svētdiena, 2014. gada 21. septembris

City of London

Category: London City Race 2014
Map/area: City of London
Organiser: SLOW
Country: England
Discipline: Mens Open
City of London
sacensības starp debesskrāpjiem
Klāt ikgadējais London City Race, kurā piedalījos nu jau ceturto reizi! Šī būtu bijusi 5. reize, bet 2012. gadā biju gan pieteicies, gan aizbraucis līdz Londonai, diemžēl vienā no Londonas krustojumiem noplīsa mašīna, tāpēc nācās toreiz izlaist šo pasākumu, kuru katru septembri apmeklēju kopš 2010. gada. 2011. gadā šīs sacensības risinājās tieši šajā paša vietā kur šogad, pie Londonas muzeja un Barbican centra, bet pagājušā gadā skrējām mazliet tālāk no centra - Temzas pussalā. Arī šogad daudz netrūka, lai ietu secen šis pasākums man pēc avārijas vasaras vidū, bet viss ir labs kas labi beidzas. Fiziskā forma nedaudz sāk uzlaboties, protams, ir problēmas ar lieko svaru, bet galvenais ka paskriet varu. Vakar Wakefield Thornes parkrun izskrēju pietiekami viegli, lai šorīt kājas justos normāli. Tā svaiguma, ko gribētu gan nebija, bet tas iespējams vairāk saistīts ar celšanos nakts vidū, lai ar autobusu dotos 3,5 stundu braucienā uz Londonu. Cik man zināms, tad mēs ar Paulu esam tikai divi tādi aktīvie latviešu orientieristi, kas kaut cik regulāri piedalās angļu orientēšanās sacensībās pa visu Angliju. Šobrīd gan dzīvojam katrs savā pilsētā, bet uz London City Race atkal satikāmies, lai vispirms pabrokastot atkal pasaulslavenajā ēstuvē un tad ar īrētajiem Barclays velosipēdiem dotos uz sacensību centru. Abi startēsim Mens Open grupā, katrs protams ar saviem mērķiem. Pavisam šajā grupā pieteikušies 100 dalībnieki, no kuriem 5 ir latvieši! Mēs ar Paulu Anglijas latvieši, Kaspars Jaudzems, kurš iespējams dzīvo Londonā, un divi Meridiāna pārstāvji - Didzis Vīksne un Kaspars Radziņš, plus vēl pāris latvieši veterānu grupās. Tik daudz latviešu šķiet nevienu gadu nav bijis šajās sacensībās. Startēja arī ļoti daudz citu valstu pārstāvji, jo šogad ir apvienotas četras urban sacensības četrās dažādās valstīs - City Race Euro Tour. Kaut kad pagājušā gadā pat pavīdēja doma, ka varētu izskriet visu šo tūri Anglijā, Portugālē, Skotijā un Spānijā, bet reāli apsverot šādu ideju, tās tomēr būtu dārgas izmaksas. Sacensību centrs zināmā vietā, tāpēc ar riteņiem aizbraucām ļoti ātri līdz galapunktam.
Starta minūtes mums vienas no pirmajām, jo mājupceļš atpakaļ tik pat garš, lai bez liekas steigas varētu vakarā atgriezties mājās. Kāds man mērķis šajās sacensībās? Ja teiktu, ka piedalīšos bez mērķa, tad melotu, jo jebkurās sacensībās, jebkuram skrējējam vai orientieristam ir kāds mērķis. Ieņemto vietu es sev neņēmos prognozēt (protams pēdējo vietu sev neatvēlētu). Uzstādīju sev mērķi noskriet distanci zem 1 stundas un 10 minūtēm, jo noskrietais distances garums varētu būt ap 11 km un uzvarētāju laiks ap 50 minūtēm. Tātad uzvarētājam drīkstu zaudēt aptuveni 20 minūtes. Paulam mērķis bija Top 3, jo izskatās ka viņš šobrīd ir ieskrējis labā rudens formā. Man starta minūte 10:51, bet viņam 11:07, tātad ja viņš mani panāks kaut kur pašās distances beigās, tad abi sasniegsim katra nosprausto mērķi. Laiks bija pietiekami daudz lai kārtīgi izstaipītos un izvingrotos, kājas mazliet jūt vakardienas piecīti, bet sajūtas ir labas - paskriet varēšu. Vienīgi mazliet uztrauc distances garums, jo tik garu distanci neesmu skrējis ļoti ļoti sen, tāpēc visticamāk uz distances beigām noplīsīšu. Jācenšas no sākuma skriet pavisam relaksēti, lai spēka pietiktu visai distancei. Oficiālie distances parametri - 7.1 km un 25 kp. Startā dalībnieku jau daudz arī agrajās minūtēs, starp kuriem izceļas kāds itālis, kurš vispār nepārvalda angļu valodu, un starta tiesnešiem sagādā diezgan lielas problēmas :) Karti un apvidu esmu iepazinis 2011. gadā, tāpēc taktika skaidra - garajos etapos un pilsētas ielās uzreiz jāatrod īsākie ceļa varianti, bet tie punkti, kuri atradīsies kartes daļā kur jāorientējas būs vairākos līmeņos un stāvos, tur ļoti uzmanīgi jālasa karte, lai izprastu kurā stāvā punkts atrodas. 2011. gadā pāris reizes iekritu tieši uz šo dažādo līmeņu orientēšanos, kad nebija skaidrs vai punkts atrodas lejā uz ielas, vai augšā otrajā stāvā/līmenī. Startā un attiecīgi uz 1. kp pieļāvu nelielu kļūdu, jo paķerot startā karti, uzsāku taisnvirziena kustību uz priekšu, tā īsti vēl neatrodot kartē 1. kp. Tā kā skriešana jau bija uzsākta, tad atpakaļ negriezos, un uz 1. kp izmetu nelielu loku caur 6. kp, kas man izmaksāja kādas liekas 20 sekundes. 2. kp jau atrodas kartes daļā kur sākas daudzstāvu orientēšanās. Skrēju ļoti uzmanīgi, mēģinot izprast kur punkts varētu atrasties. Tā vieta jau aptuveni bija zināma no iepriekšējās reizes, tāpēc pirmajām divām trepēm uz augšstāviem paskrēju garām, jo arī pie punkta būs vēl vienas trepes uz augšu. Patiesībā punkts bija daudz vienkāršāks nekā izskatījās, jo atradās mazajā parciņā, var teikt vienā līmenī ar ielu. Labi ka neuzskrēju pirms tam augšā pa trepēm. Atzīmējoties 2. kp, taktika bija skaidra, jācenšas orientēties pēc iespējas vienkāršāk, nemeklējot taisnākos variantus, ja kārtīgi nav saskatāms kā piekļūt pie punkta, tad labāk skriet apkārt, ne iegūstot, ne zaudējot laiku, bet droši nonākot punktā. Distances turpinājumā gan šo taktiku nevajadzēja izmantot līdz pat 15. kp, jo turpmākā distances daļa veda vienkārši pa lielajām ielām vai mazajām šķērsieliņām, kur galvenais bija izvēlēties īsāko variantu. Uz 3. kp bez problēmām, vienīgi pie lielās ielas nedaudz sanāca pastāvēt, lai palaistu mašīnas garām. Uz 4. kp garš etaps. Izvēlējos labās puses variantu kur mazāk jāorientējas. 5. kp zināmā vietā, jo 2011. gada distancē punkts atradās tieši tajā pašā vietā. Arī 6. kp vieta jau zināma, jo ceļā uz 1. kp paskrēju viņam garām, tikai etaps gan garš un jāskatās kā taisnāk to realizēt.
St. Paul katedrāle
Etapa vidū mazliet iesprūdu starp tūristiem pie St. Paul katedrāles, iespējams vajadzēja katedrālei skriet pa otru pusi, un pirms paša punkta mazliet sajaucu ielas un punktā nonācu ne gluži tā kā biju plānojis. Etaps uz 7. kp ļoti īss un arī ļoti lēns manā izpildījumā, centos salasīt katru detaļu kartē. Uz 8. kp ļoti vienkāršs etaps taisni pa mazajām šķērsieliņām. Bet etaps uz 9. kp izvērtās par vienu no interesantākajiem. Tehniski etaps vienkāršs, bet aizraujošs, jo sanāca izskriet cauri filmēšanas grupai, kura bija nosprostojusi vienu no ieliņām. Pamanīju ka aktieri bija ģērbušies senlaicīgās drēbēs, tāpēc visticamāk te uzņēma kādu vēsturisku filmu. Cerams ka neizbojāju viņiem kādu kadru, bet manā video (22. minūte) gan viņi ir nofilmēti :) Vēlāk Pauls teica, ka šī iela esot bijusi pavisam noslēgta un esot bijis jāskrien apkārt. 10. un 11. kp pa vienkāršo - navigācija pa mazajām ieliņām. Arī uz 12. kp vienkāršs etaps, bet ar ļoti daudz dzīvajiem šķēršļiem (tūristiem), kuri bija izveidojuši necaurskrienamas rindas ceļā uz punktu. Pirms punkta bija jāmeklē nevis šķērsieliņa, bet gan sprauga starp cilvēku rindu. Uzsākot etapu uz 13. kp, sapratu uz kurieni viņi visi stāv.
Londonas ola
Skrēju garām Londonas olai jeb interesantākajam debesskrāpim Londonā. Izmantoju iespēju arī es kā tūrists pavērst savu kameru uz augšu, lai nofilmētu šo brīnumu (video 29. minūte). Pats etaps uz 13. kp viegls, vienīgi beigās jātrāpa pareizajā šķērsieliņā. Uz 14. kp garš etaps un nevaru galīgi uzsākt viņu, pie 13. kp nostāvēju kādas 20 sekundes, cenšoties izplānot etapu. Vislabāk protams būtu bijis pa kreiso pusi, bet tur viss sazīmēts ar violeto krāsu (remontdarbi) un skriet nevar. Sāku meklēt variantus pa labo pusi. Ir iespēja skriet apkārt pa lielo ielu un izskatās ka ir arī iespēja tikt cauri kaut kādai ēkai pa gaiši pelēko tuneli. Skriešu pa to tuneli! Vispirms gan krustojumā saskrējos ar vienu tūristu, kurš nevis skatījās kur iet, bet gan gāja kur skatījās, kaut kur mākoņos. Tas pelēkais tunelis izrādījās garš gaitenis kādā no lielveikaliem vai stacijām, bet skriet tur drīkstēja. Vispirms pa garām trepēm augšā, tad praktiski pa iekštelpām (gps signāls droši vien vispār nestrādāja), un beigās cauri iekšpagalmam un vēl pa apakšu kādai no augstceltnēm. Interesants etaps!
iekštelpu etaps
Uz 15. kp vēl viens garš etaps, kurš mazliet sagādāja problēmas, jo pa vidu etapam tik daudz iespēju kā izskriet pa taisno, ka pat nevar izvēlēties. Skaidrs ka punkts ir kaut kur pie trepēm, tikai nav zināms vai ielas līmenī, vai jau otrā stāvā. Atceroties, kur atradās 2. kp, pieņēmu lēmumu izmantot vienkāršo taktiku - skriet droši apkārt. Punktā nonācu precīzi, bet iespējams pazaudēju laiku skrienot apkārt, jo tagad skatoties kartē, redzams ka varēja tomēr nogriezt taisnāk šo etapu. Sākot ar 16. kp sākās distances interesantākā daļa - Barbican centra daudzajos līmeņos. Uz 16. kp ceļa variants skaidrs - augšā pa trepēm (2011. skrēju pa viņām lejā) un tad jāskatās starp kurām kolonnām punkts paslēpts. Samērā veiksmīgi atrasts. Uz 17. kp pieļāvu pirmo reālo kļūdu distancē (iepriekš tikai variantu kļūdas). Saprotams ka punkts atrodas vienu līmeni augstāk (tātad nu jau 3. stāvā), bet nav īsti skaidrs kā līdz viņam nokļūt. Uzskrēju augšā pa trepēm un mazliet pazaudēju atrašanās vietu kartē, jo domāju ka esmu kaut kur pie 24. kp. Labi ka veiksmīgi sazīmēju lokveida celtni, kurai pa apakšu samērā precīzi izskrēju uz pagalmu, kuru kartē jau biju ieplānojis šķērsot.
distances interesantākā daļa
orientēšanās vairākos stāvos
Punktu aiz lielajām trepēm paņēmu bez problēmām, tikai tā ''pazušana'' izmaksāja ~30 sekundes. Uz 18. kp nākamie sarežģījumi, skaidrs ka pats punkts ir lejā ielas līmenī, bet ej nu tagad atrodi kā tikt lejā no 3. stāva. Vispirms bija doma skriet kaut kur caur 23. kp, līdz nonācu strupceļā. Ātri savācos un uzsāku virzīties uz otru pusi, jo arī tur izskatās ka varēs tikt lejā. Tikai nonākot līdz čūskveida ietvei lejup no ''jumta'', atpazinu šo vietu no iepriekšējā skrējiena pirms 3 gadiem. Žēl ka uzreiz neieraudzīju šo vietu kartē, būtu atkal ietaupījis vismaz 30 sekundes. Nonākot lejā uz ielas, tālāk nekādu problēmu atrast punktu mazajā parkā. 19. un 20. kp tādi ''atpūtas'' etapi no sarežģītās līmeņu orientēšanās, galvenais atrast pareizās šķērsieliņas. Etaps uz 21. kp vidēji garš, bet izskatās vienkāršs. Jau skrienot uz 19 .kp, pamanīju ka arvien vairāk sāku haltūrēt, un pie katras mazākās iespējas, lasot karti, sāku pāriet soļos. Uz 21. kp var teikt pilnībā noplīsu. Distance bija priekš manis mazliet pa garu, un tagad uz atlikušajiem punktiem nāksies krietni pacīnīties ar sevi. Etapā vidū daudzviet pat apstājos un gāju, jo vienkārši spēki bija beigušies, skrējis biju gandrīz stundu un pieveikti droši vien bija kādi 8-10 km, kas šobrīd priekš manis ir ļoti daudz (neesmu skrējis vairāk par 5 km), tāpēc šis etaps ievilkās diezgan ilgs. Etapa vidū man garām beidzot palidoja Pauls (aizskrēja garām tādā ātrumā, ka es jau nākamjā ielu krustojumā viņu vairs neredzēju). Dzirdēju tik kā noteica, ka esot kļūdījies kādas 4 min. uz 17. kp. Arī man tas punkts nepaņēmās tīri, bet tik milzīgu kļūdu gan nepieļāvu. Bija tieši tā kā bijām plānojuši, ka Pauls mani panāks kaut kur pirms pēdējiem kontrolpunktiem, tikai man tagad pašam jāsaņemas vēl noskriet atlikušo distanci. Labi ka distances beigu daļā skriešanas ātrums nebija tik nozīmīgs, galvenais bija atkal precīzi orientēties daudzstāvu līmeņos.
tuneļi - koridori
Etapu uz 22. kp veicu ļoti lēnām, uzmanīgi lasot karti. Vienā brīdī pat paspēju pazust! Atrados starp baseinu (pa logu varēja redzēt kā jaunieši peldas) un tenisa kortiem, bet kartē nevarēju noteikt tādu vietu. Labi ka ieraudzīju savu punktu lejā pie trepēm, varēju mierīgi skriet lejā, nerisinot kartes rēbusu. 23. kp atrašanās vieta jau aptuveni skaidra, tagad tik jāizlemj kā pie viņa nokļūt augšā uz ''jumta''. Taisnvirzienā uz punktu šķiet ka tur tomēr ir strupceļš, tāpēc uzreiz izlēmu skriet uz to čūskveida ietvi atpakaļ uz augšu, kur biju skrējis lejā uz 18. kp. Pa ceļam saskrējos ar latviešu veterānu no Mona kluba, paspēju pajautāt kā veicas ar orientēšanos, uz ko viņš atbildēja, ka mierīgi klibojot orientējas samērā veiksmīgi. Līdz punktam nonācu precīzi, un arī uz 24. kp bez liekām problēmām, jo punkta vieta jau zināma, kad pirms neilga brīža praktiski paskrēju viņam garām. Un tagad sekos sarežģītākais distances etaps uz pēdējo kontrolpunktu. No sākuma pat apstulbu un ļoti ilgi praktiski stāvēju uz vietas, cenšoties izprast karti un veidu kā nokļūt līdz punktam. Vispirms bija doma doties pa kreisi no 24. kp, bet nebija skaidrs vai pa turieni vispār nonākšu uz vēlamo pusi. Visbeidzot saskatīju variantu caur 17. kp lejā pa trepēm gar ūdens kanālu un tad jāskatās kā tur tie gaiši pelēkie tuneļi virzās uz 25. kp pusi.
orientēšanās daudzstāvu līmeņos
(etaps uz 25. kp)
Atkal sanāca izskriet pa iekštelpām un koridoriem, bet virziens uz punktu bija pareizs. Atlika tikai noskriet lejā pa trepēm, apskriet baznīcu un precīzi punktam virsū. Uz finišu skrēju ar patīkamu gandarījumu. Fiziski distanci biju izturējis (neliels vājuma brīdis uznāca no 19. līdz 21. kp) un orientēšanās šādā tehniski sarežģītā pilsētvides apvidū sniedza milzīgu gandarījumu. Tiešām bija prieks veikt šo labi izplānoto distanci. Finišēju ar rezultātu 1:09:16, izpildot savu mērķi - paskriet zem 1 stundas un 10 minūtēm. Līderi gan bija skrējuši mazliet ātrāk par prognozētajām 50 minūtēm (uzvarētājam - 48:06), kas nozīmē ka zaudēju mazliet vairāk par 20 minūtēm, bet ieņemtā vieta gan mani pārsteidza. Ierindojos 55. vieta no 94 dalībniekiem, kas uz šo brīdi bija vairāk kā labi. Apzinos ka ar savu skriešanas ātrumu es nu nekādi nespēju konkurēt ar lielāko daļu dalībnieku (spliti skrienamajos etapos vieni no pēdējiem), bet šoreiz varēju ļoti labi konkurēt ar savām orientēšanās prasmēm un pieredzi. Būtībā nepieļāvu nevienu lielu kļūdu distancē!
Bija ceļa varianti, kurus varēju veiksmīgāk realizēt, un bija vietas kur mazliet ilgāk apstājos lai saprastu karti. Tā ilgāk sanāca pastāvēt pirms 17. 18. un 25. kp. Kopumā šajās kļūdās (pauzēs) varu norakstīt ne vairāk kā 2 minūtes. Kopumā ļoti pozitīvs pasākums, kas deva iedvesmu nepamest orientēšanās sportu novārtā un ik pa laikam tomēr ņemt vēl karti un kompasu rokās. Nākamgad noteikti atkal jāieplāno šo sacensību apmeklējums. Žēl vienīgi ka Paulam neizdevās ielauzties Top3, jo viņš ieņēma 7. vietu, bet ieskatoties splitos, redzams ka čalis pat ir bijis viens no līderiem skriešanas ātrumā, un ja nebūtu bijusi tā kļūda uz 17. kp, tad iespējams pat būtu uzvarējis Men's Open grupā!
2011. gadā skrēju ar ''pirkstiņ'' kameru piespraustu pie cepures, 2013. gadā skrēju ar kameru kas iebūvēta brillēs, bet šogad beidzot varēju skriet ar kvalitatīvo GoPro kameru. Ja pats video šogad ir daudz kvalitatīvāks nekā iepriekšējos gados, tad ar gps ceļa pievienošanu video gan bija zināmas problēmas. Garmin pulkstenis Endomondo programmā uzrāda vien noskrietus 9.47 km, bet liekot gps ceļu virsū uz kartes ar Quickroute programmu, kopējais noskrietais distances garums parādās 11.36 km, kas nozīmē ka gandrīz 2 km ir kaut kur pazuduši tuneļos un starp augstceltnēm. Nācās mazliet vairāk padarboties, lai video sapārotu ar gps ceļu, šur tur gan galīgi neiet kopā video ar kartē redzamo, bet gala rezultāts ir samērā labs.

Nav komentāru: