.jpg)
Map/area: Jaunā Forštate (Daugavpils)
Organiser: OK Kāpa
Country: Latvia
Discipline: M40L
5.4 km 18 kp - 1:21:43 - 30/31
Šogad Kāpas daudzdienu sacensības uzreiz sezonas sākumā tika atzīmētas kalendārā, lai piektdienu darbā var paņemt brīvu priekš kārtējā Latvijas Kausa posma. Tā pilnvērtīgi Kāpā sen nebija startēts, jo ne vienmēr to piektdienu var izbrīvēt tālākiem braucieniem. Nu jau ierasts, ka Kāpa pēdējos gados notiek ļoti tālu priekš vidzemniekiem – pagājušā gadā Rojā, pirms pāris gadiem biju Ludzā, bet tagad Daugavpils. Ceļš tāls, jābrauc 3 stundas. Sacensību centrā ierados apmēram 40 minūtes pirms starta. Karstums nežēlīgs (+34 grādi), karjerā kā tuksnesī. Aizskrēju pēc numura, pārdzinu mašīnu tuvāk finišam, ātri pārģērbos un gatavs startēt. It kā sajūtas labas, distances garums ierastais piecītis, bet tā saule gan pamatīgi cepina. Šķiet vajadzēja vairāk sadzerties ūdeni, atceroties kas notika distancē. Sākums perfekts, uz 1. kp precīzi, kartē nolasu gan dzelteno pauguru pie elektrolīnijas, gan reljefa līniju pirms punkta. Diemžēl tas arī bija viss... Uz 2. kp man Kāpa 2024 sacensības no sportiskās puses beidzās.
Etaps uz 2. kp īss, pa vidu ceļš un punkts izcirtumā. Kompasu uzliku, bet virziens kaut kā aizgāja pa kreisi. Pārskrēju pāri ceļam un pēc attāluma šķita ka esmu jau kaut kur punkta rajonā. Biju nonācis dzeltenajās atklātajās vietās nevis izcirtumā, diemžēl tajā brīdī to nesapratu. Mežs jauns ar mazām priedītēm, grūti saprast kurš ir baltais mežs, kuras dzelteni atklatās vietas, un kādam jābūt izcirtumam. Punkta nav. Pats nezinu kur esmu. Tālāk kas notika, man nav izskaidrojuma. Kaut kur skraidīju, kaut ko meklēju, reljefu neuztvēru, pilnīgs ’’blackout’’. Vienā brīdī aptvēru, ka jābeidz ākstīties, jāatgriežas uz ceļa, no kura ar otro piegājienu jāmēģina paņemt punktu. Ne gluži saules dūriens, bet pārkarsis biju reāli, galva šķiet vispār vairs nedarbojās, jo arī otrajā piegājienā devos tieši tur pat kur pirmajā reizē. Viss. Jāizstājas, jo rezultāta jau vairs nekāda nebūs, kādas 15 minūtes jau te bezsakarīgi riņķoju un punktu nespēju atrast. Kaut kādā brīdī apjēdzu – pag man taču vajag vispirms atrast izcirtumu. Atgriezos vēlreiz uz ceļa, sapratu ka esmu muļļājies pa dzeltenajiem un izcirtums ir krietni uz priekšu.
Pēc 18 minūtēm atradu gan izcirtumu, gan protams punktu. Nu neko, jāturpina distance, kaut arī motivācijas vairs vispār nav. Ar kaut kādu inerci paņēmu salīdzinoši precīzi 3. 4. un 5. kp, bet jutu ka baterija sāk izbeigties. Pusstunda jau pagājusi, pāris lieki kilometri saskrieti un karstums tāds, ka vienkārši fiziski vairs nevaru paskriet. Izslēdzu GoPro kameru un bija doma doties uz finišu. Bet vai tiešām tādu gabalu uz Daugavpili braucu, lai izstātos. Jāpabeidz distance soļojot. Lieki teikt, ka kartei vairs nesekoju līdzi un nebija ne jausmas kur šobrīd atrodos. Uzliku virzienu uz 6. kp, bet tieši tur bija vistehniskākais apvidus ar sīku reljefu un kontrolpunktiem gandrīz uz katra mikropaugura. Orientieristu šeit ļoti daudz, visi skrien un iet krustām šķērām. Pamanu ukraini Valēriju, kurš startēja 2 minūtes aiz manis, vai tiešām viņš arī kļūdījies tik traki. Prasu vai 6. kp jau paņēma. Šis atbild, ka dodas jau uz 10. kp. Ok, vai nu jāmet miers, vai beidzot jāsāk lasīt karte. Caur 9. kp nonācu 6. kp. Tālāk tikai gāju, šur tur mazliet paskrienot riksītī. Galvenais lasīt karti. Pat ejot nevarēju precīzi paņemt 9. (kurā jau biju bijis) 12. un 13. kp, bet uz 15. kp pilnīgi šķērsām virziens sīkpriedītēs. Laikam nemāku šādā apvidū orientēties. Vai nu arī tā saule tomēr ieblieza tā pa galvu, ka vairāk bija neloģiskā nekā loģiskā. Viens pluss gan iešanai bija, vairāki orientieristi nāca klāt, lai prasītu kur atrodamies. Bija prieks palīdzēt. Dzirdināšanas punktā pirms 14. kp izdzēru 4 ūdens glāzes, bet tas vairs nekādu enerģiju nedeva. Tikpat nesteidzīgi veicu arī pēdējos etapus līdz pat finišam. Plānoto 40 minūšu vietā, distancē biju pavadījis uz pusi ilgāku laiku, un pārkarsis nenormāli. Tagad jāizlemj, ko darīt ar nākamajām divām sacensību dienām. Skriet, neskriet, pastaigāties. Braukt mājās arī nebūtu prātīgi. Izlēmu, ka visas 3 dienas noskriešu pa piecītim kādā no pilsētām, jo šurp braucot, bija doma tikai pa Daugavpili izskriet sestdienas vakarā. Ilūkste, Krāslava un Daugavpils nāks klāt manam izaicinājumam izskriet 5 kilometrus visās Latvijas pilsētās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru