 |
viena no augstākajām vietām Anglijas
vidienē un 10. kp atrašanās vieta |
Darba dienas vakars, kad atkal darbavietā tiek izprasīta puse dienas, lai vispirms piedalītos
LEI ziemas līgas nakts posmā, un tikai pēc tam uz darbu. Šovakar ziemas līgas pēdējais nakts posms (dienas posmos nemaz nepiedalos) ļoti interesantā apvidū.
Beacon Hill ir viens no augstākajiem punktiem visā Midland reģionā, un arī pietiekami tehnisks no orientēšanās viedokļa. Skrējis jau te esmu pāris reizes
dienas sacīkstēs, tāpēc apvidus iepazīts labi, bet naktī tā orientēšanās ir pavisam savādāka, un izaicinājums nekļūdīties ierobežotā redzamībā ir pavisam cits. Startēju viens no pirmajiem, jo kā jau minēju, pēc tam uzreiz pa taisno uz darbu. Startā atkal neliels apjukums, karte tik raiba, ka grūti uzreiz atrast starta trīsstūri un 1. kp. Man jau patīk tehniskas (vidējās) distances, kuras ir aptuveni 5 km garas un ar daudz kontrolpunktiem, bet nu tagad startā bija grūti kartē uzreiz visu uztvert. Kad nu beidzot biju ticis skaidrībā, kādā virzienā jāskrien, tad bija jāsāk domāt varianti uz 1. kp. Variantu nav daudz - gar pļavas malu līdz ceļam un tad zaļajā iekšā. No sākuma uztvēru ka punkts būs ielokā, bet tā kā tas zaļais tāds necaurskrienams rododendru biezoknis, tad bija jāskatās leģendās, kur īsti tas punkts atrodas. Uz taciņas! Nu tad tik jāskrien apkārt zaļajam līdz takas ieejai rododendros. Loks pamatīgs, bet citu variantu tajā brīdī nebija. Tuvojoties punktam, redzu ka no labās puses pa taisno cauri zaļajam nāk vēl viena lampa. Tas ir mans kluba biedrs Dai Bedwell (viens no spēcīgākajiem
DVO pārstāvjiem), kurš startēja 1 minūti aiz manis. Izrādās ka ir bijis shortcut (īsceļš) cauri rododendriem, kuru es nepamanīju. Dai noprasīja - kur tad es esot bijis, un punktā atzīmējāmies viens aiz otra. Nu neko, distances sākumā būs man laba sabiedrība, jo visu distanci diez vai noturēšos kopā ar kluba biedru, jo viņam skriešanas temps pavisam cits.
 |
sākumā labi veiktie etapi mijās ar
ne tik labi veiktiem |
Uz 2. kp tagad jau esmu gudrāks, un izmantoju shortcut pa taisno (uz 1. kp te pazaudēju ~40 sek.). Punkts viegls, tā ka bez problēmām Dai turu vēl sev aiz muguras (ātrākais
splitlaiks). Uz 3. kp viens posms pa ceļu, kur kompanjons man paskrien garām, bet punktā tomēr es atzīmējos pirmais, jo šis pirms punktā mazliet ''aizpeldēja''. Etaps uz 4. kp jau izskatās mazliet nopietnāks un jūtu ka Dai negrib uzņemties vadību. Te galvenais precīzs virziens un diezgan ātri un pārliecinoši aizvedu mūs abus līdz punktam. Uz 5. kp pieļāvu liktenīgo kļūdu mūsu turpmākajai sadarbībai. Izejot no 4. kp neuzliku precīzu virzienu un sāku skriet vairāk pa labi, līdz pēkšņi pamanīju sev priekšā lielo ceļu. Nācās koriģēt virzienu un tikai tagad pamanīju ka Dai jau ir prom pareizajā virzienā. Punkts samērā ''indīgs'' naktī, tāpēc bija iespēja atkal panākt konkurentu, bet vienalga ~10 sekunžu handikaps viņam atzīmējoties punktā, un nākamajā etapā viņš atrāvās no manis. Etaps uz 6. kp salīdzinoši garš, redzu ka Dai aizskrien pa ceļu pa kreiso pusi, bet es vēl apsveru iespēju doties pa labo pusi tai aizliegtajai pļavai. Jāseko tomēr savam biedram. Uz ceļa mūsu atstarpe arvien pieaug, un nogriežoties kalna pļavā, pazūd mūsu kontakts. Labi ka etaps uz 7. kp ir virzienā pretim tam kā nākam uz 6. kp, tāpēc ir iespēja redzēt no kuras klints Dai nāk ārā. Izrādās viņš bija pieļāvis kļūdu un līdz ar to arī es aizrāvu pie tālākās klints, zaudējot kādas 50 sekundes. 7. kp pavisam vienkāršs un arī uz 8. kp vēl tālumā redzu Dai lampu, tāpēc tikai virzienā. Pirms punkta gan maziņa sabakstīšanās, punkta sakni atradu no pretējās puses. Tagad sāksies distances interesantākie un tehniskākie etapi augšā kalnā un tā pakājē. Tā kā mans sāncensis ir prom, tad uz 9. kp jāizlemj pašam etapa varianti. Kalnam šā vai tā būs jāceļ pāri, izlemju doties uzreiz pļavā un celt kalnu no labās puses, pie reizes arī noskrienot garām 10. kp. Iespējams pa kreiso pusi pa ceļu būtu bijis ātrāk, bet kļūdu droši vien pirms punkta būtu pieļāvis identisku.
 |
| distances tehniskā kalna daļa |
Uz kalna nogāzes redzu vairāku koku ēnas, un pēc attāluma šķita ka virzos precīzi, bet diemžēl nekā. Aizskrēju pa tālu, pavisam pie cita koka un kādas 40 sek. šis loks man izmaksāja. 10. kp pašā kalna augšā pie augstākā punkta tornīša. Vējš tieši sejā un pašā augšā pat šķiet ka no kājām nopūtīs, jo te jau pūš kā vētras brāzmās. Starp citu šovakar pat sola sniegu, un spēcīgā vēja dēļ pat bija bažas vai neatcels šo pasākumu. Pie punkta acis pilnas ar asarām no vēja, tā ka pat nespēju saskatīt kontrolpunkta numuru. Ātrāk jālaižas lejā no tā kalna :) tāpēc etaps uz 11. kp man tāds nepārliecinoši izliekts. Uz 12. kp skrienams etaps pa pļavu, bet tā lai precīzi trāpītu mikro ieplakā (izskatījās gan kā bedre). Uz 13. kp šķita ka būs jāskrien piesardzīgāk gar klintīm, mēģinot atrast pareizo akmeni, bet veiksmīgi jau pa lielu gabalu pamanīju kontrolpunkta siluetu. 14. kp tas pats kas 9. kp, tik šoreiz no pretējās puses, starp citu no kuras jau paņēmu šo punktu kļūdoties. Vispirms jāuzveic pāris klints bluķi, tad pa ceļu lejup no kalna, un tad pa horizontāli tik uz punktu. Uz 15. kp tik uzmetu virzienu un karti nelasīju, jo bija pārliecība, ka punktā trāpīšu precīzi. Ideāli precīzs virziens! Uz 16. kp jālaižas lejā no kalna (kalna etapi beidzās). Pirms punkta mazliet noraustījos, jo īsti neizpratu leģendu, bet bez vērā ņemamiem zaudējumiem. Jau ieraugot 17. kp atrašanās vietu kartē, bija skaidrs ka šis būs viens no atslēgas punktiem šajās nakts-o distancē. Punkts zaļi strīpotajā (rožaugi) pie saknes gandrīz nekurienes vidū.
 |
''indīgās'' punktu vietas,
no kurām vienā pazudu |
Labi ka uz šo punktu veda izzūdoša taka, kura arī dabā tik tiešām pazuda. Vispirms gan nācās izmantot nelielu pitstop, jo vairs nevarēju nu nemaz izturēt :) Nevajag dzert tēju pirms starta! Tātad pa lielajiem ceļiem bez problēmām, bet uz tās sīkās takas pazudu gan pats, gan tā taka. Labi ka tomēr tā paugura aprises ar vienu horizontāli bija saskatāmas, savādāk rozēs būtu pazudis uz ilgu laiku. Ar visu pitstop un rožu cīņām tomēr aptuveni 1 minūti pazaudēju te. Arī 18. kp neizskatās nekāda dāvana - tumši zaļā kontūra gaiši zaļajā. Visa uzmanība virzienam, un punktā nonāku visai precīzi. Tālumā pamanīju ka kāds dodas 19. kp virzienā, tātad tas ir Dai, kurš nekur tālu nav aizbēdzis no manis, jo neviens cits orientierists nevarētu būt man priekšā. Uz 19. kp pa ceļu un balto mežu pastrādāju tā cītīgāk, bet nu nav nekādu cerību panākt tālumā skrienošo orientieristu. Uz 20. kp īss etaps, kurš izvērtās tik pat ilgs kā tikko pieveiktie divreiz garākie etapi. Pa vidu bija jātiek cauri zaļajiem dzeloņkrūmiem un pirms punkta pamatīga raustīšanās, jo nebija skaidrs kas man vispār jāmeklē. Nebija ne jausmas ko nozīmē zaļais krustiņš kartē. Tā kā te pirms punkta tādi bija vairāki, tad izsecināju ka tās ir zaru kaudzes. Un tik tiešām, aiz vienas no kaudzēm bija paslēpts punkts. Uz 21. kp tikai jāmauc, tīrs ceļa variants ar beigām pār pļavu. Arī uz pēdējo 22. kp tikai skriešanas vaina pāri auto stāvlaukumam. Punkta vieta bija skaidri saskatāma jau no liela attāluma, jo ap punktu bija sapulcējušies vesels bars ar bērniem. Šovakar mazie skauti bija atvesti uz nakts orientēšanās sacensībām. Nodemonstrēju sīkajiem kā izskatās īsts orientierists :) Punktā atzīmējos sekunžu desmitdaļās bez apstāšanās un pilnā ātrumā lidoju uz finišu. Aiz muguras tik dzirdēju kā viens iesaucas ''what a pace!'' (kas par ātrumu), un uz finišu pa ceļu stiepu ar pilnu jaudu. Sen nebiju skrējis ar tādu ātrumu, kas sniedzās zem 4 min/km, jo manā skriešanas tempa arsenālā šāds ātrums ir ļoooti reta parādībā. Kā sacīt jāsaka - pazīmējos sīkajiem :))) Bet nu tie finiša 250 metri tomēr bija pa garu tādam tempam, tāpēc ceļa līkumā mazliet noplīsu, jo tik garu un pēkšņu finiša spurtu nebiju gatavs pieveikt tādā ātrumā. Finišā pamatīgi aizelsies, bet ar milzīgu gandarījumu. Distance ļoti patika - tehniski baudāma, un nekādas lielās muļķības arī nesastrādāju, kļūdās mazliet vairāk par 3 minūtēm. Rezultāts 49:44 un 8. vieta no 23 dalībniekiem, priekšā tikai jaunieši un veterāns Dai. Pat mazliet žēl, ka šis bija pēdējais nakts posms šajā ziemas sezonā, jo nakts-o tiešām aizrauj mani. Labi ka vēl ir pāris citas nakts orientēšanās sacensības turpmākajās nedēļās, bet nu nakts-o sezona tuvojas finišam.
.jpg){kind=tracking}
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru