Map/area: Silezers (Valka)
Organiser: ZVOC
Country: Latvia
Discipline: V45
5.3 km 18 kp - 46:41 - 15/17
Vasarā man tās skriešanas aktivitātes ļoti minimālas. Vienreiz nedēļā noskrienu Magnētu un brīvdienās varbūt kādu piecīti, tas arī viss. Un loģiski, ka tam ir acīmredzamas sekas - gandrīz atkal esmu kandidāts uz Open100 grupu. Sarunās ar kaimiņos dzīvojošo biatlonistu Andri, kurš gan zīmē karti, gan organizē Ziemeļvidzemes Čempionātu, uzzināju, ka Silezerā vairāk būs kross nekā orientēšanās. Atkal līdz pēdējam brīdim nevarēju izlemt, ko darīt šajās brīvdienās - piedalīties Z-vidzemes čempī vai doties uz Cēsīm atbalstīt UTMB taku skrējējus, vai varbūt piekrist Armanda piedāvājumam - palīdzēt uzlikt un novākt kontrolpunktus Silezera kāpās. Izlēmu tomēr skriet, jo patīk jau pieveikt tās distances orientēšanās sportā. Kaut gan ceturtdien Magnētā, kurš notika Bērza līdzīgajā krosa mežā, pārliecinājos, ka viegla man tā skriešana nebūs. Iesildoties pirms starta, sajūtas it kā labas, pa Valkas šosejas malu skrienas raiti. Diemžēl pauguri mežā nav tas pats kas šoseja. Jau uz 1. un 2. kp paceļot pāris horizontāles, sapratu, ka būs grūti noskriet distanci apmierinošā tempā. Viens faktors ir liekais svars un otrs faktors ir karstums, kuru ne īpaši panesu. Vēl bija maza cerība, ka spēšu aizķerties aiz kāda no spēcīgajiem orientieristiem, vismaz pāris etapus ja pavilktu mani līdzi. Kristaps startēja 2 minūtes aiz manis un Toms 4 minūtes. Bet no līdzskriešanas nekas nesanāca. Kristapu pazaudēju uz 4. kp, jo mazajās priedītēs neprecīzi aizvilku vispirms uz 3. kp, un arī to 4. kp mikro pauguru zaļajā tikai uz tausti sataustīju. Savukārt Toms vienkārši aizlidoju garām pie 5. kp. Labi, ka priežu sils tik skrajš un pārredzams, jo tālumā vēl Tomu manīju pie 6. un 7. kp, kas ļāva kartē nemaz neskatīties. Mežs tiešām tik balts un skrienams, ka atliek tik uzmest virzienu un skriet, jo ja būsi precīzi nolicis kompasu, tad punktam uzskriesi virsū, pat tā īsti kartē neskatoties. Kļūdas šādā mežā var pieļaut tikai tad, ja neprecīzi izej no iepriekšējā punkta. Savā tempiņā kursējot, pie 11. kp panācu orientieristu no Ikšķiles, ar kuru tad arī kopā noskrējām atlikušo distanci. Abi kopā arī greizi uzkāpām kalnā uz 15. kp.
Mums vajadzēja punktu ar numuru 65, bet mēs kalna augšā nonācām pie punkta ar numuru 56. Šeit gan mazliet apmulsu. Nevar būt, ka punktu numuri sajaukti. Tas 56. punkts ir tādā kā mikro ieplakā, bet kartē nekur tādu neredzu te kalna augšā. Izrādās tas bija mazs ielociņš, pa kreisi no mūsu 65. punkta. Apmēram 1 minūte tur tika zaudēta. Ja būtu etapu veicis precīzi virzienā, tad šāds pārpratums nemaz nerastos. Bet tagad varētu padiskutēt ar Andri par to mikro ieplaku, kura uzzīmēta kā ieloks. Un arī, vai drīkst tik līdzīgus punktus (56 un 65) likt netālu vienu no otra ar vienādām leģendām, jo kāds ātrāks orientierists izlidotu cauri tam punktam, pat nepamanot, ka atzīmējies nepareizā punktā. Man gan tā minūte neko nemaksāja, tikpat gausi pārskrēju pāri milzīgajai elektrolīnijai uz 17. kp, kur man garām paskrēja Kaspars ar Kārli, ar kuriem vēl pavasara mačos skrējāmies kopā. Bet te es viņiem līdzi netiku un arī Ģirts uz finišu aizbēga no manis. Baigais gandarījums jau nav, ka vienkārši fiziski nespēj noskriet šādu 5.3 km distanci pa kādām 35 minūtēm. Bet nu ir jāmāk arī baudīt tas orientēšanās sports resna cilvēka tempā, jo kaut arī orientēšanās šādā atklātā mežā minimāla, distance plānojums bija pietiekami interesants, lai kaut mazliet dabūtu gandarījumu. Karstums galīgi nav mans sabiedrotais.
Es tik daudz nespēju izdzert, cik daudz izsvīdu. Finišā biju galīgi slapjš, kā tikko Gaujā būtu peldējis ar visām drēbēm. Rītdienas garajai distancei mēģināšu vairāk noskaņoties uz skriešanu, tā lai distanci vairāk varētu izbaudīt. Bet Andrim ar Līgu un visu ZVOC komandu visi īkšķi gaisā. Superīgs pasākums. Prieks redzēt, kā no parasta Magnēta ir izauguši līdz Latvijas Kausa posmam. Man kā vienkāršam orientieristam sacensību centrā nevajag ne lielo cirka telti, ne četras dažādas bufetes, ne desmitiem reklāmas plakātu un sporta komentētāju. Pietiek ar labu auto stāvvietu, labi izvietotu startu un finišu, pāris tualetēm, dzeramo ūdeni, kādu uzkodu tirgotāju vai sporta preču tirgotāju, un pats galvenais interesantu distanci. Šajās sacensībās tas viss bija. Malači Zvocieši!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru