.jpg)
Valmierā nu jau dzīvoju 3 gadus, kopš atgriezos no Anglijas. Pilsētas ielas un piepilsētas meži jau ir tā iepazīti, ka orientēšanās sacensībās sanāk skriet vairāk uz atmiņu nevis tiešām orientēties. Tāpēc šoreiz Valmieras svētku rogainingā iesaistījos pie organizatoriem, kas bija krietni interesantāk, nekā pašam startēt rogainingā. Visu cieņu Armandam, kurš šoreiz praktiski viens noorganizēja šīs sacensības! Sacensību dienā palīgos viņam bija ģimene, Māris pie datora, Jānis un es. Armands no rīta pats uzlika vistālākos punktus aiz Abula, Jānim punkti Daliņos un Pilātu mežā, bet man Pārgauja un Baiļu mežs līdz pat Abulam. Labi ka Armands jau iepriekš bija samarķējis punktu vietas, un es vēl sestdien izbraucu ar riteni pārbaudīt gan punktu vietas, gan cik braucamas ir taciņas gar Gauju. Divas stundas pagāja, kamēr sacensību rītā uzliku 14 kontrolpunktus mežā. Krāču kaktā šoreiz tikai viens punkts – 34.kp iebraucamā ceļa galā pie mājas kur visai nikns suns (saimnieki pa dienu šo ieveda mājā). Lai izvairītos no Baiļu kalna, vispirms uzliku 56. kp, un tad atpakaļ uz garāžiņu rajonu, kur jāuzliek 42. 55. un 63. kp. Pēc tam 57. un 73. kp, kur daudzi iekrita ’’lamatās’’, jo stiga starp šiem punktiem bija ekstrēma. Tas purviņš pa vidu ir peldams. Es, protams, braucu apkārt. Tad fiksi uz dāču rajonu ar 64. kp, lai pēc tam brauktu atpakaļ uz lielā ceļa pie 82. kp. Arī 65. kp labāka piekļuve no šīs puses pāri Ķeņģupītei. 58. un 43. kp vienkārši stigu malās, arī 74. kp vienkāršs, ja zin precīzi vietu uz ceļa no kuras jādodas iekšā uz ieloku.
83. kp bija visneparocīgākais kontrolpunkts priekš uzlikšanas, jo ar riteni grūta piebraukšana pa to šauro taciņu gar Abulu. Tāpēc atstāju riteni pie mājām ceļa galā un skrēju ar kājām uz purviņu starp nogāzi un upi. Būšu pārsteigts, ja kāda no velo komandām apmeklēs šo punktu! Atpakaļ uz Daliņa stadionu devos pa taisno, pie gāzes vada pāri Gaujai ar riteni plecā. Kamēr dalībnieki meklē kontrolpunktus, tikmēr varēju mājā paēst un pārģērbties. Finišā palīdzēju nogriezt identus no dalībnieku rokām. Saguruši un priecīgi par distanci, kurā Gauja šoreiz bija jāšķērso pa ūdeni, jo Vanšu tilts remontā, un arī Abulam vairs nav tilta, tāpēc arī tur pāri upei pa ūdeni. Prieks ka 6 vai 7 komandas pabija tālākajā Brenguļu galā, kā sacīt jāsaka, nebija vismaz pa velti likti tālie punkti. Un man par pārsteigumu, 3 velo komandas tomēr bija atzīmējušās 83. kp! Punktus nost ņēmu ar mašīnu un kājām, jo ar riteni būtu grūtāk. Armandam Pilāti un Daliņi, man Baiļi un Brenguļi. Pēcpusdienā sāka pamatīgi gāzt lietus. Mazliet nogaidīju, lai pāriet stiprais lietus, bet tā kā lietus nemitējās, tad atlika vien doties mežā un ātri vien salīt galīgi slapjam. Labs apvidus treniņš, no mašīnas ieskriet mežā, paņemt punktu un atpakaļ uz mašīnu. Izrādās Armands ir ne tikai ātrs skrējējs, bet arī ātrs braucējs. Es tikai paspēju noņemt savus Baiļu punktus un aizbraukt apkārt pa šoseju uz Brenguļu mežu, kur Armands jau bija priekšā, un jau paspējis noņemt paša liktos punktus.
Turpat mežā pārlikām visus kontrolpunktus Armanda mašīnā, pārģērbu slapjās drēbes un prom uz Brenguļu alus sētu. Biju pelnījis vienu tumšo alu un štovētus kāpostus ar desiņām. Kopumā ļoti pozitīvs pasākums. Pēdējo reizi pie sacensību organizēšanas biju piedalījies 2018. gadā, kad Derby pilsētā gan plānoju distances, gan liku punktus priekš angļu orientieristiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru