... nu ne gluži visus spēkus :) bet lai ir tas gandarījums, ka esmu skrējis no sirds. Ar rezultātu 46:57 ieņēmu tikai 9. vietu no 18 dalībniekiem, kas protams ne tuvu nebija tā vieta kādā vēlējos finišēt. Tā kļūda uz 2. kp man izmaksāja dārgi, bet distances beigās vēlreiz pārliecinājos (pēc splitiem), ka šogad ar saviem ''o-zābakiem'' un vārgajām potītēm nevaru konkurēt skriešanā ar pārējiem smagsvariem.
nevienam nav viegli :)
Žēl ka tā, gribēšana šoreiz izrādījās lielāka nekā varēšana. Nav vērts pārdzīvot :) sportiskie rezultāti lai paliek jaunības dienu atmiņās, tagad jābauda komfortabli skrējieni patīkamā apvidū. Pēc pusdienu ieturēšanas vienā no Tukuma krodziņiem, aizbraucām uz slaveno Cinevillu, kurā gan neko tādu pārsteidzošu neieraudzījām (vismaz bija iemesls beidzot noskatīties ''Rūdolfa mantojumu''), un vakarpusē atpakaļ uz Tukumu pavērot sprinta sacensības pa pilsētas centru. Vēl pāris nedēļas pirms Kāpas apsvēru domu par paša dalību sprintā, bet loģiski apzinājos ka šobrīd neesmu gatavs veikt 4 skrējienus vienā nedēļas nogalē, tāpēc šoreiz paliku starp skatītājiem un atbalstītājiem pie Tukuma strūklakas. Zaļumballe ar Ufo mūs galīgi neuzrunāja, tāpēc pēc pāris Radleriem devāmies atpakaļ uz naktsmājām Slampē.
Cinevilla
šo čali atbalstījām visaktīvāk


arī šis censonis neiztika bez ovācijām
ar Tukuma centrālo jaunkundzi


Nav komentāru: