27 jūnijs 2015

The Overload Run 2015

Vairākus gadus sekojot līdzi un skatoties bildes no ''Stipro skrējiena'' Cinevillā, kurš notiek maija svētkos Latvijā, gribējās arī pašam pamēģināt spēkus šādā pasākumā. Redzot kā Latvijā visus pieveic orientieristi - kareivis Artjoms un vienmēr spēcīgais Krūmiņ Jānis, domāju ka man arī kā orientieristam (vēl jau sevi uzskatu par tādu) nevajadzētu būt grūtībām pieveikt šādu šķēršļu distanci. Sāku interesēties, vai arī Anglijā ir pieejamas šādas izturības sacensības, un biju pārsteigts par lielo piedāvājumu. Praktiski katru nedēļas nogali kaut kur notiek lielākas vai mazākas piedzīvojumu un pārbaudījumu sacīkstes. Un jūnija beigās arī tepat blakus mūsu dzīvesvietai! Pametu darbā ideju savam ''teamleader'', ka mēs varētu piedalīties kā komanda šādā pasākumā. Un tā ideja aizgāja, nokomplektējām kārtīgu DHL komandu. Bijām gatavi piedalīties The Overload High Intensity 10k Obstacle Run! Vienīgais kas atturēja vēl vairāk kolēģiem piekrist dalībai šajā pasākumā, bija visai augstā dalības maksa. Tad nu šodien visi cīnītāji (DHL Warriors) devāmies uz fermu kurā bija sacensību centrs.
DHL Warriors
Jordan, Nathan, Marcin, Kerry, Helen, Klāvs, Edgars, Didzis un es - tāda bija mūsu internacionālā komanda. Šis bija vienkārši skrējiens nevis sacensības uz laiku, tāpēc varēja skriet gan individuāli, gan komandā. Tātad 10 kilometru distance ar 20 šķēršļiem, sākot ar parastām riepu barjerām un beidzot ar dubļu vannām. Pirms starta mūs kārtīgi iesildīja ''boot camp'' treneri. Un tā pa nopietno, ka besi jau parāva pirms starta :) Laiciņš ar šodien lutināja ar visai karstu sauli, bet būs jautri, jo neviens no mūsu komandas iepriekš nav piedalījies šādā pasākumā.
Startā gan mūsu komanda izšķīda. Klāvs ar Didzi aizskrēja pa priekšu, jo viņi gribēja tā pa nopietno pieveikt šo distanci, pārbaudot savus spēkus pēc pilnas programmas. Pārējie džeki pazuda kur nu kurais skrējēju barā, bet es paliku kopā ar mūsu komandas dāmām, līdz sapratu ka visi kopā jau laikam neskriesim. Visi pēkšņi bija palikuši tik ambiciozi :) Bet man jau bija skaidrs, ka ilgi viņi tā nenoturēsies, jo bija mums čaļi kas nebija skrējuši 10 km vispār nekad. Vispirms pieķēru Jordan, un pēc pirmajiem šķēršļiem arī Nathan, Marcin un Edgaru, un nu beidzot tomēr skrējām kopā kā komanda, gan ne pilnā sastāvā kā bijām pirms starta. Dāmas cīnījās vienas pārī, mēs piecu veču bariņš, Didzis kaut kur skrējiena galvgalī, un Klāvs starp līderiem. Mēģināšu atcerēties katru no 20 šķēršļiem, kuri bija ik pēc 500 metriem!
1. šķērslis Riepu lauks jau uzreiz pēc starta, kur galvenais bija neiekrist kādā caurumā un nepalikt bez kājām. Tālāk sekoja pāris sētu šķērsošana, bet tie bija tādi parastie ''pa ceļam'' šķēršļi.
2. šķērslis Lēcieni pāri trīs izraktiem grāvjiem, no kuriem pēdējais bija visplatākais, tāpēc nācās kārtīgi ieskrieties, lai pārlidotu pāri tam.
3. šķērslis Līšana caur zemē ieraktām riepām. Sajūtas kā armijā :)
4. šķērslis Kāpiens stāvā un smilšainā kalna nogāzē.
5. šķērslis Četri tikko pļautas zāles siena kluči, kur pēdējais bija visaugstākais un pāri tam tiku tikai ar otro piegājienu. Nu jau sāku aptvert ka būs arī smagāki šķēršļi.
6. šķērslis Līkloču ložņāšana pa resniem koku zariem, gandrīz kā bērnībā.
7. šķērslis Lēcieni ar kartupeļu maisu. Šis bija vienīgais pārbaudījums, kuru neizturēju līdz galam, pusceļā vienkārši apnika, jo kaut kā mans 100 kg maiss nelecās uz priekšu, tāpēc mazliet nohaltūrēju ar maisu padusē.
8. šķērslis Koka bluķa nešana no kalna lejā un kalnā augšā. Nemaz tik viegli nebija.
9. šķērslis Ūdens slidkalniņš. Pats jautrākais un patīkamākais šķērslis. Laisties uz vēdera pa kalnu lejā bija gan uzjautrinoši, gan atvēsinoši dzestrajā ūdenī.


10. šķērslis Kaut kādas fermas uzpariktes, kurām nosaukumu nezinu, bet pāri bija jātiek, labi ka nebija iekšā ūdens vai govs sūdi.
11. šķērslis Zirnekļtīkli mežā. Auklas starp kokiem savilktas krustām šķērsām, tā ka kājas un rokas varēja izmežģīt.
12. šķērslis Traktora piekabe ceļa vidū, kurai ne bez piepūles tiku pāri.
Dzirdinātava distances vidū, pēc kuras sekos grūtākie un dubļainākie šķēršļi.
13. šķērslis Trīs kāpņveida sētas, kuras bija salīdzinoši vieglas. Un nožogojumu barjeras, kurām citi leca pāri, bet es ar savām garajām kājām godīgi kāpu pāri.
14. šķērslis Vispirms līšana pa dubļiem zem liela tīkla, un pēc tam tāda pat dubļu malšana zem būra sētām. Visnetīrākais pārbaudījums!

15. šķērslis Skriešana pa upi un līšana caur notekcauruli. Atvēsinoši.
16. šķērslis Riepu kalns un sūdu kalns. Riepu kalna atkal jāmēģina nepazaudēt kājas, bet sūdiem pāri ar aizturētu elpu. Jauks fermas smārds :)
17. šķērslis Purva pārvarēšana pa baļķi uz vienu pusi, un turoties pie virves, lai nenoslīktu dubļos, uz otru pusi.

18. šķērslis Divas divmetrīgas sētas, no kurām baidījos visvairāk, jo nestādījos priekšā kā dabūt savu 100 kg dzīvsvaru pāri tām. Bet ar pareizu tehniku un piepūstiem vaigiem, pat bez palīdzības no komandas biedriem, pārvēlos pāri abām. Nācās iedarbināt tādas muskuļu grupas, kādas sen neesmu noslogojis.
19. šķērslis Dīķis jeb dubļu bedre, kurā visi pieci ielecām vienlaicīgi. Feina pelde un dubļu noskalošana pirms finiša.


20. šķērslis Lielā traktoru riepu siena aptuveni 4 metru augstumā. Te nu bez palīdzības nekādi pāri nebūtu ticis. Edgars piestūma tā lai vismaz varu pieķerties pie augšējās riepas un tad jau uzvilkties augšā.


Distancē vēl bija vairāki mazāki šķēršļi (siena ķīpas, sētas un purviņi), kurus visus nemaz nevaru tagad atcerēties. Bet šie 20 bija galvenie šķēršļi kurus labi atceros, tik nezinu vai pareizā secībā. Finišējām pēc pusotras stundas un nemaz tik saguris pēc finiša nejutos. Protams, šur tur sāpēja, bet biju gaidījis vēl grūtākus pārbaudījumus. Iespējams distance tik viegla šķita tāpēc ka daudzviet ar kolēģiem gājām nevis skrējām, jo ja būtu skrējuši ar lielāku intensitāti, tad sagurums arī būtu daudz lielāks, tāpat kā Klāvam, kurš finišēja 3. vietā.
Prieks par komandas biedriem, kuri braši izturēja visus pārbaudījumus, it sevišķi Jordan, kurš skrēja/gāja mūsu bariņam pa priekšu. Marcin arī labi turējās, kaut arī iepriekšējā naktī bija pamatīgi ballējies. Edgars ir vienkārši spēcīgs čalis, kuram neviens šķērslis nebija pa grūtu. Nathan tāds tipisks anglis, kurš pāris šķēršļus izlaida, bet vismaz pieveica visu 10 km distanci.
Es pats mūsu bariņā biju kā enkurs, kurš katrā šķērslī ierados kā pēdējais, jo es tik tiešām šo pasākumu gribēju izbaudīt lēnām un mierīgi, nevis nodzīt sevi tā ka nākamajā dienā pakustēties nevarētu (starp citu jāstartē Anglijas MTB oreintēšanās Čempionātā). Didzis ar Klāvu gan bija skrējuši kārtīgi un finišēja aptuveni pusstundu pirms mums, bet Kerry un Helen izbaudīja distanci savu spēju robežās un finišā ieradās smaidīgas.
Pasākums tiešām labs, krogā pie alus kausa bija daudz ko atcerēties visiem! Noteikti vēl kādreiz atkārtosim, un noteikti kādreiz jāpamēģina šādu distanci sacensību režīmā. Sapnis par dalību ''Stipro skrējienā'' piepildīts! Nākamais mērķis varētu būt dalība triatlonā. Vēl jāpiemin, ka šodien startējām violetajos labdarības ''Willow'' krekliņos, tā izrādot cieņu un pateicību šai biedrībai, kuri palīdzēja Jordan dzīvesbiedrei grūtajā brīdī.

Nav komentāru: