Hookstone (Harrogate)

Category: YHOA Night League 2014/2015

Map/area: Hookstone (Harrogate)

Organiser: CLARO

Country: England

Discipline: Long (night)

Results

Jau trešo sestdienu pēc kārtas vienā dienā izskrienu divus skrējienus – no rīta parkrun, bet vakarā Jorkšīras nakts orientēšanās līgas posmu. Šodien 3. posms vienā no Harrogate pilsētas mežiem – Hookstone Woods. Atceroties pagājušo sestdienu, parkrun skrēju mazliet mierīgāk (28:58), tāpēc iesildoties pirms nakts-o sacensībām, sajūtas labas, paskriet varēs normālā tempā. Šovakar sacensībām interesants formāts – kopējais starts, sākuma pirmie seši kontrolpunkti izvēles secībā, bet pēc tam no 7. līdz 25. kp pavēles distance. Tātad izvēles daļā jānoturas ar kādu kopā, lai arī pavēles daļu varētu skriet kopā ar sava tempa orientieristiem. Dalībnieku šovakar daudz, kas tikai starta brīdi padara interesantāku. Daudz arī spēcīgu orientieristu, kurus pirmo un pēdējo reizi droši vien redzēšu tikai startā. Galvenais sākumā ieķerties kādā vagonā un tad jau tālāk redzēs kā notikumi risināsies. Izvēles distances daļa gan ļoti vienkārša tikai ar diviem variantiem, vai nu sākt pa kreisi ar D kontrolpunktu, vai pa labi sākot ar F kontrolpunktu. Lielākā daļa dalībnieku izvēlas labo variantu uz F punktu, un arī es rauju pa labi. Sākums fantastisks, sajūtas kā kādās pasaulslavenās stafetēs, jo tik sen neesmu startējis ar kopējo startu naktī, kad visapkārt lampas un viss bars skrien vienā virzienā. Paspēju kartē tikai piefiksēt kādā secībā visticamāk ņemsim punktus, un tik maucu līdzi vagonam. Izvēles daļā tā arī ne reizi kartē nepaskatījos, atlika tikai sekot. Ātrākais vagons bija prom, bet es turējos otrā ešelona beigās (14. pozīcijā). Daži orientieristi (4) tomēr bija izvēlējušies kreiso variantu, un tieši ar trijiem orientieristiem no kreisā varianta izskrēju kopā uz lielā stāvlaukuma, lai uzsāktu pavēles distanci, etapu uz 7. kp. Beidzot arī man sanāca laiks ieskatīties kartē, bet tikai uz mirkli, lai piefiksētu kur būs punkts, tagad galvenais bija nepalaist prom šo grupiņu, kuras līderis bija Jack Wood (finišēja 6. vietā). Arī uz 8. kp tikai sekoju pa priekšu skrienošajiem, te pusetapā mani apdzina garākais AIRE orientierists Richard Foster. Temps ir salīdzinoši augsts, un man vaigus jāpiepūš krietni, lai nepalaistu viņus prom. Paskriet šovakar varu, bet ne tik augstā tempā kā pa priekšu skrienošie, tāpēc uz 9. kp atpalieku, un šķērsojot upi un nonākot mežā, punktu praktiski paņemu vienatnē. Bet viens esmu tik uz īsu brīdi, jo no aizmugures ir klāt nākamie sekotāji. Uz 10. kp pret kalnu mans temps katastrofāli nokritās, jo nez kāpēc sāka sāpēt mugura. Pārgāju pat uz soļiem, lai atgūtos. Pirms punkta neliela kļūda, aizrāvu pie krūmu pudura pa kreisi. Daudziem šis punkts bija sagādājis problēmas un es uz brīdi pat nokļuvu 12. vietā. Uz 11. kp joprojām esmu kopā ar grupiņu orientieristu, bet nu jau arvien vairāk sāku sekot līdzi kartei, jo vairs neskrienam vagonā, bet gan izklaidus. Etaps uz 12. kp taku variants, un tepat priekšā man atkal parādās garais Richard. Punkts kalna augšā, tāpēc atkal nākas pasoļot. Uz 13. kp pieļāvu pirmo nopietno kļūdu distancē. Vispirms etapu uzsāku aiz kādas dāmas, un tā īsti kartē neieskatījos. Etapa vidū pazaudēju kontaktu gan ar dāmu, gan ar karti. Tikai pie upes sapratu kur esmu, bet diemžēl paskrēju punktam garām pa upes otru krastu. Pie lielā ūdenskrituma nācās griezties atpakaļ un izlabot kļūdu. Pazaudēju aptuveni 1 minūti un nu jau mani bija panākusi veterānu grupiņa, ar kuriem tad arī kopā devāmies uz 14. kp. Tajā brīdī biju jau atkritis līdz 21. pozīcijai. Es soli solī sekoju AIRE veterānam Howard Sawyer, aiz kura muguras tika paņemts arī 15. kp. Uz 16. kp neviens no veterāniem ilgi nevarēja uzsākt etapu, tāpēc man nācās pārņemt vadību, un izvilkt visus cauri zaļajam uz pļavas. Skrienot uz 16. kp pamanīju priekšā dāmu (Chloe Haines) ar kuru biju kopā pie 12. kp, tāpēc jāvelk tik klāt. Uz 17. kp viņa uzsāka taisnvirzienā, bet tur priekšā necaurskrienams dzīvžogs, tāpēc ar savu taisnāko variantu uz ceļu nedaudz pietuvojos. Uz ceļa mani atkal apdzina smagi elsojošais Richhard, nodomāju ka tam nu gan grūti skrienas ja tā jāelš. Pēc mirkļa garām paskrēja vēl viens AIRE orientierists Ian Marshall. Labā kompānijā esmu ticis, vajadzētu ar viņiem noturēties līdz finišam, jo temps viņiem tāds pats kā man. Pie 17. kp esam kopā, bet uz 18. kp izvēlos ne to labāko vietu pa kuru nolaisties lejā pa ieloku. Mazliet atpalieku, bet nav tik traki, jo etapā uz 19. kp pāri pļavai esmu vēl aizsniedzamā attālumā. Uz pļavas, man par lielu pārsteigumu, man garām aizskrien viens no nakts-o speciālistiem Steve Corrigan, būs laikam kaut kur pamatīgi noracis, ja visu šo laiku ir bijis aiz manis. Ātri atzīmējos 19. kp, uzmetu aci etapam uz 20. kp, un izlemju ka skriešu upei pa labo krastu, kaut arī punkts ir otrā pusē. Veiksmīga varianta izvēle un pie punkta atkal esmu kopā ar grupiņu no kuras gandrīz atpaliku pie 18. kp. 

liktenīgās kļūdas uz 13. un 21. kp

Diemžēl uz 21. kp pieļāvu taktisku kļūdu, jo sekoju atkal Haines jaunkundzei, nevis kungu bariņam, un diemžēl jaunkundze aizvilka mūs abus kļūdā. Jeb nu arī viņa bija izvēlējusies pamatīgu apkārtvariantu pa takām, upi šķērsojot pa tiltu un mūra sētu caur vārtiem. Es tik lielu apkārtvarinatu nevēlējos skriet, tāpēc kaut kur etapa vidusdaļā metos pakaļ veču baram. Diemžēl man ceļā pamatīgs šķērslis – aptuveni 2 metrus augsta mūra sēta, labi ka pamanīju vietu kur mūris izgāzies. Šī nepareizā izvēle man izmaksāja 40-50 sekundes, vīri bija prom, bet dāma punktam vēl tikai tuvojās no labās puses. Nākamie divi etapi pa pļavām, tālumā redzu aizbēdzējus, kuri izceļ man 22. kp atrašanās vietu. Pie punkta mani panāk Chloe, kurai tad arī sekoju uz 23. kp. Jāsaka atkal – diemžēl, bet mani spēki pret kalnu ir galā. Nespēju turēt līdzi. Redzu kā uz 22. kp pāri pļavai skrien bariņš orientieristu (droši vien veterāni, kurus atstāju pie 15. kp), attālums ir pietiekošs lai viņi mani uz pēdējiem 2 punktiem nenoķertu. Tāpēc sevišķi neiespringstu tikt līdzi dāmai. Etaps uz 24. kp arī sākas pret kalnu pļavā, atkal atļaujos pasoļot, bet ne uz ilgu brīdi, jo pamanu ka viens no pa priekšu skrienošajiem ir pamatīgi nolūzis, un man ir iespēja viņu noķert, jo izskatās ka viņam fiziski iet vēl grūtāk nekā man. Mikro reljefā pirms 24. kp tieku viņam pavisam tuvu un nākamajā 25. kp pat atzīmējos pirms viņa. Šis bija kļūdījies un paskrējis punktam garām, par ko dzirdēju vienu sulīgu angļu lamuvārdu :) Finišu atstrādāju labi un garām viņš man netika. Pēc šāda skrējiena ar kopējo staru, gandarījums ir milzīgs, ar prieku var atcerēties visus notikumus distancē, un to kā mainījās vietu izkārtojums etapos. Vēlreiz apstiprinājās fakts, ka kādreiz obligāti gribētos piedalīties lielajās nakts stafetēs Somijā vai Zviedrijā. Kļūdās atstāju aptuveni 2 minūtes, un grūti teikt vai varēju finišēt kādu vietu augstāk, jo uz beigām spēki izsīka, un nezinu vai būtu bijis spējīgs cīnīties finišā ar tiem orientieristiem no kuriem atpaliku pie 21. kp (tā vilciena līderis Steve finišēja 13. vietā). Ar rezultātu 42:02 ieņēmu 18. vietu no 33 dalībniekiem. Šovakar bija viens izteikts līderis - jaunais veterānu Pasaules Čempions M40 grupā (pirms 3 nedēļām Brzīlijā) Nick Barrable, kurš uzvarēja ar minūtes pārsvaru pār sekotājiem. Un vēl viens interesants fakts par Nick, arī viņš tāpat kā es no rīta bija piedalījies Leeds parkrun 5 km skrējienā, kur ieņēma 2. vietu ar rezultātu 16:41. Aiz uzvarētāja ir sekojusi četru orientieristu grupiņa, kurā cīnījās arī Pauls, bet pēc tam izskatās ka vairāki orientieristi ir skrējuši pa pāriem, un tikai mans vilciens (no kura atkritu pie 21. kp) ir bijis lielākais (5 orientieristi). Gribētos biežāk piedalīties šādos o-skrējienos ar kopējo startu, jo tas ir pavisam cits adrenalīns un cīņas spars distancē, kad skrien kopā ar konkurentiem. Rītdien plānā ir dalība manās otrajās velo orientēšanās sacensībās, bet tad gan uz kādu brīdi jāatpūšas no orientēšanās, lai decembra beigās atkal ņemtu dalību pāris nakts-o mačos.