Map/area: Stropi (Daugavpils)
Organiser: OK Kāpa
Country: Latvia
Discipline: M40
12.8 km 19 kp - 1:23:45 - 13/14
Šogad Kāpai pieteicos pēdējā brīdī, jo pēc Jukolas gribējās paņemt atvaļinājumu no orientēšanās. Un nekāds lētais prieks jau arī nav tās 3 dienas Krāslavā. Papildus brīvdiena darbā, dalības maksa, benzīns, pārtika un naktsmītne, ja nevēlies dzīvot teltī pa lietu, izmaksāja diezgan labu summiņu. Bet ko tur gausties, par hobijiem un izklaidēm ir jāmaksā. Tāpat kā pērn, arī šogad startēšu MTBO distancēs. Patīk man tā velo orientēšanās, kaut arī tikai vienreiz gadā sanāk piedalīties šādās sacensībās. Pieredzes trūkumu uzskatāmi nodemonstrēju uzreiz pirmajā distancē Daugavpilī. Stropi bija tāds izteikts piepilsētas mežs ar daudz takām un ceļiem, un vietām pat iespaidīgu reljefu. Ja uz 1. un 2. kp tā nedroši, bet precīzi tiku, tad uz 3. un 4. kp gan nevarēju savienot kartes lasīšanu ar ātru braukšanu. Uz 4. kp pat mīcījos ''pa taisno'', jo kā kāju orientieristam pierasts doties pa līniju, nevis meklēt takas pa kurām braukt. Uz 5. kp labi noorientējos, bet uz 6. kp iesēdos astē kādam citam braucējam. Šķita, ka viņš ir no manas M40 grupas, tāpēc droši sekoju. Diemžēl tā bija kļūda. Viņš mani aizrāva pie 219. punkta, bet man vajadzēja 218. punktu. Kādas 3 minūtes pagāja, lai izlabotu kļūdu un atrastu atrašanās vietu kartē. Ok, jābrauc pašam. No 7. līdz 13. kp distanci veicu pilnīgi viens un šķiet izvēlējos optimālākos ceļu variantus. Vietām gan tā braukšana bija visai apgrūtināta. Pie 10. kp stigas uzartas, uz 11. un 12. kp takas tik šauras, ka stūre ķērās aiz krūmiem, un grants ceļš uz 13. kp pilnīga ''trepe''. Pašam jau šķita, ka braucu gana ātri, bet pie 13. kp mani panāca viena no dāmu elites braucējām, kura startēja 10 minūtes aiz manis. Uz 14. kp pie purva mazliet sajaucu takas, un Jūlija cik ātri mani noķēra, tik ātri arī aizbēga. Uz 15. kp pieļāvu kļūdu laikam uz saguruma fona, jo pārcēlos pāri milzīgam kalnam, kas prasīja daudz spēka. Vajadzēja doties caur 8. kp.
Bet uz 16. kp pieļāvu trakāko kļūdu Daugavpilī. Izvēlējos kreiso variantu, un nonākot stigu un taku krustojumā, aizrāvu pa nepareizo ceļu. Tā kā MTBO kompasu neizmanto, tad pat nenojautu, ka pilnā ātrumā braucu pilnīgi nepareizā virzienā. Kad šķita, ka pēc attāluma jau vajadzētu būt kontrolpunktam, sāku saprast, ka kaut kas nav ritīgi. Pirmkārt tā stiga kļuva ļoti nebraucama (uzarta), otrkārt fonā redzamā nogāze galīgi nav kartē pie 16. kp un treškārt krustojumā tie ceļi šķita ne tajos virzienos, kā jābūt pirms paša punkta. Stāvēju un mēģināju saprast, kur es esmu. Labi, ka tomēr drošībai biju paņēmis līdzi kompasu. Ceļu krustcelēs vilku kompasu laukā no kabatas, lai saprastu kur tad esmu aizrāvis. Biju nonācis netālu no 3. kp. Zaudējis biju kādas 5-6 minūtes. Lieki teikt, ka tas ļoti apbēdināja, bet nu bija jāsaņemās un distances beigas jānobrauc godam.
Finišu uzrāvu ar kārtīgu niknumu un uzrādīju pat ātrāko splitlaiku! Kopumā jau izbaudīju braucienu, neskatoties uz sīko lietutiņu un pāris smilšainajām stigām. Paliku priekšpēdējā vietā, bet neko labāku jau nevarēja gaidīt, ja tikai vienreiz gadā piedalās šādās sacensībās. Rītdien jābūt labāk, jo nu jau var teikt, ka esmu šogad aizvadījis vienu velo-o treniņu.
Pēcpudienā noskrēju piecīti Subatē, pēc tam pelde Subates ezerā, tad neliels izbrauciens pa Lietuvu, un vakarā Daugavpilī futbola skatīšanās un distanču analīze ar istabas biedriem, kā viņiem gājis Kāpas 1. dienas mežā pie Tartaka ezera.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru