Shirebrook Wood (Mansfield)

Category: East Midlands Leaugue 2015

Map/area: Shirebrook Wood (Mansfield)

Organiser: NOC

Country: England

Discipline: Brown

Results

skrienamība viduvēja

Oktobrī esmu apņēmies nomest pāris kilogramus no svara, lai vairs nebūtu trīsciparu skaitlis, tāpēc papildus parkrun skrējieniem mēģināšu vēl uzskriet kādu garāku gabalu. Tāpēc devos šodien uz orientēšanās sacensībām, kurās bija mērķis skriet garāko pieejamo distanci. Šoreiz tā bija tikai 7.5 km gara, bet būs pietiekami pirmajai reizei, jo tik garu distanci neesmu skrējis kopš... marta, tātad pusgadu. Un meža distanci Anglijā neesmu skrējis kopš maija Anglijas vidējās distances čempionāta. Tātad sava veida atgriešanās pēc pusgada pauzes. Nekādi sportiskie mērķi netiek izvirzīti, tikai tīri priekš sevis un tā alusvēdera, un protams tā saudzīgi pret potītēm. Gadu gaitā jau iepriekš biju sastapies ar angļu dīvainībām tieši startā uz 1. kp, kad vai nu ir jāskrien uzreiz stāvā kalnā, vai arī jāskrien pavisam pretējā virzienā nevis tādā virzienā kā esam nostādīti uz starta līnijas. Tā nu var teikt ka pazaudēju aptuveni 2 minūtes uz 1. kp, tikai tāpēc ka nepiefiksēju ka no K punkta jāskrien atpakaļ caur startu uz pareizo ceļu punkta virzienā. Aizskrienot pa paralēlo ceļu, tikai pēc krietna gabala attapos ka kaut kas nesakrīt, tāpēc etapa vidusdaļa nācās veikt pāris līkločus. Kā jau redzams karte nav nekāds šedevrs, tāda visai primitīva. Agrāk te esot bijušas ogļu raktuves, uz kurām nu ir uzstādīts jauns mežs virsū. Tāds tipisks angļu pameža apvidus, kurā uz punktiem vai nu skrien apkārt pa ceļiem, vai atrodi pareizo vagu cauri zaļo eglīšu jaunaudzēm. Labi ka šeit nebija tie drausmīgie rožaugi, kas tinās pa kājām, toties vietām bija nātres tā līdz padusēm. Pirmie trīs kontrolpunkti nāca tā taustoties un cenšoties pierast pie apvidus un attāluma kartē un dabā, jo kādu laiku mežā nebiju bijis. Sākot no 4. kp jau sāku justies arvien pārliecinošāk, un uz punktiem centos doties pa taisno, nevis meklējot apkārtceļus. 

apkārt būtu bijis labāk

Diemžēl uz 10. kp šķiet tomēr kļūdījos ar ''taisno'' variantu, jo laiku pazaudēju diezgan daudz, cīnoties ar nātrēm un zemajām eglītēm. Pie 11. kp pazaudēju aptuveni 30 sekundes, jo vienkārši nespēju ieraudzīt punktu ar nātrēm noaugušā grāvmalē. Pie 12. kp mani pa 3 minūtēm bija pieķērusi kluba biedre Helen, ar kuru tad kopā aizskrējām līdz 15. kp, kur viņu palaidu prom, jo man viņas temps nebija pieņemams. Bija noskrieti aptuveni 6 kilometri un nu jau sāka palikt grūti, jo biju pārsniedzis savu komforta zonu - 5 km. Uz 16. kp vairāk atpūtos nekā skrēju, un te mani pa 4 minūtēm panāca jaunkundze Bella. Tad nu ar šo juniori skrējāmies praktiski visu atlikušo distanci, kas izvērtās visai interesanti, jo viņa skrēja apkārt pa ceļiem, bet es savukārt pa taisno cauri zaļajiem. Uz 17. un 18. kp viņa priekšā, uz 19. un 20. kp es ātrāks! Uz 21. kp izmetu lieku 20 sekunžu loku un iezaudēju jaunietei. 

ej nu saproti kurš ir nākamais no 15. kp

Bet uz 22. kp un tālāk uz 23. kp, kur tikai bija ceļa varianti, vairs netiku viņai līdzi. Uz 24. kp jau sākās cīņa pašam ar sevi, jo tik ilgi skrējis/gājis es sen nebiju. Diezgan pamatīgi bija jāpiespiež sevi skriet nevis iet. Labi ka etaps uz 25. kp gar upi, kas deva patīkamu dzestrumu un nelielu otro elpu. Bet uz pēdējiem diviem kontrolpunktiem pieļāvu kļūdas tikai uz saguruma fona, kad finiša tuvums atņēma koncentrēšanās spējas. 26. kp sāku meklēt nedaudz pa ātru, ielienot zaļajā, kaut gan punkts atradās praktiski takas malā. Ceļā uz pēdējo 27. kp mani apsteidza trīs orientieristi - Chris, Hannah un... Bella! Viņu ieraudzīt bija vislielākais pārsteigums, jo šķita ka viņa sen jau ir finišējusi. Izrādās meitene bija pārķērusi etapu uz 23. kp un aizskrējusi kaut kur galīgi šķērsām. Ja godīgi, arī man bieži vien nācās apstāties tikai tāpēc, lai saprastu kur jāvirzās visā šajā punktu un līniju labirintā. 

beigu kļūdas

Tā nu centos turēt līdzi šai trijotnei, bet tieši pirms punkta pazaudēju viņus un pazaudēju virzienu. Izskrēju laukā jau uz finiša ceļa un aizskrēju pie pavisam cita punkta, kurš bija citu distanču pēdējais punkts. Gandrīz pusotru minūti pazaudēju dēļ šīs neuzmanības. Tādu tiešām lielu kļūdu distancē nebija, bet šāda mazas un neuzmanīgas bakstīšanās pie rezultāta pieplusoja savas 5 minūtes. Finišēju ar rezultātu 1:32:05 un ieņēmu 15. vietu no 23 orientieristiem šajā distancē. Papētot splitus, kur man vairāki splitlaiki ir 6. un 7. vietas robežās, jāsecina ka potenciāls bija šo distanci pieveikt par 13 minūtēm ātrāk. Bet tam vajag lielāku fizisko izturību un arī orientēšanās praksi. Potītes ir ļoti nestabilas, bet par laimi izdevās saudzīgs skrējiens, tāpēc esmu apņēmības pilns šoruden vēl piedalīties kādās orientēšanās sacensībās!