Burntstump Country Park (Nottingham)

Category: NOC Night Event

Map/area: Burntstump Country Park (Nottingham)

Organiser: NOC

Country: England

Discipline: Score

Results

ir apņemšanās šogad
mazliet pasportot

Šodien izdevās atkārtot sava veida ’’deja vu’’ no 2013. gada 20. jūlija, kad vienā dienā startēju gan Forest Rec parkrun skrējienā, gan pēc tam piedalījos orientēšanās sacensībās Burntstump Country Park. Toreiz gan tās bija dienas sacensības, bet šoreiz dalība nakts orientēšanās sacensībās. Pirms pusotra gada fiziskā forma bija krietni labāka – parkrun 5 km pieveicu par gandrīz 3 minūtēm ātrāk, un o-sacensībās startēju uzreiz pēc vienas stundas, kaut gan arhīvā varu lasīt, ka otrajā pasākumā esmu vairāk ’’slēpojis’’ nevis skrējis :) Pēdējo mēnešu laikā esmu startējis ļoti daudzās nakts-o sacīkstēs, tāpēc ir iestājusies tāda neliela rutīna, kad sāk zust ieinteresētība, un zinot cik vienkāršs apvidus ir šajā kartē, izlēmu šovakar piedalīties vien pastaigājoties. Pastaigājos kopā ar mīļoto, lai viņa redz kur tad es sestdienas vakaros pazūdu mežos, kā arī apvienojām orientēšanos ar aktīvu pastaigu (Jaunā gada apņemšanās). Mazliet gan bijām saguruši pēc IKEA apmeklējuma, bet apņēmāmies iziet visu distanci. Šovakar gan tā distance tāda jocīga, no sākuma pat nesapratu kas tajā nolikumā rakstīts. Tātad izvēles distance ar kontrollaiku 40 minūtes, bet kontrolpunkti jāņem noteiktā secībā pēc kontrolpunktu pirmā numura. Uz manas kartes kods bija 76534, kas nozīmē ka man vispirms jāatzīmējas visos kontrolpunktos kas sākas ar 7 (71,72,73,74), un pēc tam jāatzīmējas kontrolpunktos kas sākas ar 6 un tā tālāk. Īstenībā diezgan interesanti, bet tas nozīmē ka ja skrietu sacensību režīmā, tad sanāktu noriņķot 5 apļus pa aptuveni tām pašām vietām, jo punkti bija izvietoti tā, ka nāktos katrā aplī apskriet apkārt pa visu karti. Tātad man bija jāsāk ar septiņdesmitajiem punktiem, bet uz Ivetas kartes kods sākās ar 5, kas nozīmē ka viņai jāsāk ar piecdesmitajiem. Loģiski ka abi gājām kopā un taktika mums vienkārša – pamīšus atzīmēsimies un apmeklēsim gan manus, gan mīļās punktus. Mana ķīniešu lampa, protams, simtreiz spožāka nekā Ivetai šorīt pirktā poundland veikalā, tāpēc bija jāturas kopā, ja gribam abi redzēt ceļu kur iet :) Sākām ar manu 74. kp, pēc tam lejā no kalna uz Ivetas 52. kp, tad atpakaļ pa takām uz manu 72. kp un tad gar rododendriem uz 53. kp. Te mūs izbiedēja kāds orientierists ar suni, kuram ap kaklu bija siksniņa ar lampiņām, kas izskatījās diezgan spocīgi. Pēc 53. kp ielīdu viens, un ļāvu mīļotajai jau lēnām iet uz 71. kp, bet tā lai nepazūd man. Tālāk uz 51. kp, pēc tam uz 54. kp es viens (uz katras rokas pa identam), bet uz 73. kp atkal kopā. Tātad bijām atzīmējušies visos septiņdesmitajos un piecdesmitajos punktos, tālāk man sešdesmitie, bet Ivetai trīsdesmitie. 63. kp diezgan lielā džunglī, tāpēc uz to aizskrēju viens, lai pēc tam atgrieztos un abi kopā dotos uz 34. kp. Mīļā sevišķi lielā sajūsmā nebija par nakts orientēšanos, bet nu pierunāju vēl aizstaigāt uz pāris punktiem, lai sanāktu pilna 40 minūšu pastaiga. Ja ir apņemšanās sākt nedaudz sportot, tad jāklausa :) Cauri mašīnu stāvlaukumam un startam devāmies uz 31. kp, kuru jau redzējām pirmajā aplī. Tālāk pa taku uz priekšu līdz 61. kp, un tad atkal lejup no kalna uz dīķi, kuram arī jau pirmajā aplī gājām garām. Uz 64. kp aizskrēju viens, bet uz 32. kp atkal kopā. Šim vakaram pietiks, varam doties uz finišu. Nonākot uz lielās pļavas, ieskatījos pulkstenī. Opā! Līdz kontrollaika beigām mums atlikušas tikai 3 minūtes, gribot negribot jāskrien lai paspētu. Mīļā gods godam pārskrēja pāri visai pļavai, bet beigās pa meža takām, kuras veda pret kalnu, mums tomēr nācās uz brīdi izšķirties, jo laika bija pavisam maz. Katrā rokā pa identam un uz finišu aizskrēju ar pilnu ātrumu, lai paspētu iekļauties kontrollaikā. Atzīmējos finišā un skriešus atpakaļ pretim mīļotajai. Pfū... vakara pastaiga beidzās pat ar nelielu sprintiņu :) bet paspējām! Rezultātos mums identisks laiks – 39:28 un arī kontrolpunkti katram pa septiņi. Vairāk gan pa nakti negribot staigāt, tāpēc turpmāk mūsu kopējās fitnesa pastaigas būs tikai dienas gaismā. Kā būtu ja būtu šovakar skrējis viens sacensību tempā? Grūti pateikt, jo no vienas puses tā izvēles distance būtu interesanta, bet nu punkti tik vienkāršās vietās (uz vai pie takām) un skrienot jau otro un trešo apli, tāds kross vien būtu. Tāpēc gandarījums šķiet ir lielāks pēc šādas pastaigas divatā, nekā ja būtu skrējis krosu ar atzīmēšanos četros vai pat piecos apļos. Nākamnedēļ būs gan LEI ziemas līgas pēdējais nakts posms, gan arī Jorkšīras nakts līgas pēdējais posms. Un ar šīm divām sacensībām praktiski nakts-o sezona ir beigusies, jo februārī vien atlicis Anglijas Nakts Čempionāts. Būs jāsāk domāt, vai piedalīties arī kādās klasiskajās dienas sacensībās, jo mazliet ir atgriezies izsalkums pēc orientēšanās sacensībām (tā nopietni kopš pērnā septembra neesmu piedalījies), un drīz jau tuvojas atkal gadskārtējais ceļojums uz Spānijas orientēšanās sacensībām.