Map/area: Zvārtes iezis (Cēsis)
Organiser: OK Meridiāns
Country: Latvia
Discipline: M120 (3. etaps)
4.4 km 16 kp - 46:54 - 6/10 (7/10)
Pēc dalības Latvijas Čempionāta stafetēs izlēmām, ka piedalīsimies arī Cēsu stafetēs M120 grupā. Pirmo etapu atkal Raivis, otro etapu šoreiz Armands un man trešais etaps. Kājās vēl neliels stīvums no 23 kilometru rogaininga Smiltenē, arī laiciņš šodien ritīgi rudenīgs, tāpēc baigos ātrumus es neuzrādīšu izšķirošajā etapā. Sekojot līdzi stafetes maiņai un skatītāju punktam, skaidrs ka sanāks uzskrieties ar konkurentiem. Pēc pirmajiem diviem etapiem esam 7. vietā, bet pavisam netālu līdz 4. vietai. Pirmajās 3 vietās pārliecinoši klubi ar 3 dažādu paaudžu bijušajiem elites orientieristiem – Briksnis ar Krūmiņu, Madona ar Jubeli un Saldus ar Zērni sastāvā. Gaidot savu Burkānciema kolēģi Armandu finišā, sāk pamatīgi gāzt lietus. Būs slapjš pasākums. Un tie kalni te pie Zvārtes ieža arī visai iespaidīgi, tā ka būs ko darīt. Jau pie 1. kp noķeru konkurentu no Ausekļa. Etapu uz 2. kp izdodas veikt precīzi, un esmu garām jau konkurentam, un šķiet ka jau pamanīju vēl divus konkurentus – Ikšķiles un Siguldas pārstāvjus. Uz 3. kp pamatīga siena priekšā, kurā cītīgi kāpjam augšā kopā ar kādu jaunkundzi. Šķiet esmu jau prom no konkurentiem. Diemžēl uz 4. kp pieļāvu kļūdu. Kārtējo reizi neizpratu Malankova uzzīmēto veģetāciju. Nesapratu kur tur zaļais, kur tur dzeltenais un kur tur baltais. Beigās tikai pēc reljefa atradu sevi jau garām punktam. Tā kā šis bija farsta punkts, un man sanāca tālākais punkts, tad konkurenti bija garām man un prom. Uz 5. kp vēl tālumā manīju Arti no Ikšķiles, bet Ilmāru no Ausekļa nemanīju. 6. un 7. kp skrienamie etapi, fiziski nejaudāju pievilkt klāt, tāpēc skatītāju 8. kp ierados vientulībā. Kāpiens augšā uz 9. kp bija brutāls, bet darbiņš ir jāpadara. 10. 11. un 12. kp kaut kur starp izcirtumiem un jaunaudzēm, kur necentos vairs izprast Malankova rokrakstu. Vienkārši pēc reljefa. Jo izrādas arī takām apvidū nevarēja ticēt. No 12. un 13. kp skrēju pa taku, kura nemaz kartē nav iezīmēta. Labi ka otrpus elektrolīnijai vismaz dzeltenā taka ir iezīmēta, tāpēc punkts visai vienkāršs. Bet 14. kp gan ne bez problēmām tika atrasts. Uzlīdu pa augstu kalnā. Toties 15. kp varēju ņemt bez kartē skatīšanās, jo no pļavas ceļa jau biju iepriekš noskatījies, kā iepriekšējo etapu skrējēji tur maldās uz kalna nogāzes. Kā orientieris tur bija nolūzušais bērzs. Skrienot pāri pļavai uz pēdējo 16. kp, piestāju pie Burkānciemiešiem padzerties alu.
Šie saka, ka tagad varu mierīgi bez steigas skriet. Es atskatos atpakaļ... a tur viens strauji tuvojas Ziemeļkurzemes formā. Paga, vai ta šitais nav man konkurents!? Uhh kā dabūju sprintot uz pēdējo punktu, lai muļķīgi nepazaudētu 6. vietu. Andris no OKZK pēc tam finišā pasmējās, ka varēju ilgāk papļāpāt ar čomiem, lai viņš var paskriet man garām. Njā. Stafetes ir stafetes. Nevar tā ākstīties. Ja bišku nopietnāk būtu piegājis šim startam, tad gan jau būtu pacīnījies par to 4. vietu, bet kaut kā nebija motivācijas pēc tās kļūdas uz 4. kp, vēlreiz saķert rokā konkurentus. Beigu beigās ne jau par vietām atbraucām te cīnīties. Izbaudīts rudenīgs skrējiens labā kompānijā, un beigās M145 grupas čaļi sarūpēja mielastu, balvā tika pie kliņģera un Raiskumieša.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru