Vareni interesanta orientēšanās sezona! Šogad liku uzsvaru uz Meridiānu un Valmieras Magnētu, un mērķis bija novinnēt savas grupas abos pasākumos. Bet ir tāds teiciens - divās frontēs vienlaicīgi nevar cīnīties. Cēsu Meridiāns iesākās ar vairākām kārtām drausmīgajos Amatas mežos, bet pēc pussezonas tiešām biju V40 grupas galvgalī. Bet bija jau iezīmējies izteikts šīs grupas līderis - Malduguns aldaris Kristaps, kurš 1000 vāca vienu pēc otra. Arī 2.vietā finišējušais Ģirts bija spēcīgāks izšķirošajās kārtās. Pa vasaru paņēmu mazu pauzi Meridiānam, dēļ apdauzītajām ribām, bet rudens kārtās pa Gaujas nacionālā parka mežiem uzskrēju tā jaudīgāk, un nodrošināju visai drošu 3.vietu kopvērtējumā.
Valmieras Magnēts pavasarī sākās ļoti skrienamos mežos, kur skrējēji varēja izpausties, bet tuvojoties vasarai, sākās sarežģītāki apvidi, kur savukārt es varēju izpausties. Kaut arī kopvērtējumā visu laiku turējos augšgalā, uz uzvaru bija vairāki pretendenti, arī tādi kuriem nevajadzētu skriet VB grupā. Vasarā gadījās vairākas nesekmīgi veiktas distances Brenguļu mežos, plus pāris kārtas veicu saudzīgā režīmā dēļ traumētajām ribām, tāpat pamanījos atkal izmežģīt potīti, bet rudens kārtas jau sagaidīju kā līderis. Vienīgais konkurents par uzvaru bija Madars. Pirms pēdējās kārtas bija skaidrs, ka Madaram ir jāuzvar pēdējā kārta, lai mani apsteigtu. Man te čaļi sasolīja, ka apskries Madaru un uzvarēs, tāpēc es neiespringu un izvēlējos pēdējā kārtā skriet treniņu pa tumsu. Intriga beigās sanāca laba! Madars noskrēja ļoti labi un lieliski izmantoja šo izdevību, papildinot punktus kopvērtējumā, kamēr es neko. Un beigās Madars izrauj uzvaru ar 5 punktu pārsvaru visas sezonas kopvērtējumu. Man jau patīk, jo mēs jau mežā skrienam prieka pēc un emociju dēļ, un ja vēl ir šāda sportiskā intriga, tad vispār lieliski.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru