.jpg)
Map/area: Kalna Maļļi (Augšlīgatne)
Organiser: Siguldas Takas
Country: Latvia
Discipline: M40
4.7 km 14 kp - 1:06:19 - 19/20
Pēc vasaras pārtraukuma atsākas arī Latvijas Kausa posmi. Ja pavasarī biju švakā fiziskajā formā, tad rudeni sagaidu krietni labākā formā, vienīgi pēdējā laikā pieļauju daudz kļūdas distancē, un tādas nopietnas uz vairākām minūtēm. Siguldas Kausa organizatori sola izaicinošu apvidu, tāpēc vajadzētu nopietni koncentrēties sacīkstei. Lai sevi vairāk motivētu, šoreiz skriešu atkal ar kameru. Nu jau esmu pieradis, ka man bieži ielozē pēdējās starta minūtes. Šoreiz aiz manis startēs tikai leitis un bijušais izlases džeks Sproģis, kuri ir krietni ātrāki par mani, tāpēc uz baigo sadarbību varu necerēt. Uz 1. kp iesāku prātīgi, vairākas reizes apstājoties, lai sajustu kartes rokrakstu un izprastu zaļos kartē. Uz 2. kp jau patīkamāks skrējiens, baltais mežs un izcirtums labi skrienami, vienīgi pirms punkta nenolasīju precīzi reljefu. Uz 3. kp kļūda, parcēlos pāri kalnam un neredzēju lejā punktu, kurš bija aizslēpts aiz akmeņa. Ieraudzīju citu punktu ielokā, un protams aizskrēju uz to, skaidri zinot ka nav manējais. 4. kp perfekti paņemts no izcirtuma caur pirmo ieplaku, bet uz 5. kp milzīga kļūda. Vispirms neprecīzs virziens, tad neizpratne par takām dabā, bet tomēr izlaboju sevi uz mērķēto purviņu etapa vidū. Te mani panāca Žeņa. Ok, jāmēģina tikt viņam līdzi. Kļūda! Žeņa mani norāva no pareizā virziena un ievilka zaļajā tā, ka ne viens ne otrs nesapratām kur esam. Biju pārliecināts, ka Jevgēņijs ātrāk atradīs punktu nekā es, tāpēc tikai sekoju.
Smagi mums tajos brikšņos gāja, bet beigās jau tomēr atradām to 5. kp. Tas kas notika tālāk, ir grūti izstāstāms. Kartē un video viss ir redzams. Īsi sakot, uz 6. kp izskrējām no kartes. Atkal pieņēmu nepareizu lēmumu, vienkārši akli sekot Žeņam, jo šķita, ja noturēšos līdzi, tad būs labs rezultāts un vieta. Kartē neskatījos vispār, viss fokuss uz čali Saldus formā, galvenais neizlaist viņu no redzesloka zaļajās eglītēs, jo skrien viņš ātrāk nekā es. Kartē es nemācētu parādīt, kur sākās kļūda, bet video viss labi redzams. Bijām tikuši uz mazās taciņas, pa kuru vajadzēja tik skriet līdz izcirtumam, bet Žeņa nez kāpēc noleca no takas pa kreisi un devās iekšā zaļajā. Tā kā es karte neskatījos, tad vienkārši sekoju viņam. Diezgan lielu gabalu noskrējām, līdz sāku saprast ka kaut kas nav labi. Žeņa sāk peldēt, un es jūtu ka viņš nav pārliecināts kur atrodamies. Labi, jāskatās man ar kartē. Esam tādā tīrītā mežā (zaļās strīpas), it kā uz nogāzes, kur lejā spīd purvs. Mēģinu atrast tādu vietu kartē, bet nekā tāda nav punkta rajonā. It kā pa labi no 6. kp ir kaut kas līdzīgs, bet tad būtu jābūt arī izcirtumam tepat. Izcirtuma nav un sajēgas par to, kur esam, arī nav. Sproģim vairs nav vērts sekot, jo redzams ka viņš vēl skrien, bet tas tāds izmisums kaut kur piesieties. Jūtu ka esam ārā no kartes, bet kā tikt atpakaļ, nav ne jausmas, jo nezinu jau vispār kur mēs skrējām. Vienkārši virzos tajā pašā virzienā kā iet līnija no 5. uz 6. kp, cerībā kaut kur atmesties. Tālumā pamanu ceļu! Ok tā jau ir cerība! Aizskrienu līdz ceļam, uzlieku kompasu, nu skaidrs ka esam ārpus kartes, šim ceļam kartē redzams tikai pats galiņš netālu no 7. kp. Pieskrien Žeņa un prasa vai man ir kompass... Nu tagad viss skaidrs, viņš zaļajā pazaudēja virzienu un tā bez kompasa izvilka mūs ārpus kartes. Pats jau vien esmu vainīgs, ka nesekoju līdzi kartei un savam kompasam. Tagad abi sapratām kur esam, jāskrien vien pa ceļu atpakaļ kartē un tad jau no pretējās puses paņemsim 6. kp. Pa ceļu pretim skrien viens jaunietis un prasa, vai varu parādīt kur esam. Es tik uzsaucu, ka skrienam atpakaļ iekšā kartē, cerams viņš apgriezās un sekoja mums. 10 minūtes zaudētas, mēģinot orientēties baltā lapā. Uz 7. kp vēl izturēju līdzi Žeņam, bet uz 8. kp viņš bija prom. Pirms punkta nonācu pie punkta tādā kā ieplakā, bet man vajag akmeni. Nācās tagad pašam prasīt vienam jaunietim, lai parāda kur esam. Uz 9. kp kalnu aplocīju pa labo pusi, 10. un 11. kp īsie virziena etapi, bet uz 12. kp atkal pieņēmu nepareizu lēmumu.
Lielajam purvam (dabā gan tas izskatījās kā ezers) vajadzējā skriet pa labo pusi, jo kreisajā krastā gan pazaudēju apavu purvā, gan slapjas kājas dabūju bebru dambī, gan pilnīgi neskrienama kalna nogāze gar pašu ezeru, un vēl GoPro kamera izslēdzās, lai nav pēc tam jāredz šīs visas cīņas. Pēc bebru dambja gan labi skrienams līdz pat punktam. 13. īsais etaps, bet uz 14. kp jāaploka purvs, jo fonā dzirdēju kā citi orientieristi tur slampā pāri. Arī bildes no šī purva episkas, daži pat līdz galvai esot bijuši ūdenī. Finišēju un atrāk gribējās nozust no sacensību centra, jo tas etaps uz 6. kp bija vienkārši demoralizējošs. Pēc tam jau jautri atskatīties uz šādu kļūdu, bet tajā brīdī ir grūti atrast motivāciju turpināt orientēties. Šogad man tās kļūdas viena par otru fantastiskākas. Jāizdara konkrēti secinājumi, lai izvairītos no šādām muļķībām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru