Map/area: Rempi (Jaunpiebalga)
Organiser: OK Arona
Country: Latvia
Discipline: M45
7.6 km 22 kp - 1:21:14 - 15/16
Pēdējā laikā neko garāku par piecīti neesmu skrējis, tāpēc tie 7.6 km šķiet būs daudz. Braucot pa sev tik zināmo ceļu uz Jaunpiebalgu (3 gadus mācījos Rankā), apēdu gan banānu, gan kanēļmaizīti, gan šokolādi, un pat enerģijas bundžiņu izrāvu. Un distancē paķēru līdzi želeju, jo nojaušu ka vismaz 70 minūtes cīnīšos šodien. Tā ka cukuram vajadzētu pietikt. Kājas arī jūtas normāli. Un pats galvenais - sacensības nav atceltas dēļ vētrai līdzīgā vēja. Piemēram, Cēsis - Valmiera MTB reisu atcēla. Pirms starta mēģināju uzmundrināt Kristapu, kurš šodien mani ķer pa 3 minūtēm un kuram šodien jāiztur spiediens (jānotur līderpozīcija). Distanci sāku pārliecinoši. Etapā uz 1. kp atpazinu vakardienas apvidu, kur sanāca skriet no 3. uz 4. kp, tāpēc vizuāli jau bija skaidrs aiz kura kalna būs punkts. Arī 2. kp etaps pārklājās ar vakardienu, tikai pretējā virzienā. Bet uz 3. kp gan radās problēmas. Problēmas dēļ kartes. Paļāvos, ka punkta rajonā būs izteiktas kontūras dažādām veģetācijām, bet dabā tur bija viens liels aizaudzis izcirtums, kuram vispār nevarēja noteikt kurā brīdī tumši zaļais pāriet uz gaiši zaļo, un kurā brīdī pat ir dzeltens. Nācās paļauties uz reljefu, par kura attēlojumu gan sūdzību nav.
Starp citu, kā pēc tam dzirdēju, daudziem konkurentiem problēmas bija sagādājis 1. kp, jo paļāvušies uz jaunaudzes kontūrām pie punkta. Arī tur dabā bijis savādāk. Es vakar uz 6. kp piefiksēju neiezīmētu izteiktu kontūru starp diviem pilnīgi dažādiem meža tipiem. Saprotams, ja karti zīmē ziemā vai agrā pavasarī, tad tās veģetācijas var izskatīties savādāk. Bet visu cieņu Ļoņam par šīm sarežģītajām kartēm, un kā sacīt jāsaka, visdrošāk ir orientēties pēc reljefa.
Atpakaļ pie distances. Uz 4. kp šodienas vienīgais garais etaps. Izlēmu doties pa līniju, jo tam zaļajam lauzos cauri jau vakar, pēc tam droša piesaiste stiga un pašās beigās tā droši pa mazo taciņu no ceļa. Uz 5. kp mazliet pazuda virziens purvā, bet uz 6. kp galīgi pazuda virziens, jo mērķēju uz ceļu pa labi, bet iznācu uz otra ceļa pa kreisi. 7. un 8. kp pa skaistu priežu silu, bet uz 9. kp devos pa lielo ceļu. Mežā bauda ir, bet jaudas nav. Pats to ik pa laikam sajūtu, ka nav tas solis diez ko jaudīgs apvidū, un ja ieskatās splitos, tad tiešām esmu ļoti lēns salīdzinājumā ar konkurentiem. Daudzviet vienkārši zaudēju uz kāju nevis kļūdām. Tāpēc pirms 9. kp izlemju iekapāt enerģijas želeju, jo pēc tam sekos dzirdināšanas punkts, kur varēs uzšaut vēl ūdeni pa virsu. Tā 9. kp bedre gan nemaz tik viegli nenāca zaļajā, bet lēnīgā solī un grozot galvu uz visām pusēm, trāpīju labi punktā. Sekoja dzirdināšanas punkts, kurā kundzīte piedāvāja tēju. Siltu tēju nevis ūdeni. Nu labi, ārā visai auksts tas vējš, iedzers ar to tēju. Ui kas tā bija pa kļūdu! Dodoties tālāk uz 10. kp, gandrīz apvēmos. Želeja ar silto tēju nebija laba kombinācija. Cīnoties ar sevi, lai noturētu sevī pirms brīža uzņemtās vielas, pazaudēju koncentrēšanos un uz 11. kp totāli aizpeldēju. Nonācu pie kontrolpunkta nr. 52, kurš bija mans 12. kp. Labi ka tā, jo biju gatavs 11. kp meklēt pavisam citā virzienā. 3 minūtes pazaudētas uz 11. kp, nezaudējot saturu sevī. 12. un 13. kp paņēmu pa fikso, arī 14. kp visai steidzīgi, bet uz 15. kp sasteidzu. Skriets ir precīzi stundu, kas jau ir ilgākais skrējiens šomēnes, kartes lasīšanā atslābu, kompasa bultai nenoticēju un bams, attapos pie cita purva. Neliels loks pa rajonu un vēl vienas 3 minūtes zaudētas uz visai vienkāršu punktu. Etapā uz 16. kp mani panāca Kaspars, ar kuru mežā šķiet saskrienos katrā Latvijas kausa posmā. Viņam, protams, solis jaudīgāks, bet līdz 18. kp man izdevās iekrampēties. Nez kurā brīdī mani Kristaps apdzina!? Distances beigās es burtiski noslīku.
Tie šķidrie purvi manus 95 kilogramus galīgi negribēja turēt. Ja uz 19. kp vēl kaut cik skrēju, tad uz 20. un 21. kp katrs solis grima arvien dziļāk. Kā ruksis ņēmos tur, kamēr tiku atpakaļ uz sauszemes uz pēdējo 22. kp. Visas atlikušās jaudas paliekas arī atstāju tajos purvos, tāpēc finišs ļoti slābans. 81 minūti cīnījos ar šo saīsināto garo distanci. Pēdējais nepaliku, bet lepoties nav ar ko, un vienu ''piebaldzēnu'' pēc finiša Piebalgā tā īsti nemaz neesmu pelnījis.
Tagad pārdomas, vai pieteikties uz Latvijas Čempionātu garajā distancē. Jo šodien uzskatāmi redzēju, ka nav man jaudas apvidū. Pa ielām un ceļiem varu skriet sakarīgā tempā, kā tieku mežā, tā paliek tikai bauda bez jaudas.
2 komentāri:
Par karti piekrītu - gan pirmajā dienā, gan vēl vairāk otrajā tie pļavveida izcirtumi šķita ļoti random sazīmēti. Ja pirmajā dienā tie bija tikai jāšķērso, tad otrajā dienā atrast 3. KP no labās puses bija pamatīgs izaicinājums, piesējos tik pie ceļa. Visādi citādi karte diezgan labi lasījās. Kopumā bija skrienamāka, mazāk zaļa, nekā uzzīmēts.
> Siltu tēju nevis ūdeni. Nu labi, ārā visai auksts tas vējš, iedzers ar to tēju. Ui kas tā bija pa kļūdu! Dodoties tālāk uz 10. kp, gandrīz apvēmos. Želeja ar silto tēju nebija laba kombinācija.
Es ieraavu ar lielu joni, domaajot, ka uudens... Taa tante, manupraat, no Madonas biatlonistiem, droshi vien nezina, ka pie + graadiem cilveekiem karsti.
Ierakstīt komentāru