Map/area: Ķeņģupīte (Valmiera)
Organiser: ZVOC
Country: Latvia
Discipline: V45
4.6 km 18 kp - 46:42 - 3/8
Šovakar sanāca ļoti interesants piedzīvojums. Mežs pie Abula, protams, ļoti pazīstams, bet šoreiz diezgan neskrienams. Līga distanci bija saplānojusi pa visām šīs kartes izaicinošākajām vietām. Jau uz 1. kp Abula stāvie krasti, kurus nācās atstrādāt augšā lejā līdz pat 5. kp. Tālāk sekoja fiziski mazliet vieglāks etaps uz 6. kp, bet uz 7. kp kļūdījos ar ceļa izvēli. Vajadzēja skriet apkārt, bet es izvēlējos lauzties caur gravu. Cīņā ar kritušajiem kokiem pat saplēsu bikses. Baltajā mežā no 8. līdz 11. kp darbs ar kompasu, kurš gan neklausīja šovakar, tāpēc visai līki tie ceļi starp punktiem. 12. un 13. kp uz atmiņu, jo taka gar Abulu ir skrieta neskaitāmas reizes. Uz 14. kp neliela cīņa arī ar Ķeņģupītes gravu, bet uz 15. kp tāds garāks pārskrējiens uz distances neskrienamo beigu daļu. Ne uz, ne no 16. kp skriešana nekāda. Vispirms jācīnās izcirtumā ar nozāģētajiem kārkliem, kuri pa visu zemi un to sprunguļi atstāti tā, ka visai viegli var arī uzdurties. Vienā brīdī tomēr sapinos un nogāzos. Atlika tik nopriecāties, ka neuzdūros uz neviena no tiem kātiem. Zaļais punkta rajonā tikai laužams, labi ka punkts pie izteikti liela koka. Pašās distances beigās neliels krosiņš no 17. kp līdz finišam caur 18. kp. Finišā instinktīvi ar pirkstu vēlos apstādināt laiku pulkstenī. Bet... pulksteņa nemaz vairs nav uz rokas. Neliels šoks. Kurā brīdī to esmu pazaudējis!? Paķēru no mašīnas telefonu, ar domu, ka varbūt ar Bluetooth varēs savienot un kaut kur mežā atrast to pulksteni. Jāiet visa distance pretējā virzienā vēlreiz. Aizgāju līdz 17. kp, bet sapratu, ka tas tak ir nereāli. Nereāli būtu atrast pulksteni 16. kp džungļos. Un jāatceras jau tieši caur kuriem krūmiem skrēju. Nu neko, jāsamierinās, pulkstenis ir pazaudēts.
Mājā mazgājoties dušā, pamanīju ka uz rokas ir baigā rēta. Atceros kā nokritu izcirtumā pirms 16. kp un iespējams tieši tur norāvu no rokas pulksteni. Nākamajā rītā devos uz to vietu meklēt, jo aptuveni atceros kur nomaucos. Ja nebūs tur, tad apstaigāšu vēl pāris vietas distancē, kur cīņā ar krūmiem varētu noraut pulksteni. Ir labas ziņas un ir sliktas ziņas. Pulksteni izdevās atrast zālē starp kārkliem, tieši tur kur nopriecājos, ka neuzdūros uz kātiem. Bet trieciens ir bijis tāds, ka ar robu ir pārrauta pulksteņa siksniņa, un tagad jāmeklē kur nopirkt jaunu. Atziņa. Tātad pēc orientēšanās distances ir jāatceras kurā vietā nokriti vai kur saplēsi bikses vai kur saskrāpēji rokas, nevis kur atradi kontrolpunktus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru