.jpg)
Map/area: Kausupe (Baldone)
Organiser: OK Ozons
Country: Latvia
Discipline: M40
15.1 km 30 kp - 2:21:34 - 13/18
Šīs bija sacensības no kurām mazliet baidījos, dēļ distances garuma. Tāpēc uzreiz sev pateicu - šis būs piedzīvojums nevis sacensības! Anglijā esmu noskrējis vairākus pusmaratonus, Jukolā esmu skrējis gan 1. etapu, gan garo nakts etapu. Ir skriets kāds garāks treniņš, dažas Stirnu Buka zaķa distances, bet tik garu orientēšanās distanci Latvijā vēl neesmu skrējis. Pirmo reizi startēšu Latvijas Čempionātā orientēšanās maratonā. Tā kā kopējais starts un mēs M40 grupā esam 18 dalībnieki, tad plāns bija no sākuma paskriet kopā bariņā. Tāpēc karti startā nemaz nerullēju vaļā, skrēju līdzi "savējiem". Diemžēl no kopējā starta nebija nekādas jēgas, jo visa mūsu grupa izšķīda. Un ne jau taureņa dēļ pie 2. kp, bet gan garajā 2 kilometru etapā uz 1. kp. Saprastu ja visām grupām tas būtu bijis 1. kp, tad būtu vajadzība izretināt, lai nav burzma pie 1. kontolpunkta.
Uz stigas izstiepāmies garā virtenē, līderi tālu prom, vidējā grupiņa ar paretojusies, un arī beigās mēs visi gandrīz pa vienam. Punktā nonācu kopā ar Kārli no Kāpas, visi pārējie bija prom un pāris lēnākie krietni aiz mums. Tad nu divatā forsējām Kausupīti pirmo reizi uz taureņa centrālo punktu. Diemžēl tālāk mūsu ceļi šķīrās, Kārlis devās uz manu 8. kp, kamēr es cīnījos pa krūmaino nogāzi uz 3. kp. Tādu maratona sākumu nebiju gaidījis, līdz pat 12. kp skrēju viens, protams, ik pa laikam satiekot citu grupu orientieristus. Spārns no 4. līdz 7. kp nekādu problēmu pa balto mežu, bet otrajā spārnā uz 8. kp atkal ieberzos tajā nogāzē pie 3. kp, tāpēc ne gluži precīzs virziens uz punktu. Arī 10. un 11. kp diezgan samocīti paņēmu, bet pie 12. kp bija laiks pirmajai želejai. Taurenis izskriets, upe šķērsota 6 reizes, var turpināt klasisko distanci. Liels bija pārsteigums pirms 13. kp ieraudzīt Vilciņ Kārli! Tātad taureni esam izskrējuši līdzīgi, jāturas kopā. Ceļā uz dzirdināšanu bijām 4 orientieristi - es un Kārlis, un divi ar True Story formām, iespējams no M45 grupas, jo mums distances bija vienādas. 14. kp vienkāršs pa gareno ieplaku, bet uz 15. kp praktiski tikai pa ceļiem. Skrienam trijatā, viens kaut kur atpalika. Temps mani pilnībā apmierina, tāpēc nav ko līst priekšā, ļauju Kārlim orientēties. Viņš gan mani ievelk purvā uz 16. kp, kurā iemaucos tā, ka visa karte slapja un dubļaina, rokas un kompass netīrs, un pats iegrimis līdz ceļiem. Es būtu izvēlējies skriet apkārt, bet kā nu ir tā ir. Uz 17. kp pāri purvam ņemu savu variantu, diemžēl netrāpu uz bedri, Kārlis uzsauc, lai nāk šurp. Paldies! Uz 18. kp pa purvu atkal dodamies trijatā, trešais kompanjons uz brīdi bija pazudis. 19. kp kalniņš purvā labi saskatāms. Uz 20. kp beidzot kaut kāds reljefs. Man jauda ir, bet kompanjoniem izskatās, ka kalnā vairs nevelk. Punkts viegls - ieplaciņa aiz lielā kalna. Kārli vairs neredzu, nu neko, jāskrien prom. Uz 21. kp apkārt pa taciņu, bet uz dzirdināšanas punktu mazliet pa daudz aizrāvos purvā. Uz ceļa izkapāju otro želeju, izdzeru divas ūdensglāzes, neviena cita man kompānijā nav, jāturpina maratons savā tempiņā atkal vienam. Pa ceļu skrienas labi, arī kūdrainā stiga skrienama, tik purvs pirms 22. kp mazliet smagāks. Uz 23. kp baudu mežu, kurš līdzīgs kā pie Strenčiem, jo orientēšanās te vienkārša. Uz 24. kp virziens, kaut kāds grāvis un iedzīta taka papardēs uz punktu.
Uz 25. un 26. kp īsie etapi, bet kaut kā smagnēji ņemas tie punkti. Ja pēc pirmās želejas jutu, ka enerģijas deva ir uzņemta, tad pēc otrās želejas nav jūtams pilnīgi nekāds efekts. Bet atslābt nevajag, vēl pavisam maz atlicis līdz finišam. Nav ne jausmas kurā pozīcijā esmu. Droši vien noķert nevienu nevaru, un nevajadzētu pielaist klāt tos pāris konkurentus, no kuriem aizbēgu. 27. kp redzams pa gabalu, arī 28. kp visai veiksmīgi no garenā purviņa, bet uz 29. kp neizdevās noturēt precīzu virzienu purvā. Labi ka tepat divi jaunieši, kas izceļ punktu. Arī uz pēdējo 30. kp ne bez piedzīvojumiem, neatradu uzreiz bebra dambi, pa kuru tikt pāri "ezeram", plus vēl atmiņā palicis brīdinājums par bebru lamatām te. Veiksmīgi tomēr nonāku līdz punktam un varu finišēt orientēšanās maratonā! Piedzīvojums tiešām varens, prieks ka izdevās noturēt savu tempu visā distancē bez vērā ņemamiem kritumiem. Mazliet žēl, ka nekas nesanāca no tā kopējā starta un kaut mazliet paskriet grupā, bet labi ka vismaz distances vidusdaļā sanāca uzskriet kopā ar Kārli. 13. vieta ir ok, varu būt gandarīts par savu veikumu, jo tik garas orientēšanās distances iepriekš esmu skrējis tikai Jukolā. 17 kilometri un mazliet vairāk kā 2 stundas pavadītas mežā. Uzreiz pēc finiša viens alus, mazliet vēlāk viens sidrs, pēc tam Ķegumā kebabs un enerģijas dzēriens, bet joprojām nejūtu, ka būtu atguvies. Tieši tik jaudīgs ir šāds pasākums. Prieks par kluba biedra Armanda sudrabu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru