Milzukalns (Tukums)

 

Category: Kurzemes Pavasaris 2026 1. diena (04.04.26)

Map/area: Milzukalns (Tukums)

Organiser: OK Saldus

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

4.5 km 14 kp - 51:34 - 34/42

Lai cik sacensības būtu kvalitatīvas, lai cik labi organizētas un lai cik interesants apvidus būtu, ir viens apstāklis kas var visu sabojāt. Tie ir laikapstākļi. Ja man ir auksti, es neesmu vairs objektīvs. Aizbraucot uz Milzkalni, negribējās pat no mašīnas kāpt ārā. Līst lietus, tikai 3 grādi un brāzmains vējš. Ciest nevaru aukstumu. Man salst kājas un man salst rokas, lai kā es ģērbtos. 200 kilometri atbraukti, 25 eiro dalības maksa samaksāta, būtu stulbi pat no mašīnas neizkāpt. Tāpēc tīri subjektīvi jau jānovērtē, cik ļoti Saldus orientēšanās klubs ir ieguldījies šajās sacensībās. Pārsteidzoši daudz (vairāk kā 100) elites orientieristi startēs elites grupās, gandrīz kā kādā no Pasaules kausa posmiem nevis parastā Latvijas kausa posmā. Labprāt būtu paskatījies finišā elitniekus, bet ne jau šādos laikapstākļos. Arī mūsu M45 grupā daudz dalībnieku, arī vairāki skandināvi. Tāpēc vien būtu interesanti sacensties. Līdz startam apmēram 2 kilometri, man starts 14:06, bet no mašīnas izkāpu vien 15 minūtes pirms starta. Ieskriešanās neko nelīdzēja, rokas paspēja nosalt, protams saliju, un diskomforts jau noķerts pirms starta. Startēju vienā minūtē ar Arti, kurš izteicās, ka mežs nav diez ko baudāms, zaļajos lai labāk nelien iekšā. Tieši šī frāze iespaidoja manu ceļa izvēli uz 2. kp. Mēģināju aplocīt zaļo pa labo pusi pa taciņu, bet nu tas līkums bija pa traku un beigās vēl pamatīgā kalna jākāpj. Apvidus tiešām nav nekāda meduskūka. Visu laiku jācīnās, lai kaut cik normāli virzītos uz priekšu. Etaps uz 4. kp bija tas kurš izsita korķus. Vispirms purvs, tad izcirtums ar sprunguļiem, un aukstais vējš kārtīgi sapūta. 

Pārsalu un laikam atsaldēju arī smadzenes, jo uz 5. kp kā muļķis plūdu kaut kur virzienā. Pa ceļam redzēju vienu punktu pie akmens un vienu punktu paugurā aiz mazā purva. Vai es kartē nolasīju tās vietas? Nē. Vienkārši devos tik uz priekšu, pats nezinu kur. Uzkāpjot kalnā un iznākot uz ceļa, sapratu kur esmu aizmaldījies gar nepareizā kalna nogāzi. Vēlme orientēties vairs nebija vispār. Apsvēru pat domu pa ceļu doties uz finišu. Bet būtu tizli jau otro sacīksti šonedēļ finišēt bez rezultāta. Atradu to punktu, bet nākamais etaps uz 6. kp vēlreiz parādīja manu nevēlēšanos nosalušam orientēties. Tā vietā lai godīgi apskrietu apkārt kalnam, es tam brutāli devos pāri. Labi ka pie punkta saskrējos ar Grīnbergu Gati, kurš bija startējis 10 minūtes pēc manis. Savīkstīju karti rokā un iesēdos Bīnam astē. Uz 7. 8. un 9. kp vispār kartē neieskatījos, tikai leģendās piefiksēju kontrolpunktu numurus. Bet Gačam solis bija krietni jaudīgāks un ar katru soli viņš attālinājās no manis. Uz 10. kp cauri gravai vairs tikai redzēju viņa muguru tālumā kāpjot augšā kalnā, tāpēc uz punktu nācās pašam noorientēties. Pēdējie 4 etapiņi visai vienkārši un īsi, kas ļāva sasniegt finišu ''dzīvam''. Pa ceļam uz 12. kp satiku vēl 2 mazus bēdu brāļus, kuri prasīja, lai parādot kur ir viņu 7. kp. Viņi tik ilgi meklējot, ka pirksti jau esot nosaluši. Es jau tāds pats nosalušais. Skatos puikas kartē, skatos savā kartē... nevaru vispār atrast mūsu atrašanās vietu viņa kartē. Es nevaru neko palīdzēt. Parādīju puikām virzienu uz lielo ceļu, lai no turienes viņi mēģina noorientēties, un pats skumji aizskrēju uz 12. kp. Finišam Milzukalna pakājē jaudas nebija vispār. Esmu pārsalis līdz nemaņai un te vēl dubļi un slēpošanas kalna sniegs. Ātrāk uz mašīnu siltumā un tikt pie sausām drēbēm, jo ir vissirslikti.lv. Rezultāts drausmīgs, vieta necila un gandarījuma nekāda. Ne vienmēr šis sports ir baudāms. Kādu laiciņu vajadzēja, lai atietu no piedzīvotā. Sacensības lieliskas un distance arī droši vien interesanta, bet es to nepaspēju izbaudīt. Skarbais apvidus kombinācijā ar auksto laiku iedeva man baigo diskomfortu. 

Tukumā ar karstu kafiju un karstu ķirbju krēmzupu sasilu, lai varētu atkal skaidrāk padomāt. Kaut kas noteikti mainīsies pēc šī Kurzemes ''pavasara''. Benzīns 25 eiro, dalības maksa 25 eiro, pusdienas diviem 25 eiro. 75 eiro par brīvdienu kura nesniedza vēlamo gandarījumu. Aukstums bija viens faktors. Otrs faktors bija apvidus. Nu nesaista mani vairs šādi džungļi un purvi. Orientēšanās sports pa šiem gadiem ir izbaudīts vairāk kā vajag, tāpēc turpmāk ļoti piedomāšu kur startēt. Vispirms skatīšos kāds būs apvidus nevis cik prestižas sacensības tās būs. Arī finansiāli nav jēga tik tālu braukt uz Kurzemi vai Latgali, ja arī Vidzemē būs interesantas orientēšanās sacensības. Izmaksas kāpj visam, bet nu 25 eiro dalības maksa gan šķiet astronomiska par vienu dienu, ja piemēram nākamnedēļ Ziemeļu divdienās par abām dienām jāmaksā 29 eiro. Protams, organizatori iegulda milzīgu darbu un kvalitātei arī jābūt, bet man šis hobijs kļūst par dārgu. Labāk pa piecīti uzskriešu Magnētos vai vienkārši iziešu vakarā noskriet piecīti. Bet orientēšanās sportam vienmēr sekošu līdzi kā kaislīgs fans, arī notikumiem Kurzemes Pavasara 2. dienā sekoju līdzi vairs tikai kā līdzjutējs nevis dalībnieks.