16 augusts 2024

Vasu Kalns (Nītaure)

 

Category: Siguldas Kauss 2024 2. diena (11.08.24)
Map/area: Vasu Kalns (Nītaure)
Organiser: Siguldas Takas
Country: Latvia
Discipline: M40
9.3 km 17 kp - 1:53:51 - 11/16

Ja pavasarī garajās distancēs devos negribīgi, jo esmu piecīšu skrējējs, tad tagad jau droši dodos arī garajās distancēs, zinot ka būs jacīnās līdz pat 2 stundām distancē. Apvidus izaicinošs priekš garās distances un laikapstākļi vēl izaicinošāki! Pērkons un lietus gāž tā, ka distances laikā vietām bija sajūta, ka esi zem ūdens ar atvērtām acīm. Apbrīnoju mūs orientieristus, kuri šādā laikā labprātīgi dodas mežā. Arī secinājumus pēc vakardienas muļķībām esmu izdarījis. Tie ir pavisam vienkārši. Lai cik forši būtu paskriet Magnētā, tie tomēr ir notrulinājuši manas orientēšanās prasmes. Daudzās kartēs un apvidos jau ir skriets neskaitāmas reizes, tāpēc bieži vien sanāk skriet uz atmiņu, ļoti maz ieskatoties kartē. Diemžēl šis niķis (nelasīt karti) ir tā iegājies, ka arī Latvijas Kausa posmos haltūrēju ar kartes lasīšanu, bet šādi apvidi kā vakar nepiedod tādas paviršības. Lai cik vienkārš etaps izskatītos, karte ir jālasa un jāseko līdzi. To sev atgādināšu arī Magnētos. Šodien līdz startam 1.8 kilometri, tāpēc sanāk gan labi iesildīties, gan labi salīt, jo lietusgāzes uznāk ik pa laikam. 1. kp uzreiz zaļajā! Neuztvēru uzreiz horizontāles, tāpēc punktu sāku meklēt pa ātru un arī pa augstu. Ļoti peldoša tā vieta, ne man vienīgajam tur radās problēmas. Uz 2. kp jau vienkāršāk, izmantojot kontūras, precīzi nonācu punktā. Uz 3. kp mazliet paskrēju aiz Valmieras elitnieces Līgas, tāpēc visai ātri nokļuvu punktā. Uz 4. kp virzienā gar ieplaku. Bet uz 5. kp vispirms jāapstājas – garais etaps! Pāri purviņam un uz dzirdināšanas punktiem nav problēmu, bet tālāk gan nevaru izlemt, pa kurieni būtu labāk un ātrāk. Pa labi ir maza taciņa ar līkumu no lielā ceļa, pa kreisi arī ir taciņas un izteikti purvi, bet pa taisno ir izcirtums ar baigām reljefa formām. Diemžēl uz ceļa pieņēmu nepareizo izvēli – devos pa taisno. Izcirtums vienkārši nebija skrienams un pa vidu vēl zaļais un brikšņi tādi, ka redzamība nekāda un tik biezi tie krūmi, ka viena stirna mani pēdējā brīdī tikai pamanīja. Nobijāmies viens no otra pamatīgi. Un ieberzos es šajā etapā arī pamatīgi. 6 minūtes zaudēju tiem, kuri bija skrējuši pa labo pusi pa mazo taciņu. Nonākot punktā, biju tā izbesījies, ka uz 6. kp izlēmu atpūsties un skriet pa taku apkārt caur 10. kp. Pie 10. kp bija arī dzirdināšana, varēju izraut želeju (tā gan bija baigi skāba vai arī tiešām saskābusi) un padzerties ūdeni. 6. un 7. kp paņēmu labi, cītīgi lasot karti, bet uz 8. kp uzlīdu mazliet pa augstu ielokā. Arī 9. kp tā nepārliecinoši, bet uz 10. kp tik jāskrien pa to pašu taku pa kuru atskrēju uz 6. kp. Pie punkta pamanīju Kristapu, kurš devās jau prom no punkta. Izlēmu pie punkta nepadzerties, lai nezaudētu laiku, bet gan ķert ciet Kristapu, kurš startēja 3 minūtes pirms manis. Būtu labi atlikušo distances daļu veikt kopā. Etaps uz 11. kp gan ne tas vienkāršākais, kur kādu varētu noķert. Devos pa labo pusi, ar mērķi trāpīt uz mazo stidziņu no kuras pāri purvam. Piefiksēju grāvīti, atklāto purva pleķi, un mežā atkal ieraudzīju Kristapu, kurš atkal devās jau uz nākamo punktu. Punktu man neizcēla, tāpēc mazajās eglītēs sabakstījos. Laikam Kristapam biju iedevis labu motivāciju distances beigām, jo noķert viņu vairs nevarēju. Uz 12. kp atkal pāri tam pašam purvam, bet uz 13. kp pazaudēju koncentrēšanos. 
džungļi un lietus

Skriets (peldēts) lietū ilgi, un šajā brīdī nez kāpēc šausmīgi gribējās ēst! Nevarēju uztaustīt mazo taciņu, kaut kur lauzos, bet kaut kā jau nonācu līdz purvam pirms punkta. Te mani panāca mūsu grupas līderis Pēteris. Uz 14. kp cauri izcirtumiem atsēdēju aiz viņa, bet tas arī bija viss, nebija spēka turēt viņam līdzi. 15. kp vienkārš upītes krastā, te gan reljefa formas iespaidīgas. Tuvojas finišs, distance gara, lietus līst, viegli nav koncentrēties. Tāpēc uz 16. kp aizskrēju ļoti neizteiksmīgi un neplānoti caur pļaviņu. Uz pēdējo 17. kp arī priekšā tādi džungļi, ka nav jau variantu, jāskrien ārā uz pļavu, kur novietotas mašīnas. Tiku zem 2 stundām. Pat samērā pieklājīga 11. vieta. Distances plānojums superīgs, apvidus smags, bet izbaudīju šo piedzīvojumu. Šis noteikti bija slapjākais orientēšanās skrējiens manā karjerā, vai noteikti pēdējo gadu laikā, jo neatceros kad būtu tik stiprā lietū skrējis.

Nav komentāru: