Map/area: Augstroze (Limbaži)
Organiser: ZVOC
Country: Latvia
Discipline: M45
4.6 km 12 kp - 55:07 - 17/29
Latvijas Čempionāts vidējā distancē, kurā distanci veicu 55 minūtēs! Kā var tik ilgi skriet vidējo distanci? Kļūdas, distance grūta, pats švaks? Nē. Vienkārši šis apvidus Augstrozes džungļos galīgi nebija piemērots vidējai distancei. Vidējās distances uzvarētāju laikiem jābūt ap 35 minūtēm. Mums M45 grupas līderis Toms distanci veica 39 minūtēs, 2. un 3. vieta 43 un 44 minūtēs. Arī citās grupās rezultāti līdzīgi, un pat elitē čaļiem rezultāti krietni virs 40 minūtēm. Par ko tas liecina? Distances acīmredzot bija saplānotas tikai uz papīra, neviens tās nebija notestējis dabā. Distances plānojums pat šķita ļoti vienkāršs, zinot kādi ir vidējās distances standarti (tehniski īsie etapi ar daudz kontrolpunktiem, intensīvu kartes lasīšanu un asām virzienu maiņām). Šoreiz vienkārši bija pārskrējieni no viena punkta uz nākamo, kā parastā Magnētā nevis Latvijas Čempionātā. Man no 12 kontrolpunktiem, tā pa īstam karti bija jālasa uz 3. un 7. kp, pārējos etapos varēja vienkārši uzlikt virzienu un ’’skriet’’, kamēr atmeties punkta rajonā. Skriet, vārda tiešā nozīmē jāliek pēdiņās. Distances sākums pa zaļajiem džungļiem un kritalām bija drausmīgs. Jau uz 1. kp pilnīgs ieberziens. Punkts vienkāršs – tik pa līniju gar gravu. Tā grava bija pilna ar kritušajiem kokiem un vienos dubļos, skriešana nekāda. Pa paugura augšu gar purvu kreisajā pusē noteikti būtu bijis ātrāk. Uz 2. kp nekas labāks. Uzliec virzienu un cīnies caur tiem lapu koku džungļiem. Etapa beigās kritalas norāva virzienu pa labi, bet kalna malā bija skaidrs, ka punkts ir uz kreiso pusi. Uz 3. kp diemžēl mazliet pazudu. Sāka pamatīgi gāzt lietus. Viss slapjš, purva forma nenosakāma, kritušie koki rauj nost virzienu. Te mani panāca līderis Toms, ar kuru kopā aizpeldējām līdz gravai labajā pusē. Apvidus pie punkta ļoti peldošs, bet ar taustīšanos punktā nokļuvu ātrāk nekā Toms. Arī uz 4. kp kopā ar Tomu līdz stāvajam uzkalniņam, bet uz 5. kp jācīnās vien pašam. Stiprs ir stiprs arī šādā apvidū. Man tā šķēršļu pārvarēšana negāja tik raiti kā Tomam. Uz 5. kp kā orientieri izmantoju to māju meža nekurienes vidū, un no ābeļdārza punktu paņēmu bez problēmām. Uz 6. kp šķiet pirmo reizi tā pa īstam skrēju, jo lapu koku pamežs pārgāja uz skuju koku mežu. Distances drausmīgā sākumdaļa bija beigusies, tagad varēs baudīt skriešanu pa ’’sauszemi’’ un laipošanu pa purviem. Uz 7. kp izspraucos cauri lielajiem pauguriem un pēc mazajiem purviņiem nolasīju punkta vietu. Te kāda kundze šķiet bija satraumējusies, bet vismaz 4 palīgi jau bija pie viņas, tāpēc pat neapstājos. Vēlāk finišā uzzināju, ka pat ātrās palīdzības mašīna bija izsaukta. Pie 7. kp diemžēl man izslēdzās kamera, nebija izturējusi lietu un slapjumu, tāpēc nesanāca nofilmēt pilnībā visu distanci. Distances otrā daļa bija daudz patīkamāka. Kaut arī daudz pa purviem, kuros es kā smagsvars labi grimu iekšā, bet vismaz nebija jācīnās ar tiem horizontālajiem kokiem. Uz 8. kp pa atklātu augsto purvu, kurā mazliet novirzījos no ideālās trajektorijas. Savukārt uz 9. kp centos maksimāli izvairīties no purviem, tāpēc visai nesmuks līkums uz šaurāko vietu ’’ezeram’’. Bet uz 10. kp nav variantu, tas milzīgais purvs ir jāpārvar! Stampājot pa zvēru takām un citu orientieristu pēdām, izmantoju abas mazās saliņas purvā kā nelielu atslodzi. Pats punkts gan viegls reljefā. Uz 11. kp vieglākais etaps šodien, te galvenais bija pārlekt pāri grāvim, kurš vairāk līdzinājās upei. Uz pēdējo 12. kp arī nācās izmest loku, jo purvs pēc nemitīgajām lietavām bija pilns ar ūdeni un pilnībā mainījis savu formu, ja skatās kāds tas ir kartē attēlots. Finišs pret kalnu smags, bet nu jācīnās līdz galam. Laikapstākļi šo apvidu bija padarījuši īpaši nebaudāmu, un pēdējiem startējušajiem būs pamatīga cīņa ar dubļiem. Distanci it kā pieveicu labi, bet ir vilšanās par distances plānojumu. Standarta vidējā distancē uzvarētāji skrien 33-35 minūtēs un es 40-44 minūtēs, ar ko arī rēķinajos. Bet te gandrīz stundu cīnījos ar tiem džungļiem. Pieņemu, ka Līga pirmo reizi plānoja Latvijas Čempionāta distances, tāpēc pārsteidz inspektoru esamība vai neesamība šāda līmeņa sacīkstē, jo ne jau iepriekšējā vakarā tās distances tapa. Padoms būtu noderējis no pieredzējušākiem kolēģiem. Bet ja atkāpjamies no standartiem, tad distancei jau nebija ne vainas, sanāca labs fiziskais pārbaudījums, un kā jau minēju pēc Dauguļu Magnēta – uzvarēs lokanākie nevis ātrākie. Un protams veiksmes faktors, kuram labāk izdosies atrast vieglāko ceļu cauri džungļiem.
2 komentāri:
Vai tiešām "Vienkārši šis apvidus Augstrozes džungļos galīgi nebija piemērots vidējai distancei. " Mana versija - plānojums neatbilda maniem priekšstatiem par "klasisku vidējo distanci", apvidū varēja saplānot arī to "klasisko" un uzvarētāja laika prognoze ir pieveicams plānošanas izaicinājums, kas jāievēro - ne par īsu, ne par garu. Apvidū bija jārēķinās, ka kartē nebūs nesenās vētras seku - to arī nebija pārmērīgi daudz. Arī tur, kur bija nedaudz ūdens, zem tā bija diezgan stingrs pamats. Mani kilogrami nekur neiestiga. [Sandris]
Piekrītu, ka plānojums nebija veiksmīgs. Bet vai varēja kaut ko labāku saplānot tieši šajā kartē? Nezinu. Tajā zaļajā daļā diez vai. Man patika stafetes karte, kurā gan varētu saplānot tehnisku vidējo distanci.
Ierakstīt komentāru