Manas otrās velo orientēšanās sacensības! Šoreiz šim pasākumam piegāju jau ar zināmu pieredzīti. Zināju kā sagatavot visu nepieciešamo velosipēdam un ko ņemt līdzi mugursomā. Arī priekšstats par velo-o karti un tās lielo mērogu nu jau šķita pieņemams, tā ka atlika tikai mīties un atzīmēties pēc iespējas vairāk kontrolpunktos. Tātad sacensību formāts tāds pats kā pirms mēneša
Cannock Chase sacensībās - izvēles distance ar 3 stundu kontrollaiku, un šoreiz atzīmēšanās ar sportident nevis vecajām kontrolkartiņām. Pirms starta apsveicinājos ar pāris MBO aktīvistiem, viņiem interesēja kur un kā esmu uzzinājis par viņu sacensībām. Pastāstīju ka esmu orientierists, kurš traumu dēļ gan vairs nepiedalās o-sacensībās, bet ar riteni gan brauc regulāri, tāpēc arvien biežāk piedalīšos
MBO sacensībās. Tiku pie pāris sacensību bukletiņiem jau nākamajam gadam, tā ka būs vien biežāk jāpiedalās šajā man jaunajā o-disciplīnā. Pirms starta ļoti interesēja redzēt šīs dienas karti, jo sacensību centrs atradās Loughborough pilsētā, bet distances apvidus varētu aiztiepties pārdesmit kilometru rādiusā. Un interesanti, ka tieši šodien netālajā
Beacon Hill kartē notika parastās orientēšanās sacensības. Būtu interesanti braukt ar riteni cauri vietai, kur notiek
klasiskās orientēšanās sacensības. Un bija arī! Beacon Hill ir arī mūsu velo-o kartē, un pat 16. kp atrodas tajā apvidū, vienīgi tas ir kartes tālais gals, un iespējams līdz turienei nemaz neaizbraukšu. Kartē atrodami vēl divi apvidi, kuros iepriekš esmu orientējies -
Outwoods un
Swithland Wood, bet iespējams arī nemaz nesanāks tur aizbraukt, jo es esmu ieplānojis distanci veikt pa kartes augšdaļu un labo pusi, un tikai tad skatīšos, cik daudz laiks atļaus paņemt arī kartes apakšdaļas punktus. Tātad distanci iesāku ar 1. kp un turpināju augošā secībā līdz pat 5. kp. Punktu vērtībai katrā kontrolpunktā nepievērsu uzmanību, jo man galvenais bija izbraukt savu izplānoto distanci. Uz 1. kp pilsētas daļā nelielu neizpratni radīja nepierastais mērogs, bet kad tiku uz lauku ceļa, tad atlika tik mīt. Ceļš dubļains un pilns ar peļķēm, tāpēc vēl neticis līdz 1. kp, biju jau nošķiests netīrs ar dubļiem. Uz 2. kp etapa sākumposms pa šoseju, kur varēja saslēgt lielos zobratus. Te man pabrauca garām viens no konkurentiem ar kuru tad arī kopā devāmies pa lauku ceļu uz fermu, aiz kuras atradās punkts. Aiz fermas gan visas takas izbeidzās, tāpēc vienu brīdi nācās riteni stumt pie rokas gar lauka malu. Vēl jāatrod sprauga dzīvžogā un klāt pie punkta. Uz 3. kp bez problēmām pa taku, te gan mans konkurents aizbrauca prom no manis, nez vai viņam labāks velosipēds, vai man vienkārši švakāka ciska, bet līdzi tikt viņam nespēju. Pēc 3. kp atkal dubļiem bagāta taka ārā uz mazo ciematiņu un asfaltēto šoseju. Te man pretim brauca vairāki orientieristi, tātad viņi šos punktus ņems no šīs puses, kas iespējams ir ātrāk nekā caur to fermu. Jāgaida pie kura punkta viņi mani panāks, jo apzinos ka vēl neesmu konkurētspējīgs ne tehniski, ne fiziski. 4. kp vienkāršs šosejas malā. Arī 5. kp nekāds sarežģītais, galvenais krustojumos pareizi nogriezties. Pats punkts gan dubļaina kalna augšā. Uzbraucu līdz augšai! Tālāk jāizvēlas varianti uz nākamo 8. kp, var braukt apkārt pa ceļiem (kā aizbrauca sāncensis, kuru redzēju pretim braucot), vai var mīties pa taku cauri laukam.
 |
| dubļu bridējs |
Atstāju riteni pie punkta, un pagāju uz priekšu, paskatīties kāda tā taka izskatās. Vieni vienīgi dubļi, tāpēc prātīgāk būs ja braukšu apkārt. Braucot lejā no kalna saskrējos ar diviem konkurentiem (ar vienu tik tiešām gandrīz saskrējāmies), un vēl divus satiku uz lielā ceļa braucam pretim. Tātad tuvojas veči! Šosejas daļu atstrādāju, bet nogriežoties uz meža takas, atkal nākas pārslēgties uz mazajiem zobratiem, jo dubļi tādi ka pat pāris reizes riteņi nobloķējās. Braucot pa šādiem dubļiem, priekšroka ir tiem kam ir diska bremzes, bet tā kā man ir parastās bremzes, tad vairākas reizes nācās lekt nost no riteņa un dauzīt nost dubļus, kuri sablīvējās ap bremzēm un vienkārši bloķēja riteņus. Dubļi šajā etapā nebija vienīgā problēma, arī karte sagādāja problēmas. Kad biju nonācis līdz aptuvenajai punkta vietai un taku sazarojumam, no punkta nebija ne miņas. Sāku pētīt karti, sagaidīju vēl divus konkurentus, pastaigājām pa dubļaino taku šurpu turpu, līdz izlēmām ka punktam jābūt vēl uz priekšu. Tik tiešām punkts bija gabaliņu uz priekšu, ļoti strīdīgā vietā, jo karte galīgi negāja kopā ar apvidu. Šajā etapā kopumā zaudēju 8 minūtes, vispirms 2 minūtes atstāju sākumā ejot izlūkot cik braucama ir taka pa taisno, un 6 minūtes tika atstātas pastaigājoties pirms punkta. Arī braucot ārā no 8. kp, varēja pārliecināties ka kartē nav iezīmēts vesels jaunbūvju rajons un jaunas ielas, pa kurām tikko izbraucām ārā uz apļveida krustojumu. Vispirms gan nācās atbrīvot velosipēdu no liekās dubļu nastas un tikai tad plānot ceļu uz 7. kp. Vīrs ar kuru kopā uzsākām etapu, izvēlējas variantu pa kreisi, bet es izlēmu braukt pa labi, garāku posmu veicot pa asfaltu. Punktā nonācām vienlaicīgi un uz 6. kp devāmies reizē. Atkal nācās kapitulēt aiz konkurenta muguras, un punktā atzīmēties krietnu gabalu aiz viņa. Jau visos šajos iepriekšējos etapos ik pa laikam uzmetu aci 9. kp virzienā, kurš atradās pašā kartes malā, ir vai nav vērts braukt uz viņu, jo pa dubļainām takām vairs nav vēlme cīnīties. Ieskatoties rūpīgāk kartē un loģiski izsecinot, pieņēmu lēmumu tomēr doties uz šo punktu, jo izsecināju ka nav nemaz jābrauc pa to dubļaino taku. Ja jau punkts pats atrodas ceļa malā, tad tam ceļam ir kaut kur jāsākas, un tikai loģiski ka viņš varētu krustoties ar šoseju kura iet punkta virzienā, bet līdz ar kartes malu ir nogriezta.
 |
| brauciens ārpus kartes |
Nezinu vai tas ir vai nav atļauts, braukt speciāli ārā no kartes, tā iegūstot vieglāk veicamu un iespējams ātrāku variantu. Izbraucot ārā no kartes un apbraucot apkārt pa ceļiem, punkta paņemšana bija pavisam vienkārša. Visus šos ieplānotos pirmos deviņus kontrolpunktus biju paņēmis un tālākai distancei tāda īsta plāna nebija. Tagad noteikti jāizbrauc no šī punkta ārā uz ''sauszemes''. Taka atkal diezgan dubļaina, bet samērā labi braucama, pļavas beigās apdzinu kādu jātnieci uz zirga, un izbraucot cauri dzelzceļa tiltam, bija jāapstājas. Biju braucis 1:43 un tagad jāpieņem lēmums, cik lielu loku vēl varu paspēt izbraukt, lai pēc 3:00 būtu finišā. Pēc nelielas apdomāšanās, skaidrs ka jāņem 15. un 11. kp un tad tālāk jāskatās pēc situācijas. Uz 15. kp nekādu problēmu, vispirms pa šoseju un tad pa mazo lauku celiņu līdz punktam. Pie vārtiem uz lauku ceļu satieku divas dāmas, kurām velosipēdi spīd un laistās, bet es galīgi nomūrējies ar dubļiem. Viņas laikam brauc tikai pēc pilsētas kontrolpunktiem :) Pie punkta vēl viens amizants pārsteigums, es no savas puses piebraucu klāt pie paša punkta, bet no otras puses divi orientieristi brida pa ūdeni, kurš sniedzās līdz ceļgaliem. Šie bija braukuši no pretējās puses un cerējuši ka varēs izbraukt zem šosejas tilta, bet tur viss bija applūdis. Interesanti redzēt šādus skatus sacensībās, kur pārvietošanās pārsvarā notiek uz velosipēda, bet te džeki gandrīz peldus deva vaļā. Nākamais manā punktu secībā ir 11. kp, it kā vienkāršs etaps, bet grūti salasāmā kartes daļā cauri vienam no ciematiņiem apmaldījos. Aizbraucu pa nepareizo taku apkārt pilskalnam, un nu nācās ļoti lielu gabalu kāpt kalnā, lai tiktu uz ceļu krustojumu, no kura tālāk doties uz punktu. Pēc 11. kp ir vēl lielāka dilemma nekā pēc 9. kp, jo nu gan ir izšķirīgs brīdis turpmākajam plānojumam. Drošākais variants būtu caur 12. kp paņemt vēl 22. un 13. kp un finišēt ar iespējams ļoti lielu laika rezervi, vai arī jāizvēlas mazliet riskantāks variants, braucot tālāk uz 18. kp un iespējams pat vēl uz 19. kp, un tikai tad ņemt visus trīs pieminētos punktus. Jāriskē! Uz 18. kp sanāk braukt praktiski tikai pa asfaltētiem ceļiem, tikai beigās iebraucot pļavā. Uz 19. kp tomēr neriskēšu braukt, tāpēc kā nākamais manā izvēlē ir 22. kp.
 |
| ritenis dabūja ciest pamatīgi |
Taka uz šo punktu izrādās ļoti dubļaina un spēku nākas atstāt diezgan daudz. Pie punkta pulkstenis rāda 2:26, vajadzētu paspēt aizbraukt arī līdz 12. kp, vienīgi mazliet uztrauc diezgan tālais ceļš līdz finišam. Uz 12. kp turp un atpakaļ pa dambi strādāju no visas sirds, ir jāpaspēj. Uz 13. kp neriskēju doties pa taisno pa mazo taku, jo atceros kāda tā taka bija pie 22. kp. Izvēlos ar nelielu loku braukt apkārt caur fermu, kur ceļš izskatās braucamāks. Diemžēl šeit atkal nācās saskarties ar kartes neprecizitātēm. Izskatās ka karte nav atjaunota pāris gadus, jo ferma bija pārbūvēta un nu tas ceļš nemaz caur to neiet. Iebraucamo ceļu uz fermu uzsāku apņēmīgi, bet pēc brīža, vārda vistiešākajā nozīmē, iebraucu kūtī :) Apjukums nenormāls, ko darīt, atpakaļ tak nebraukšu, pāri laukiem arī neskriešu. Jābrauc un jāskatās kā tas fermeris te ir izbūvējis to fermu. Aiz siltumnīcām tomēr atradu izeju no šī labirinta, divas reizes gan nācās rāpties pāri vārtiem, bet veiksmīgi nonācu uz ceļa, kurš bija turpinājums tam pašam ceļam pa kuru biju iebraucis fermā. Pusotru minūti atstāju tajā fermā, tāpēc ceļā uz 13. kp piepūtu kārtīgi vaigus. 2:47, tātad 13 minūtēs jātiek līdz finišam, bet nu attālums ir pietiekami liels un uz kartes nav norādīts mērogs, tāpēc grūti aprēķināt cik tas tālu ir, bet kādi 5-6 km varētu būt. Lai sāktu dragāt pa ceļiem un šoseju uz finišu, vispirms gan vajadzēja tikt ārā no 13. kp. Diemžēl etapa sākumā pieņēmu kļūdainu izvēli. Vajadzēja braukt pa taku pa kreisi, bet es aizbraucu pa labi, kur dabūju gan skriet pa māliem, gan braukt pa pielijušu pļavu, un beigās vēl īsti nesaprotot kur esmu nonācis apdzīvotajā vietā. Sapratu ka kontrollaikā neiekļaušos, un tagad vēl nav skaidra atrašanās vieta kartē. Braucu pa mazajām ielām ar domu ka gan jau kaut kad izbraukšu uz lielās ielas, kura ved uz ziemeļiem un finišu. Pēdējie 3 km aizritēja ar ātrumu 2:30 min/km, bet nu iekļauties kontrollaikā nebija nekādu cerību. Finišēju pēc 3:06:02, pārtērējot kontrollaiku pa 6 minūtēm un nopelnot dažus soda punktus. Pēc iegūtajiem un atņemtajiem soda punktiem biju savācis 286 punktus, kas deva man 28. vietu starp 54 dalībniekiem. Tātad tieši pa vidu.
 |
| pēc dubļu cīņām |
Šoreiz nobraucu daudz labāk nekā pirmajā reizē, karti izpratu krietni labāk, neaizbraucot tik daudz pa nepareizajiem ceļiem. Bet izanalizējot visus etapus un garmin ceļu uz kartes, atklājās ka 15 minūtes tomēr ir zaudētas dažādās kļūdās. Braucot tik ilgi (3 stundas), tādas mazās kļūdas (1-2 minūtes) nemaz nepamana, bet beigās redz kā salasījās visas 15 minūtes. Visvairāk laiku zaudēju uz 8. kp, šoreiz ne savas vainas dēļ, bet gan neprecīzās kartes dēļ. Jāatzīst arī ka fiziski nevaru konkurēt ar spēcīgākajiem MTB braucējiem, jo visus konkurentus ko satiku distancē, visi man pabrauca garām kā mazam ezim. Iespējams ka braucu arī mazliet rezervētāk kā konkurenti, jo neesmu gatavs tā lauzt riteni pa visvisādiem neceļiem, mājās nāksies veikt diez gan pamatīgu apkopi velosipēdam pēc šādām dubļu vannām. Priecē ka velosipēds šajos divos MBO posmos tehniski nav pievīlis. 3 stundās pieveicu
44 kilometrus pa ceļiem un neceļiem. Visā visumā sacensības ļoti interesantas un nākamgad arvien biežāk būšu sastopams velo orientēšanās sacensībās.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru