Map/area: Mangaļsala (Rīga)
Organiser: OK Kāpa
Country: Latvia
Discipline: M45
5.4 km 20 kp - 44:18 - 16/25
Šosezon pirmo reizi 2dienu sacīkste. Mazliet sāp augšstilba muskulis pēc neveiksmīgā lēciena Magnētā pār Gaides upīti, bet kaut kā jau paskriet varēšu. Pēc vakardienas Mangaļsalas zaļās daļas pieveikšanas, skaidrs ka šodien distance būs pa skrienamo balto mežu. Distances sākums precīzi kā prognozēts, uz 1. kp nomērķē un šauj. Izdevās precīzi un pat tālumā pamanīju otru Andi, kurš startēja 2 minūtes pirms manis. Bet mežs tik skrienams, ka noķert nereāli, ja vien viņš vēl nesakļūdās. Pats nedaudz saminstinājos uz 2. kp, tāpēc attālums starp abiem Andiem pieauga, un uz 4. kp jau Brikšņa pārstāvi sev priekšā neredzēju. Diemžēl pieļāvu muļķīgu kļūdu uz 5. kp. Paskrienot garām drupām, izvēlējos aplocīt kalnu pa labo pusi, kas bija tā kā prom no punkta, un vienkārši nepamanot to punktu, aizskrēju tam krietnu gabalu garām. No kreisās puses es tam punktam vienkārši būtu uzskrējis virsū. Un te man gandrīz nemanot garām paskrēja otrs Brikšņa pārstāvis, kurš startēja 2 minūtes aiz manis. Pa ceļu uz 6. kp vēl manīju Viģiku, bet reljefā jau punkts pašam bija jāatrod. Turpināju godīgi uz 7. kp, un pirms ielekšanas punkta bedrē, atkal uzradās Vladimirs, ar kuru kopā paņēmām 8. kp. Bet uz 9. kp atkal pašķīrāmies, jo mums tie skriešanas ātrumi pilnīgi atšķirīgi. Karte lasījās ļoti labi, tāpēc gan 9. gan 10. kp pēc plāna, bet 11. kp rajonā neliels samulsums. Punkta leģenda ir deguns, bet es dabā nevienu degunu nemanu. Ok, bija jau tas punkts pie kaut kāda maza izliekuma, bet nu tik sīks, ka 1:10000 kartē tādu nemaz nevarētu uzzīmēt. Uz 12. kp virzienā un pat nelasot leģendu, skaidrs ka punkts būs noslēpts aiz mazā mikro pauguriņa. Nezinu vai tas ir Induļa rokraksts, vai tā ir tāda šo piejūras apvidus īpatnība, ka visi punkti tiek slēpti aiz šādiem pauguriņiem. Skrienot precīzi virzienā, tie nekad nebūs pamanāmi, punktu ieraudzīsi tikai no sāniem vai kļūdas gadījumā no otras puses. 13. un 14. kp ne gluži kāpās pie jūras, bet vienalga ļoti uzmanīgi jāņem. Kā Kristaps teica - uz pirkstgaliem. Izdevās labi trāpīt abos, tāpēc mežā varēja atgriezties ar jaudu. Uz 15. kp gan pārāk jaudīgi gribēju aizskriet. Pārķēru etapus, nepiefiksēju ceļus un nonācu pie 16. kp. Esmu pie kontrolpunkta ar numuru 111, kurš it kā ir mans, bet man vispirms vajadzētu paņemt ar numuru 47. Labi ka piefiksēju kontrolpunktu numurus un neizdomāju doties tālāk uz 17. kp. Fiksi aizskrēju uz 15. kp un tik pat fiksi atgriezos atpakaļ pie 16. kp. Uz 17. kp kā orientieri izmantoju sētu, jo caur zaļo neriskēju doties, bet uz 19. kp gan bija jāriskē šaujot precīzi cauri zaļajam. Zaļajā citi jau bija ieminuši labu taku, tādu ka pat nepaspēju nobīties no tiem krūmiem, kad jau biju pie punkta. Tāpēc arī uz pēdējo 20. kp devos pa taisno caur zaļo. Diez ko ātri gan tas nebija un iespējams ātrāk būtu bijis apkārt, bet kurš to vairs zin.
Kopumā ļoti patika izskrieties pa Pierīgas mežu, kurš mums vidzemniekiem ir visai eksotisks. Ja vakar lielu daļu distances veicu kopā ar konkurentiem, kas palīdzēja uzturēt augstāku tempu, tad šodien visu distanci praktiski viens. Tāpēc šodien tik 16. vieta, bet kopvērtējumā priekš manis visai atzīstamā 11. vieta, jo mērķis ir finišēt rezultātu pirmajā pusē. Un 2 dienu summā par 32 sekundēm izdevās pārspēt otru valmierieti Kristapu, kuram šodien izcili augstā 4. vieta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru