10 aprīlis 2026

Pauku priedes (Valmiera)

Category: Valmieras Magnēts 2026 2. kārta (09.04.26)
Map/area: Pauku priedes (Valmiera)
Organiser: ZVOC
Country: Latvia
Discipline: V45
4.7 km 18 kp - 45:54 - 4/7
Piepilsētas mežs, kur it kā zināma katra taciņa. Daudzos etapos pietika ar vienu skatienu kartē, lai zinātu kur jāskrien, bet tāpat gadījās vairāks nesmukas kļūdas. Pauku priežu krūmi un mikroreljefs distances sākumā vienmēr ir izaicinājums. Daudzajās takās var apmaldīties un bedri krūmos nevienmēr uzreiz pamanīsi. Tā nu kļūdījos gan uz 1. kp, gan uz 4. kp. Plus vēl jāuzmanās no disku golfa špīleriem, lai kāds šķīvis netrāpa pa pieri. Uz 6. kp pārskrējiens uz Gaujmalas mežu. Tur kā vienmēr bez piedzīvojumiem neiztikt. Piedzīvojumi dēļ trakajiem krūmiem. Cīnoties ar tām pīckām pazūd kontakts ar reljefu. 6. kp sanāca izmocīts, bet uz 7. kp iežāvos Gaides upītē. Tā nu slapjš varēju turpināt krūmu gonku. Apgabals starp 8. un 12. kp nekad nav paticis, tur tas reljefs kaut kā īsti nenolasās. Tāpēc pie 8. kp nācās mazliet paķemmēt apkārtni. 9. un 10. kp gan paņēmu perfekti, bet 11. un 12. kp izcēla pa priekšu skrienošās dāmas. Uz 14. kp gandrīz kā sprinta distances etaps, ar diviem ceļu variantiem, jo pa taisno caur krūmiem lauzties būtu neprāts. Es protams izvēlējos garāko variantu. Par 15. kp jau pirms starta bija ienākusi informācija, ka viņš ir nepareizā vietā, tāpēc droši gar dīķīšiem lauzos garām punkta vietai, nojaušot ka punkts būs kaut kur uz priekšu. 16. kp dziļā purva bedre ir labi zināma. Distances beigās mazliet kross. Man gan kaut kā nepārlikās ātrumi uz 17. un 18. kp, kā ripināju caur krūmiem tā turpināju arī pa takām. Krūmu gonka jau nu baigā, bet tāds mums te ir tas piepilsētas mežs.
Interesants fakts. Ar Raivi skrienamies kopš Azimuta laikiem. Kā sākām V12, 14, 16 un 18 grupā, tā tagad atkal tiekamies vienā grupā, nu jau V45 grupā. Un cīņa mums pat ir uz sekundēm!

08 aprīlis 2026

Dauderi (Rīga)

 

Category: Lieldienu Balva 2026 (06.04.26)
Map/area: Dauderi (Rīga)
Organiser: OK Ozons
Country: Latvia
Discipline: M45
3.2 km 21 kp - 20:11 - 27/35

Vispirms jau milzīgs paldies Jānim Tamužam ar Ozona komandu par tradicionālo Lieldienu Balvas sprintu, jo orientēšanās sprinti Latvijā tiek organizēti ļoti maz. Tāpēc jāizmanto šī retā iespēja uzskriet o-sprintu. Man diemžēl nav nekādu sprintera dotību, bet jāmāk izbaudīt sacīkste arī savā tempā. Apvidus pilnīgi nezināms, jo nav bijis iemesls līdz šim apmeklēt šo Rīgas daļu. Sarkandaugavā biju pirmo reizi. Laikapstākļi galīgi šodien nelutina. Lietus būtu sīkums, bet tas aukstais vējš gan ir nepatīkams. Atceroties kā nosalu Kurzemes pavasarī, šodien startēšu jakā un cepurē. Distances sākums āķīgs, distances plānotājs pilnīgi ievelk lamatās, ja nepaspēj precīzi nolasīt karti. Uz 1. kp vairākas reizes apstājos, lai izprastu visas sētas. Uz 2. kp šķiet izvēlējos īsāko variantu, bet skrienot uz 3. kp gan likās, ka eju pamatīgā kļūdā. Nepamanīju vārtiņus uz austrumiem no 2. kp, tāpēc skrēju atpakaļ uz vārtiem, pa kuriem ieskrēju uz 1. kp. Tagad skatoties kartē, varbūt nemaz tik liela kļūda tā nebija, jo no otriem vārtiem būtu vairāk jāorientējas uz 3. kp. Etapi uz 4. 5. un 6. kp tādi tehniski ar sīkām detaļām, bet bez lielām variantu izvēlēm. Uz 7. kp sākumā šķita, ka ir divi varianti, bet distances plānotājs pats bija nogriezis vienu no variantiem (lai 3. kp būtu sarežģītāks), tāpēc sākās krosa daļa. Orientēšanās līdz pat 14. kp visai minimāla. 

Skrējēji un sprinteri varēja izpausties no sirds, jo ja plūdumā skrien cauri visiem punktiem, tad nebija nemaz iespēju apsvērt minimālas variantu izvēles. Pēc tādas izskriešanās gandrīz izlaidu īso etapu uz 15. kp. Uz 16. kp sanāca mazliet vairāk ieskatīties kartē, lai saprastu kur un kā pie tiem šķūnīšiem pieskriet. Bet uz 17. kp diemžēl izvēlējos garāko variantu, kur mani par 2 minūtēm panāca Vikiņš. Distances beigas atlika noskriet aiz saldenieka, kurš mūs ievilka pamatīgā kļūdā uz 20. kp. Vispirms izlēkājām cauri skeitparkam un pēc tam jādod pa bremzēm uz stāvajām trepēm. Finišā pilnai laimei smuks kalniņš jāatstrādā. Patika. Iespējams uz kļūdu rēķina 1 minūti varēju nomest, bet tempā diez vai. Kaut gan distances vidusdaļu vajadzēja skriet agresīvāk pie tik vienkāršas orientēšanās. Žēl ka o-sprintu Latvijā praktiski nav, jo mežā jau to ātrumu un asumu neuztrenēsi. 
Ja Kurzemes Pavasarī nebija vēlme salt un pavērot elites orientieristus finiša spurtā, tad Lieldienu Balvā gan bija jāpaliek uz knock-out fināliem, lai vai cik drausmīgs vējš un lietus plosītos. Interesanti redzēt elites orientieristus klātienē, kuriem regulāri ir sekots līdzi pa tv somu stafešu līgā. Fināla rezultāti nepārsteidza, visi favorīti topā. Ja nu vienīgi džekiem jaunais igaunis mazliet pārsteidza, atstājot beļģi aiz Top3, un dāmām Sandru cerēju sagaidīt Top3. Redzot ar kādu ātrumu sprintā skrien čehs, francūzis un beļģis, mūsējiem atliek tikai trenēties meža distancēm.


05 aprīlis 2026

Milzukalns (Tukums)

 

Category: Kurzemes Pavasaris 2026 1. diena (04.04.26)
Map/area: Milzukalns (Tukums)
Organiser: OK Saldus
Country: Latvia
Discipline: M45
4.5 km 14 kp - 51:34 - 34/42
Lai cik sacensības būtu kvalitatīvas, lai cik labi organizētas un lai cik interesants apvidus būtu, ir viens apstāklis kas var visu sabojāt. Tie ir laikapstākļi. Ja man ir auksti, es neesmu vairs objektīvs. Aizbraucot uz Milzkalni, negribējās pat no mašīnas kāpt ārā. Līst lietus, tikai 3 grādi un brāzmains vējš. Ciest nevaru aukstumu. Man salst kājas un man salst rokas, lai kā es ģērbtos. 200 kilometri atbraukti, 25 eiro dalības maksa samaksāta, būtu stulbi pat no mašīnas neizkāpt. Tāpēc tīri subjektīvi jau jānovērtē, cik ļoti Saldus orientēšanās klubs ir ieguldījies šajās sacensībās. Pārsteidzoši daudz (vairāk kā 100) elites orientieristi startēs elites grupās, gandrīz kā kādā no Pasaules kausa posmiem nevis parastā Latvijas kausa posmā. Labprāt būtu paskatījies finišā elitniekus, bet ne jau šādos laikapstākļos. Arī mūsu M45 grupā daudz dalībnieku, arī vairāki skandināvi. Tāpēc vien būtu interesanti sacensties. Līdz startam apmēram 2 kilometri, man starts 14:06, bet no mašīnas izkāpu vien 15 minūtes pirms starta. Ieskriešanās neko nelīdzēja, rokas paspēja nosalt, protams saliju, un diskomforts jau noķerts pirms starta. Startēju vienā minūtē ar Arti, kurš izteicās, ka mežs nav diez ko baudāms, zaļajos lai labāk nelien iekšā. Tieši šī frāze iespaidoja manu ceļa izvēli uz 2. kp. Mēģināju aplocīt zaļo pa labo pusi pa taciņu, bet nu tas līkums bija pa traku un beigās vēl pamatīgā kalna jākāpj. Apvidus tiešām nav nekāda meduskūka. Visu laiku jācīnās, lai kaut cik normāli virzītos uz priekšu. Etaps uz 4. kp bija tas kurš izsita korķus. Vispirms purvs, tad izcirtums ar sprunguļiem, un aukstais vējš kārtīgi sapūta. 

Pārsalu un laikam atsaldēju arī smadzenes, jo uz 5. kp kā muļķis plūdu kaut kur virzienā. Pa ceļam redzēju vienu punktu pie akmens un vienu punktu paugurā aiz mazā purva. Vai es kartē nolasīju tās vietas? Nē. Vienkārši devos tik uz priekšu, pats nezinu kur. Uzkāpjot kalnā un iznākot uz ceļa, sapratu kur esmu aizmaldījies gar nepareizā kalna nogāzi. Vēlme orientēties vairs nebija vispār. Apsvēru pat domu pa ceļu doties uz finišu. Bet būtu tizli jau otro sacīksti šonedēļ finišēt bez rezultāta. Atradu to punktu, bet nākamais etaps uz 6. kp vēlreiz parādīja manu nevēlēšanos nosalušam orientēties. Tā vietā lai godīgi apskrietu apkārt kalnam, es tam brutāli devos pāri. Labi ka pie punkta saskrējos ar Grīnbergu Gati, kurš bija startējis 10 minūtes pēc manis. Savīkstīju karti rokā un iesēdos Bīnam astē. Uz 7. 8. un 9. kp vispār kartē neieskatījos, tikai leģendās piefiksēju kontrolpunktu numurus. Bet Gačam solis bija krietni jaudīgāks un ar katru soli viņš attālinājās no manis. Uz 10. kp cauri gravai vairs tikai redzēju viņa muguru tālumā kāpjot augšā kalnā, tāpēc uz punktu nācās pašam noorientēties. Pēdējie 4 etapiņi visai vienkārši un īsi, kas ļāva sasniegt finišu ''dzīvam''. Pa ceļam uz 12. kp satiku vēl 2 mazus bēdu brāļus, kuri prasīja, lai parādot kur ir viņu 7. kp. Viņi tik ilgi meklējot, ka pirksti jau esot nosaluši. Es jau tāds pats nosalušais. Skatos puikas kartē, skatos savā kartē... nevaru vispār atrast mūsu atrašanās vietu viņa kartē. Es nevaru neko palīdzēt. Parādīju puikām virzienu uz lielo ceļu, lai no turienes viņi mēģina noorientēties, un pats skumji aizskrēju uz 12. kp. Finišam Milzukalna pakājē jaudas nebija vispār. Esmu pārsalis līdz nemaņai un te vēl dubļi un slēpošanas kalna sniegs. Ātrāk uz mašīnu siltumā un tikt pie sausām drēbēm, jo ir vissirslikti.lv. Rezultāts drausmīgs, vieta necila un gandarījuma nekāda. Ne vienmēr šis sports ir baudāms. Kādu laiciņu vajadzēja, lai atietu no piedzīvotā. Sacensības lieliskas un distance arī droši vien interesanta, bet es to nepaspēju izbaudīt. Skarbais apvidus kombinācijā ar auksto laiku iedeva man baigo diskomfortu. 

Tukumā ar karstu kafiju un karstu ķirbju krēmzupu sasilu, lai varētu atkal skaidrāk padomāt. Kaut kas noteikti mainīsies pēc šī Kurzemes ''pavasara''. Benzīns 25 eiro, dalības maksa 25 eiro, pusdienas diviem 25 eiro. 75 eiro par brīvdienu kura nesniedza vēlamo gandarījumu. Aukstums bija viens faktors. Otrs faktors bija apvidus. Nu nesaista mani vairs šādi džungļi un purvi. Orientēšanās sports pa šiem gadiem ir izbaudīts vairāk kā vajag, tāpēc turpmāk ļoti piedomāšu kur startēt. Vispirms skatīšos kāds būs apvidus nevis cik prestižas sacensības tās būs. Arī finansiāli nav jēga tik tālu braukt uz Kurzemi vai Latgali, ja arī Vidzemē būs interesantas orientēšanās sacensības. Izmaksas kāpj visam, bet nu 25 eiro dalības maksa gan šķiet astronomiska par vienu dienu, ja piemēram nākamnedēļ Ziemeļu divdienās par abām dienām jāmaksā 29 eiro. Protams, organizatori iegulda milzīgu darbu un kvalitātei arī jābūt, bet man šis hobijs kļūst par dārgu. Labāk pa piecīti uzskriešu Magnētos vai vienkārši iziešu vakarā noskriet piecīti. Bet orientēšanās sportam vienmēr sekošu līdzi kā kaislīgs fans, arī notikumiem Kurzemes Pavasara 2. dienā sekoju līdzi vairs tikai kā līdzjutējs nevis dalībnieks.

03 aprīlis 2026

Kazu krāces (Valmiera)


Category: Valmieras Magnēts 2026 1. kārta (02.04.26)
Map/area: Kazu krāces (Valmiera)
Organiser: ZVOC
Country: Latvia
Discipline: V45
4.3 km 21 kp - DQ (36:21) - 7/7

DSQ. Varētu arī vairāk neko neteikt par Magnēta sezonas atklāšanu. Līdz 8. kp var teikt viss bija lieliski. Distance interesanta, skrējienu baudīju, mazliet pat sakļūdījos uz 2. kp. Bet kas notika etapā uz 9. kp... Kājas netika līdzi galvai, jeb vienkārši sakot - pārķēru etapus. Vispirms atzīmējos 57. kontrolpunktā, kurš nebija mans, tad it kā virzījos uz 10. kp un nonācu 53. kontrolpunktā, kurš bija mans 11. kp, un tad pēc leģendām nolasīju, ka jādodas 12. kp virzienā. Vienā brīdī apjuku un apstājos. Pilnīgs ''blackout''. Ko es daru? Es tak neesmu paņēmis ne 9. ne 10. kp, bet te jau virzos uz 12. kp. Atgriezos 11. kp, it kā vēl centos imitēt, ka atgriezīšos distancē uz 9. kp. Bet sapratu, ka nav jēgas. Kādas 5 minūtes te esmu pazaudējis un šādā sprinta distancē nekādu konkurētspējīgu rezultātu vairs neuzrādīšu. Devos prom uz 13. kp un pēc tam mierīgā kruīza tempā noskrēju atlikušo distances daļu, izskrienot arī Stirnu Buka etapu gar Rātsupīti uz 15. kp. Grūti tā attīt filmu atpakaļ un saprast, kas notika pēc 8. kp. Iespējams galvā vēl maisījās darba skaitļi, jo sanāca pastrādāt līdz sešiem vakarā. Iespējams pulsu pa Sajūtu parka takām uzsitu tik augstu, ka pazuda koncentrēšanās spējas. Iespējams vienkārši pavirši nolasīju karti uz 9. kp un tā bija parasta kļūda, kuru nebija motivācijas izlabot. ''Interesanti'' iesākta Magnēta sezona.

31 marts 2026

Pipariņu mežs (Cēsis)

 

Category: Meridiāns 2026 1. kārta (31.03.26)
Map/area: Pipariņu mežs (Cēsis)
Organiser: OK Meridiāns
Country: Latvia
Discipline: V35
6.6 km 14 kp - 54:54 - 4/8

Mēnesi nebiju bijis mežā. Izbaudīju. Šādas pauzes noder, jo ar ''tīrāku'' galvu un ar izsalkumu pēc orientēšanās var veikt tehniski labu reisu. Tā kā Meridiānā vairs nav V45 grupas, tad bija doma startēt vīru elites grupā. Bet tik vēlu aizbraucu, ka bija jau beigušās kartes, tāpēc nācās skriet nākamo garāko distanci - dāmu elite un V35 grupa. Ceļu un taku Pipariņu mežā ļoti daudz, un šur tur arī izmantoju, bet šovakar centos pieturēties pie taktikas - taisni pa līniju arī ir labs variants. Neliela virziena kļūda gadījās uz 4. kp. Agrā pavasarī ir labi, ka zaļie krūmi vēl nav salapojuši, tāpēc uz 6. kp varēja droši doties pa taisno cauri zaļajam. Ļoti patika etaps uz 9. kp, kuru veicu praktiski pa līniju. Arī nākamos etapus turējos cik nu vien tuvu varēju līnijai. Vienīgi uz 13. kp nenoturējos un apskrēju apkārt pa stigu. Tehniski ļoti labi veikta distance. Prieks, ka pa ziemu neesmu slinkojis, jo fiziski arī atlika tik baudīt distanci. Labs gandarījums pēc saspringtas darbadienas.
p.s. Meridiāna vēsturē palikšu kā pēdējais V45 uzvarētājs.


25 marts 2026

Ķīpsala (Rīga)

 

Category: Rīgas Pavasara Leģendu Rogainings (21.03.26)
Map/area: Ķīpsala (Rīga)
Organiser: XEVENTS
Country: Latvia
Discipline: SOLO
18.0 km 13 kp - 1:59:34 (34 punkti) - 8/30

Šogad esmu izlēmis vairs nelauzt riteni rogainingos. Atceroties kādās vietās pērn (purvos, sūdos, izgāztuvēs) dažkārt bija punkti, labāk pasaudzēt velosipēdu, jo katru reizi pēc finiša tas brakšķēja, krakšķēja un kauca. Bet ja nopietni, jāsāk skriet arī garākas distances, ja šogad mērķēju uz Jukolas pēdējo etapu. Ar parkrun piecīšiem bāzi neielikšu, tāpēc rogainingi būs kā labi garie treniņi. Debija solo rogainingā! Protams, esmu iepriekš pāris reizes skrējis ''īsos'' 2-3 stundu komandu rogainingus, bet tajos vairāk biju kā līdzskrējējs jeb enkurs. Šoreiz jāplāno pašam distance. Pirms pāris nedēļām notestēju sevi, cik tad tālu varu aizskriet pāris stundās. Miermīlīgā tempā (6:30 min/km) sanāca 18 kilometri. Tad nu uz šo attālumu arī plānoju distanci. Jāsaka uzreiz, saplānoju krietni pa garu distanci. Grūti pārslēgties no velo rogaininga plānojuma uz skriešanas rogainingu. Ātrumi nesalīdzināmi uz ielām, bet ar kājām savukārt daudz kur tiek pa taisno. Bija divi varianti. Skriet no Ķīpsalas uz augšu uz Spilves lidlauku, vai skriet uz rietumiem uz Imantu. Abos variantos sanāca 52 punkti. Izvēlējos Imantas variantu, un labi ka tā, jo tur bija iespēja jebkurā brīdī nogriezt distanci, bet no Spilves varētu arī nepaspēt atskriet atpakaļ. Kā jau minēju, uz kartes biju uzlicis pārāk optimisku plānojumu. Līdz plānotajiem 52. 53. 39. un 42. kp nemaz netiku, jo pusceļu jeb stundu sasniedzu jau pie 36. kp.

Distanci kā vairums sāku ar 11. kp tilta galā, bet turpinājumā pilnīgs solo skrējiens gar Botānisko dārzu uz 23. kp. Iekšā ārā ieskriešana/izskriešana uz 25. un 33. kp paņēma ilgāku laiku nekā biju plānojis. Kilometri pulkstenī krājās labi, bet kartē nekur tālu nebiju ticis, tāpēc jau laicīgi sāku skatīties rezerves variantus. Uz 41. kp vairākas reizes šķērsoju maģistrālās ielas neatļautā vietā vai pie sarkanā luksofora, bet par noteikumu pārkāpšanu šajos pilsētas rogainingos ir pavisam cits stāsts. Pirms kāpiena Sudrabkalniņā bija laiks pirmajai isostar želejai. Citronu. Garšīga un labi iet lejā. Šis bija atklājums, jo savu īsto želeju joprojām neesmu atradis. 36. kp bija vienā no tām ''sūdīgajām'' vietām, kāpēc riteni vairs negribas lauzt. Šoreiz dubļu grāvī nācās sasmērēt koši zaļos Asics. Pēc 36. kp pirmo reizi distancē pārgāju uz soļiem, jo bija jāpārplāno optimiskais variants uz reālo. Un tagad atkal noteikumu problēma, kartē nevaru saprast vai varu pa taisno doties uz 43. kp. Pa taisno ir pa dzelzceļa sliedēm un arī šķērsojot tās. Ok, atsāku skriet sliežu virzienā, un tad jau redzēs kā tur izskatās. Oho! Tur pilns ar citiem rogaineriem. Skrien gan pretī man, gan virzienā uz 43. kp. Tad jau ir atļauts skriet pa/gar sliedēm!? Pats punkts tāds īsts meža orientēšanās kontrolpunkts, bet te tik daudz cilvēku, ka viens otram izceļam to punktu. Šķiet te daudziem pusdistance, jo pirms tam praktiski nevienu nesatiku, tik pāris velo rogainerus, kuri brauca pa ielas nepareizo pusi (atkal noteikumi). Tā kā tagad zinu, ka sliedes var izmantot ceļa variantos (velo rogainingā nebija nācies pielietot šādu variantu), tad tagad caur mežiņu droši devos uz sliedēm, pa kurām pēc tam uz 38. kp. 

44. kp apmeklējums šķiet bija šodienas lielākā kļūda. Labi ka esmu orientierists. Dubļainas un slapjas kājas ir pierasta lieta, vienīgi pa Rīgu gribējās tā zolīdāk izskrieties. Ja būtu zinājis, ka Spilves pļavas ir tāds purvs, tad 44. vietā būtu mēģinājis paņemt 42. vai kaut vai 35. kp. Nu neko, tikpat netīrīgs skrējiens uz 37. kp cauri izgāztuvei un pāri gāzes trubai. Jāizrauj otra želeja, lai pietiek spēciņš aizskriet līdz galam. Tagad tāls un garšs ceļš uz finišu. Pa ceļam uzskriešu Dzegužkalnā pēc 34. kp, bet par 35. kp Nordeķu parkā nav pat vērts domāt. Dzegužkalnā kāpu pirmo reizi! Šķiet augstākais paugurs Rīgā. Pulkstenis rāda 1:40 un līdz finišam ir apmēram 2 kilometri. Varēšu mierīgā tempiņā finišēt ar vairāku minūšu rezervi. Bet sekoja negaidīts pavērsiens. Aizskrienot pa ielu līdz lielajam krustojumam, redzu ka vismaz 6 rogaineri skrien Zundas kanāla virzienā un kādi 4 skrien no kanāla puses. Hmmm... Kartē uz tā gājēju tiltiņa uzzīmēta gājējiem aizliedzošā ceļa zīme. Krustojumā vienai no komandām pajautāju, vai ta drīkst skriet pāri tam tiltam. Šie saka, ka it kā nedrīkst, bet tāpat visi dur pāri. Nu labi, vai ta es sliktāks vai labāks par citiem, man laiks pietiek paņemt pirms finiša arī 12. kp, ja es šķērsoju to tiltu. Tilts ir nožēlojamā stāvoklī, bet pārskriet pāri var, ja pat viens ar suni nāk pretīm. Atceroties iepriekš redzētus video, kā rogainingos peld pāri dažādām bīstamām ūdenstilpnēm, tad šis Zundas kanāla tilts pat ir drošāks variants. Nonākot Ķīpsalā, izsecinu, ka es taču varu paspēt paņemt arī 13. kp, bet vaigus gan vajadzēs mazliet piepūst, lai iekļautos kontrollaikā. Pēdējo kilometru sanāca noskriet ar līdzīgu ātrumu kā pirmos kilometrus, un no RTU kojām uz finišu pie Olimpias skrēju ar pilnu jaudu. Izdevās finišēt ar rezultātu 1:59:34, perfekti. Jāatzīst gan, ka tie 2 vieninieki Ķīpsalā man neko nedeva, jo ar 34 punktiem pārliecinoši ieņēmu 6. vietu. Par 6 punktiem vairāk nekā 7. vieta.
Sagurums labs, jo nekad neesmu bijis gargabalnieks, bet ir arī gandarījums, jo noskrēju precīzi plānotos 18 kilometrus. Ar orientēšanos šādos pilsētas rogainingos ir mazs sakars, atliek tik skriet saplānoto distanci. Bet pāreja no velo rogaininga uz skriešanas rogainingu nav nemaz tik vienkārša. Ar velo bija pierasts, ka 3 stundās būs 50 km un vairāk kā 100 punkti. Bet te tikai 18 km un nieka 34 punkti. Sākotnēji saplānotos 52 punktus biju joprojām plānojis kā velo rogaineris. Tagad vismaz zinu savu koeficentu, ar kuru plānot distanci nākamajiem rogainingiem. Šodienas plānojumā izspiedu maksimālo punktu summu. Var jau paanalizēt, kā būtu ja būtu. Iespējams nevajadzēja ņemt 25. kp, jo sanāca ļoti ilgi skriet pēc tā punkta. 42. kp būtu bijis ātrāks un vienkāršāks. Kā arī slapjo 44. kp varētu aizstāt ar skrienamajiem 35. un 24. kp. Tie būtu 3 punkti vairāk un viena vieta augstāk rezultātos. Bet ir labi kā ir, un varu būt priecīgs, ka neesmu diskvalificēts. Kaut gan šajos pilsētas rogainigos šķiet katrs dalībnieks pārkāpj kādu no noteikumiem. Šķērsojot ielu neatļautā vietā, šķērsojot pie sarkanā luksofora, skrienot pa sliedēm, skrienot pa aizliegtiem tiltiem, vai pat peldot pāri bīstamām vietām, un arī izskrienot cauri aizliegtām teritorijām, kuras kartē iezīmētas olīvzaļas. Facebook rogaininga lapā Bībers mazliet iemeta sūdus ventilatorā, par ko izraisījās karstas diskusijas, un trāpīja ar sūdiem arī pats sev. Īsāk sakot, vairākas komandas bija izskrējušas cauri olīvzaļajam, krietni saīsinot distanci starp diviem kontrolpunktiem. Tas olīvzaļais bija kapi. Manā skatījumā, skriet cauri kapiem ir gaumes jautājums. Ja kādam tā ir svētvieta, lai neskrien, bet tiem kam vienkārši parks ar platu ceļu pa vidu, lai skrien. Lai cik tas neticami izklausītos, es esmu skrējis orientēšanās sacensībās, kur pāris punkti bija kapos. Tāpēc man šķiet, ka kapi nebūtu jāzīmē ar olīvzaļo. Bet nu jārespektē jau laikam ir arī tie, kuriem bībele nav parasta pasaku grāmata un reliģija ir tikpat svēta, kā citiem kāda rokgrupa. 

Un... izrādās es pats esmu izskrējis cauri olīvzaļajam Ķīpsalā pirms 12. kp. Tas bija liels auto stāvlaukums, kuram skrienot pāri, pat neiedomājos kartē paskatīties, ka esmu nonācis olīvzaļajā. Pirms starta plānojot distanci, vēl vairākās vietās pamanīju, ka nereāli nonākt pie punkta, nešķērsojot kaut mazliet olīvzaļo. Tāpēc interesanti, kā karšu autors spēlējās ar to olīvzaļo. Bet ja tā godīgi, tad man pašās distances beigās pienākas diskvalifikācija, gan par aizliegta tilta šķērsošanu, gan olīvzaļā stāvlaukuma šķērsošanu. Pilsētu rogainingi ir tādas brīvdomātāju piedzīvojuma sacensības, kur šķiet katrs vairāk vai mazāk pārkāpj kaut vai elementārus ceļu satiksmes noteikumus. Tāpēc neredzu, kā varētu vērsties ar sankcijām pret kādu komandu vai dalībnieku. Atliek cerēt, ka visi centīsies spēlēt godīgu spēli, arī es.
p.s. Vienā dienā tiku pie 2 medaļām! Ja rogainingā medaļu dabūju par piedalīšanos (tas ir dīvaini), tad otru medaļu reāli izcīnīju par uzvaru Gaujas Ziema orientēšanās sacensību kopvērtējumā.


03 marts 2026

Grīviņi (Liepa)

 

Category: Gaujas Ziema 25-26 17.kārta (01.03.26)
Map/area: Grīviņi (Liepa)
Organiser: OK Meridiāns
Country: Latvia
Discipline: V2
5.4 km 13 kp - 1:04:52 - 4/15

Marts klāt un orientēšanās sacensību sezona vairs nav aiz kalniem! Tāpēc jāsāk skriet arī mežā kaut ko garāku, jeb Gaujas Ziemas pēdējā kārtā jāuzskrien 2. distance. Kopvērtējumā 3. distanci esmu uzvarējis, 13 kārtas loterijai esmu savācis, tagad var uzskrieties ar saviem Valmieras cīņu biedriem. Neslēpšu, esmu sajūsmā par kūstošo sniegu un temperatūru plusos. Galīgi neesmu ziemas fans un tā skriešana un visvairāk salšana sniegā sen bija apnikusi. Grīviņos apvidus priekš orientēšanās ir pietiekami izaicinošs, kaut arī te ir skriets neskaitāmas reizes. Precizitāti reljefā vajag teicamu. Distanci iesāku ļoti labi, katru etapu veicot pēc plāna, vien uz 5. kp mazliet peldēju. Uz 6. kp izvēlējos skriet apkārt pa ceļu caur startu. Žēl ka šo pašu taktiku neizmantoju distances turpinājumā. Uz 8. kp bija iespēja skriet pa labi pa stigu un tikai mazu stūrīti nogriezt pa taisno, bet es izvēlējos izmantot kreisās puses ceļu un pusetapā doties pa taisno. Nesagāja man tur attālums un ar kompasu sāku meklēt virzienu, jo šķita ka skrienu pilnīgi nepareizi. Kādas 2 minūtes sniegā zaudētas. Uz 9. kp izvēlējos variantu gar kontūru, kas bija pietiekami veiksmīgs, un uz 10. kp arī necerēti veiksmīgi trāpīju, tur gan paldies citu orientieristu pēdām sniegā. Uz 11. kp pieļāvu identisku kļūdu kā uz 8. kp. Neskrēju apkārt pa stigām, bet gan cīnījos ar sniegu pa taisno. It kā jau precīzi nonācu punktā, bet fiziski smagi pa slapjo sniegu. Vēl kādas 2 minūtes zaudētas uz līdzenas vietas. Etaps uz pēdējo 13. kp bija izaicinošs. Variantus nekādus nemeklēju, vienkārši pa līniju pārcēlos pāri abiem lielajiem kalniem. Finišu distanču plānotājs bija izdomājis vēl izaicinošāku. Augšā kalna galā! It kā varētu dusmoties, bet ziemas sezonas pēdējā kārtā šāds finišs pat bija episks un patīkams, jo "uzskrienot" kalnā un atzīmējoties finišā bija labs gandarījums, ka ziema ir noskrieta un jaunā orientēšanās sezona tūliņ būs klāt.

01 marts 2026

bijusī Jāņmuižas Profesionālā Vidusskola (Cēsis)


Category: Vidzemes Telpu Orientēšanās Līga 2026 5.kārta (28.02.26)
Map/area: Jāņmuižas Profesionālā Vidusskola (Cēsis)
Organiser: OK Meridiāns
Country: Latvia
Discipline: V40
A - 13 kp 27:29 - 16/31
B - 13 kp 24:42 - 12/31
Ziema un vīrusi joprojām turpina kontrolēt mūs, tāpēc jāturpina aktīvi kustēties. Turpinam Telpu-O līgu ar 5. kārtu ļoti ekstrēmā vietā. Jāņmuižā iepriekš varbūt pāris reizes biju bijis, bet vienalga piedzīvoju baigo kultūršoku. Kūstošā sniega vai ziemas lietus dēļ šis ciematiņš izskatījās ļoti nolaists, bet bijusī profene vienkārši pārsteidza. Negatīvi pārsteidza. Grūti iedomāties kā te kādreiz mācījušies bērni. Tā jau, protams, ēka ļoti interesanta un priekš telpu orientēsanās foršs rotaļlaukums, bet braucot prom, sapratu cik tomēr tā ēka bija depresīva. Īsi sakot, vienkārši izdemolēta. Labākais kas šajās telpās bija, bija palešu sienas, kuras izvietojuši lāzertaga spēlmaņi. Šie palešu labirint padarīja distances interesantākas.

A distanci iesāku ļoti labi, karti uztvēru ātri, kaut arī ēkas telpas šokēja. Mazliet aizķēros uz 5. kp, jo nesapratu uzreiz, kurā stāvā tas punkts vispār ir. Tālāk 1. stāva punktus it kā atradu labi gan sporta zālē, gan sarīkojumu zālē, bet pagraba bunkuros gan pazudu. 10. kp šoreiz bija liktenīgais. Izmaldījos pa to pagrabu krustām šķērsām. Pazuda kontakts ar karti, tāpēc izložņājos šķiet pa visām tumšajām telpām gan caur durvīm, gan izsistiem caurumiem sienās. Beigās, kad biju nonācis kaut kur pie 11. kp, sapratu kā darbojās E un F trepes. Atrodot 10. kp, varēju kaut aizvērtām acīm uz atmiņu lidot atpakaļ uz 11. kp. Arī 12. kp sagādāja problēmas, jo nevarēju izvēlēties starp C un D trepēm. Protams, ka viss izrādījās daudz vienkāršāk, tik pats sev sagādāju problēmas.

B distancē devos galīgi nosalis. Lieki teikt, ka pamestā un izdemolētā ēkā nav apkures. Visvairāk nosala rokas, jo nebiju gatavs ka telpās būtu jāskrien ar cimdiem. Arī šortu vietā labāk būtu bijušas garās bikses. Salīdzinoši grūtāks sākums nekā A distancē, jo uz 1. kp bija nopietni jāorientējas. Arī 3. kp interesants, pie kura var piekļūt tikai caur caurumu sienā. Tālāk gan salīdzinoši vienkārši, jo A distancē pamatīgi iepazinu pagrabu. Galvenais nepazaudēt kontaktu ar karti, jo tie palešu labirinti ātri var novest no ceļa. Pārceļoties no pagraba uz 1. stāvu, sekoja sprints pa sporta zāli. Piemēram etaps uz 9. kp prasīja tikai 4 sekundes! Kā jau vienmēr, nevaru noskriet ''tīri'' telpu-o distanci. Iekrītu vismaz uz 1 punktu. B distancē tas bija 12. kp. Vispirms sāku orientēties uz B trepēm, līdz pusceļā apstājos, un sapratu ka punktam var piekļūt tikai pa A trepēm. Nācās visu plānojumu mainīt un doties uz A trepēm. Vienkārši zaudēju 2 minūtes. Pie blīviem rezultātiem tas ir ļoti daudz. Bet nu jau esmu sapratis, ka telpu-o tomēr tuvāk esmu cīņai par Top10 nekā Top3. Nav man tas domu gājiens tik ātrs un regulāri gadās lielās kļūdas. Kopumā jau izbaudīju distances pat tik briesmīgā ēkā.

24 februāris 2026

Sutton Park (Birmingham)

 

Category: CompassSport Cup qualification 2026 (22.02.26)
Map/area: Sutton Park (Birmingham)
Organiser: OD
Country: England
Discipline: Blue (M45)
6.7 km 23 cp - 1:08:59 - 21/48

Dalību CompassSport kausā ieplānoju jau pirms mēneša, kad viesojos Mančestrā. Šīs būs pirmās sacensības šosezon. Pa ziemu neesmu slinkojis. Regulāri vismaz vienreiz nedēļā izskrienu mazliet garāku skrējienu un svētdienās Gaujas Ziemā labi pusstundas orientēšanās treniņi. Ja lidoju uz Angliju, tad protams jāizskrien arī kāds parkrun. Konkrēta plāna nebija, kuru parkrun skriet, vienkārši skatījos uz kurieni lētākās lidojuma biļetes. Tā kā lidoju uz Stansted lidostu, tad izvēle par labu kādam no Londonas parkruniem. Izskrēju Battersea parkrun piecīti. Šis parks ir ļoti tuvu centrālajai Londonai un ļoti iecienīts skrējējiem ikdienā. Arī parkrun skrējiens ļoti populārs - 1200 skrējēji.



Birmingemas Sutton parkā biju jau skrējis iepriekš, tāpēc zināju ka apvidus ir ļoti ātrs, bet arī visai tehnisks ar traki daudz takām un krūmu puduriem. Iesāku ļoti labi, varbūt nedaudz saminstinoties pie 2. kp. Diemžēl uz 4. kp pieļāvu milzīgu kļūdu. Vispirms sabijos no savvaļas zirgiem. Pirmo reizi mežā sastapu šādus dzīvniekos. Izvairoties no viņiem, novirzījos no virziena un pirms punkta nezināju precīzu atrašanās vietu. Izmetu divus lielus lokus pa durstīgajiem krūmiem un atgriezos uz takas. Ar citu orientieristu palīdzību izdevās atrast to punktu. Mazliet dusma par šādu neveiksmi. Satrakojos uz 5. kp šķībi un uz 6. kp virziens pilnīgi šķērsām.

Tālāk pāris taku etapi, līdz pie 10. kp atkal neliela pazušana. Nesapratu to melno krustu leģendā, kas man jāmeklē. Izrādījās kaut kāds nodeguša koka stumbrs. Uz 11. kp attīstīju labu ātrumu un uz 12. kp jau skrēju kopā ar vienu citu orientieristu. Viņš gan pavilka kļūdā un pusminūte zaudēta. Te bija arī cīņa ar rožaugiem, kuru dēļ pat nostiepu uz mutes. 13. un 14. kp vairāk tādi kā pārskrējieni pa golfa laukumu, galvenais piefiksēt pa kuru taku skrien. Uz 15. kp jau jūtams sagurums, kurš ļoti izpaudās uz 16. kp. Nevarēju uzskriet kalnā un pat mazliet aizgāju garām punktam. Sākās pāris reljefa punkti, kuriem jūtami jauda pietrūka. Ja 18. un 19. ok, tad 20. kp galīgi garām. Laikam brilles prasās. Kartē taku aiz punkta uztvēru kā horizontāles līniju, tāpēc punktu meklēju pilnīgi citā vietā. Koncentrēšanās pamatīgi pazudusi, tāpēc distances beigas kā pa miglu. Laikam jau nevar skriet tikai pusstundas distances un tad gaidīt, ka pēkšņi stundas distancē izskriešu līdz beigām pārliecinoši.

Nevaru būt gluži apmierināts ar šo skrējienu, jo zem stundas stabili bija jāveic šī distance. Mazliet piemirsusies Anglijas mežu specifika ar tiem krūmu puduriem un daudzajām takām. Latvijā tomēr pierasts orientēties pēc reljefa. Ierindojos 21. vietā. Kopumā jau ļoti forši atkal satikt vecos kluba biedrus un no sirds izskrieties angļu parkveida mežā. Ja pirms nedēļas Gaujas Ziemā cīnījos pie -20 grādiem, tad te bija tīrākā bauda baudīt +12 grādus un pavasara saulīti. Ja vien būs iespēja, gan jau vēl kādu reizi šogad uzskriešu Anglijā, tik jāskatās cik piesātināts būs orientēšanās sacensību kalendārs Latvijā.
p.s. kā vēlāk ziņoja kluba kapteinis, tieši manis nopelnītie punkti 2. distancē, ļāva DVO klubam kvalificēties klubu kausa finālam.





20 februāris 2026

Top 10 orientēšanās mirkļi 2025. gada sezonā

Atskatoties uz 2025. gada sezonu, izvilku no Livelox 10 labākos momentus, kad kompass klausīja mani un etapus veicu praktiski pa līniju, kā arī 10 trakākās kļūdas, kad galīgi ar kompasu nesadarbojāmies.




19 februāris 2026

Mālpils Kultūras Centrs

 

Category: Vidzemes Telpu Orientēšanās Līga 2026 4.kārta (15.02.26)
Map/area: Mālpils Kultūras Centrs
Organiser: Siguldas Takas
Country: Latvia
Discipline: V40
A - 14 kp 36:23 - 14/23
B - 14 kp 32:44 - 11/24
Pirms Mālpils telpu-o posma biju izpildījis mājas darbu. Kārtīgi izstudēju iepriekšējās kārtas karti no Priekuļu tehnikuma. Galvenie klupšanas akmeņi man ir, kad nepamanu norobežojošās lentas kādās no trepēm, labirintu neatšifrēju uzreiz un neatrodu ’’atslēgas’’ trepes, pa kurām daudz īsāks posms jāskrien. Tāpēc uz Mālpils kultūras centru devos ar apņēmību uzrādīt teicamu rezultātu. No rīta Gaujas Ziemas kārtā nenosalu, pusdienlaikā iedvesmojos no olimpiādes biatlonistiem un vakarā devos uz Mālpili.
A distanci sāku ļoti piesardzīgi, vispirms izpētot kārtīgi labirintu uz 2. kp. Uz 3. kp atklāju, ka F trepes varētu būt vienas no atslēgas trepēm. Diemžēl neatklāju J trepju pielietojumu, kas sagādāja problēmas nonākt uz 4. kp. Lēnu garu tomēr šķita, ka iet labi, pat neskatoties, ka B trepēs mazliet apmaldījos. Pamatīgas problēmas sagādāja 7. kp. Nevarēju vispirms atrast piekļuvi D trepēm un pēc tam samulsināja pusstāvi starp 3. un 4. stāvu. Tagad izpētot karti, skaidrs ka tieši D trepes bija tās īstās atslēgas trepes, pa kurām no 2. stāva caur lielās zāles skatītāju sēdvietām varēja nonākt gan uz 1. stāvu no kurienes tiek kur vien vēlies, gan augšā virs skatuves, izvairoties no skraidīšanas pa labirintu. Kārtējo reizi distances laikā to neatklāju un mans cietais disks (galva) sāka uzkārties. Viens errors pēc otra metās. Sākās atkal haotiska skraidīšana caur labirintu uz distances beigu punktiem, jo smadzenes atteica meklēt īsākos variantus pa trepēm. Finišā bēdīgs iznākums, līderim zaudēju 20 minūtes! Neko darīt, jāmēģina B distanci veiksmīgāk izskriet.
B distancē jau uz 1. kp kārtīgs prāta mežģis, labi ka A distancē jau kultūras nams kaut cik bija iepazīts. Vispār ļoti interesanta ēka tas Mālpils kultūras centrs, kurā biju pirmo reizi, jo uz LOF ballēm tā arī ne reizi neesmu bijis šeit. Uz 2. kp veicu ļoti garu ceļu cauri labirintam, lai nonāktu tumšajās telpās zem skatuves. Joprojām tās D trepes bija mīkla, tāpēc arī uz 5. kp šķiet izskrēju cauri visam kultūras namam, gan caur abām zālēm, gan centrālajām A trepēm, lai augšā uz 3. stāvu tiktu pa F trepēm nevis krietni tuvākajām J trepēm. B distanci it kā ir vieglāk veikt, jo A distancē jau +/- viss ir iepazīts, bet man vienkārši pietrūkst pacietības atrast īsākos variantus uz punktiem, tāpēc brutāli skrienu uz atmiņu, bieži vien veicot ļoti garus apkārtceļus. 9. kp bija episks, jo tur tas 3. un 4. stāvs ir vienkārši dēļu laipiņas virs skatuves, kur ar trosēm tiek nolaisti aizskari un iespējams iekarinātas dekorācijas. Šoreiz galvas lampa ļoti noderēja, gan te virs skatuves tumsā, gan zem skatuves, telpās kuras ikdienā droši vien ir slēgtas. Distances beigu punkti tīri uz atmiņu. Šoreiz līderim zaudēju 13 minūtes, jo bija ’’tikai’’ divas rupjas kļūdas un mazāk paviršību nekā A distancē. Lai kā censtos, nu nesanāk man tā telpu orientēšanās. Pietrūkst pacietības apstāties un kārtīgi izstudēt karti, un bieži vien pieņemu sasteigtus lēmumus, tā nonākot strupceļos, no kuriem pēc tam jātiek laukā, zaudējot jau minūtes nevis sekundes. Bet kopumā ļoti patika Mālpilī. Dīdžejs labirinta zālē atkaņoja fantastisku mūziku, Valdis kā vienmēr bija saplānojis lielisku distanci un šis kultūras nams bija tiešām ļoti interesants ’’apvidus’’ priekš telpu-o.

16 februāris 2026

Kalējala (Vaidava)

 

Category: Gaujas Ziema 25-26 15.kārta (15.02.26)
Map/area: Kalējala (Vaidava)
Organiser: OK Meridiāns
Country: Latvia
Discipline: V3
3.8 km 13 kp - 47:10 - 5/13

Iesildīšanās vai drīzāk atdzišana pirms telpu orientēšanās vakarā. Pie -20 nav normāli skriet, bet šajā kārtā vienkārši bija jāpiedalās, lai varu kvalificēties loterijai uz jaunām kedām vai pulksteni. Tādos mīnusos sastingu uzreiz, un ja to var saukt par skriešanu, tad skrēju tik kokaini kā Buratīno. No vienas puses interesanti startēt pirmajam, kad nav lieku pēdu sniegā, bet no otras puses, nav viegli dzīt tās špūres sniegā. Distance saplānota tā, ka vairākas reizes nācās pieveikt labu kāpumu, tāpēc ierastās pusstundas vietā cīnījos 47 minūtes. Var teikt ka kļūdu nebija, tāpat kā nekāda ātruma. Nevarēju vienkārši piespiest sevi ātrāk kustēties. Cerams jau martā tas sniegs pazudīs un varēs sākt baudīt pavasarīgus skrējienus.

14 februāris 2026

Mežuļi (Valmiera)

 

Category: Gaujas Ziema 25-26 14.kārta (08.02.26)
Map/area: Mežuļi (Valmiera)
Organiser: ZVOC
Country: Latvia
Discipline: V3
3.4 km 12 kp - 38:40 - 2/17

Olimpiskās spēles sākušās! Tāpēc jāpaspēj pašam izskriet pirms skiatlona un biatlona. Pa sniegu kā jau pa sniegu. Praktiski tāpat kā pa purvu, uz priekšu iet ļoti smagnēji. Un ja startē viens no pirmajiem, tad tās pēdas jau sniegā ir jāiedzen pašam. Sākums lēnām bet zolīdi. Uz 5. kp sanāca tāds neveiksmīgāks etaps, jo cīnījos ar Gaujas krasta kritalām. Ātrāk būtu bijis pa ceļu. 6. kp kalna galā, kur nu galīgi nebija iespējams uzskriet pa sniegu, bet 7. kp novietots pie nepareizā akmens, labi ka redzamības attālumā. 10. 11. un 12. kp paņēmu ar lielākiem vai mazākiem lokiem. Kaut kā fiziski šodien nevilka un arī navigācija mazliet pievīla. Pēc 5 kārtu uzvaru sērijas, šodien nācās piekāpties Valdim.

09 februāris 2026

Vidzemes Tehnoloģiju un Dizaina Tehnikums (Priekuļi)

 


Category: Vidzemes Telpu Orientēšanās Līga 2026 3.kārta (05.02.26)
Map/area: Vidzemes Tehnoloģiju Tehnikums (Priekuļi)
Organiser: OK Meridiāns
Country: Latvia
Discipline: V40
A - 17 kp 28:37 - 15/27
B - 14 kp 28:07 - 8/28
Priekuļu tehnikumā pēc pamatskolas pat apsvēru mācīties, bet izvēlējos tomēr citu skolu. Tamdēļ šovakar Priekuļu tehnikumā biju pirmo reizi. Tipiska 5 stāvu skolas ēka ar piebūvi bibliotēkai un pasākumu zālei.
A distanci iesāku ļoti apņēmīgi un uzmanīgi. Varbūt pat pārāk uzmanīgi, jo izņemot labirintu, nekā sarežģīta nebija. Līdz 8. kp vajadzēja izmantot tikai A un C trepes, kā arī līkumot pa labirintu. Problēmas radās uz 9. kp, kad bija jānokļūst uz B trepēm. Nu galīgi tas nesanāca. Joprojām neesmu iemācījies lasīt trepju sarkano un zilo virzienu. Pēc 4 minūšu muļļāšanās, beidzot izdevās nokļūt tajā 3. stāvā. Bet šī kļūda tā bija izsitusi no ritma, ka 10. 11. un 12. kp ņēmu pilnīgi apdullis, pilnīgi nevajadzīgi vairākas reizes skrienot cauri labirintam. Labi ka distances beigās mani ''savāca'' Inese, jo pats gan jau būtu vēl sastrādājis muļķības. 7 minūtes zaudēt šādā distancē ir nepiedodami daudz.
Bet no kļūdām nemācījos. Pirms B distances tā baigi elpu neatvilku, tik tualetē noskaloju seju. Pirmie 5 punkti vienā elpas vilcienā un tad nāca 6. kp (tas pats kurš A distancē bija 9. kp). Protams, ka biju paspējis jau aizmirst kā skriet uz tām B trepēm. Pabiju gan pagrabā, gan 5. stāvā, līdz apjēdzu kā 2. stāvā tikt lentai pareizajā pusē, lai piekļūtu 3. stāvam. Distances laikā šķiet ir tāds adrenalīns, ka loģiskā domāšana galīgi izslēdzas. Atkal nezin cik reizes līdu iekšā labirintā, kaut gan visur mierīgi varēja tikt caur pagrabu un 2. stāvu pa B un C trepēm. Distances laikā es to neuztvēru, un varu tikai būt pateicīgs atkal Inesei, kura mani noķēra kaut kur ceļā uz 8. kp. Jaudas vairs paskriet nebija, jo biju izskraidījies pietiekami šurpu turpu, tāpēc distances beigās vienkārši sekoju Inesei. Es ceru, ka beidzot būšu iemācījies lasīt tās trepju krāsas un nākamajās kārtās prasmīgāk izdosies atrast atslēgas vietas visai distancei.

07 februāris 2026

Mazrubeņi (Priekuļi)

 

Category: Gaujas Ziema 25-26 13.kārta (01.02.26)
Map/area: Mazrubeņi (Priekuļi)
Organiser: OK Meridiāns
Country: Latvia
Discipline: V3
3.1 km 9 kp - 38:00 - 1/11

Vakar Anglijā skrēju šortos un pie +9 grādiem, šodien Priekuļos saģērbis visu kas ir mugurā un pie -17 grādiem. Ja Raivis nebūtu braucis, pats diez vai būtu braucis. Pie tādiem mīnusiem NAV jāskrien. Uz 1. kp nemaz arī neskrēju, bet sapratu, ka tā es ātri nosalšu, tāpēc imitēju kaut kādu skriešanu. Kļūdījos uz 3. kp, uzlīdu lielākajā paugurā, lai izprastu sniegoto apvidu. Meža zvēru pēdas mežā bija vairāk nekā skrējēju pēdas, tāpēc šoreiz cīņa ne tikai ar aukstumu, bet arī ar sniegu. Pie beigām uz 7. un 9. kp ļoti nepārliecinoši virzījos, bet šādā aukstumā tā orientēšanās paliek otršķirīga. Pēc finiša vēl kādas 10 minūtes paskrēju, lai uzsildītos nevis atsildītos. Šī tiešām nebija laba doma, šodien skriet. Jūtu, ka atsvaidzināju pāris vecas traumas, tāpēc lielajos mīnusos mani mežā vairs neredzēt.

03 februāris 2026

Longford Park (Manchester)


Category: Manchester Spring Series 2026 (31.01.26)
Map/area: Longford Park (Manchester)
Organiser: MDOC
Country: England
Discipline: LightGreen
4.5 km 20 cp - 29:36 - 1/35
Šorīt apvienoju divus skrējienus vienā rītā. Vispirms noskrēju parkrun skrējienu Alexandra parkā.

Un pēc tam uzreiz devos uz Longford parku uzskriet Mančestras orientēšanās kluba sacensībās. Piecīti parkrunā noskrēju 25:25 un orientēšanās piecīti noskrēju tikai par 4 minūtēm ilgāk. Parka sprints. 
Gribējās jau sarežģītāku distanci, bet parkā kurā kontrolpunkti bija vairāk nekā koki, grūti būtu kaut ko nopietnāku saplānot. Vienīgā kļūda (kādas 15 sekundes) sanāca tikai uz 13. kp. 
Praktiski visu etapus pa līniju vai tuvu tai. Vienīgos līkumus sanāca izmest tikai dēļ sētām un krūmiem. Uz beigām piekusu no tik ātras orientēšanās. Bija patīkami uzskriet orientējoties ar lielāku ātrumu nekā ierastos iknedēļas skrējienus pa sniegotajām Valmieras ielām. Uzvarēju Light Green distancē.