El Pinar - La Almudema (Caravaca de la Cruz)

Category: XXV Trofeo Internacional Murcia Costa Calida 2.day

Map/area: El Pinar - La Almudema (Caravaca de la Cruz)

Organiser: F.O.R.M.

Country: Spain

Discipline: H21B

Results

Otrā diena, saguruma kājās pēc burbuļvannām :) nav pilnīgi nekāda, vienīgi tā sāpošā pēda neļauj pilnībā baudīt atvaļinājumu. Sacensību centrs tur pat, finišs tur pat, tikai starts citur, un arī karte tā pati, bet gan jau būs saplānots tā ka nekrustosies ceļi ar vakardienas distanci. Tātad šorīt iedzīšana, distance vien 3.5 km īsa ar prognozēto uzvarētāja laiku 25 min. Nav diez cik lielas izredzes tik īsā distancē atgūt vakardienas zaudēto, atliek vienīgi cerēt uz konkurentu kļūdām un pašam protams jāveic tīrs reiss. Situācija sekojoša - es startēju kā sestais, 1. un 2. vieta neaizsniedzama, 3. vieta startē 3 min. pirms manis, 4. vieta 2:30, un tad mēs trīs praktiski kopā - 5. vieta 34 sek. pirms un 7. vieta 8 sek. aiz, par tālākajiem nav vērts domāt. Nedaudz atkal pavingroju pirms starta, ar skriešanu neaizraujos, un esmu gatavs pacīnīties plecu pie pleca ar spāņiem. Gaidot savu starta brīdi, noskatos kādā zvēra ātrumā aiznesas čalis kas startē to pusminūti pirms manis, tādu izskatās būs grūti noķert, un arī aiz manis stāvošais konkurents izskatās visai sportisks, jācer uz sadarbību. Loģiski ka startā tās 8 sek. nav pilnīgi nekas, kamēr es līdz K punktam lasu karti, tikmēr sekotājs elsojot mugurā un lieliem soļiem man jau ir klāt. Jāsaka kā ir, līdz K punktam vēl nebiju atradis kartē startu un 1. kp, tikai jau laižoties lejā no starta trīsstūra, piefiksēju virzienu uz 1. kp, un uz punktu zaļajā devos ''peldot''. Pats biju pārsteigts, cik veiksmīgi izdevās trāpīt, labi ka piefiksēju graviņu kreisajā pusē. Uz 2. kp pilnā ātrumā pāri laukam, punkts jau redzams pa gabalu. Uz 3. kp mokošs etaps pret kalnu, cenšos izlocīt pa lēzenāko vietu. Tas 1. kp nāca tādā ''bezfilmā'', ka grūti tagad saprast, esmu priekšā vai aiz saviem kompanjoniem, jo kontakta ar viņiem nav. Ieskatoties splitos, redzams ka čalis kas startēja 8 sek. aiz manis, konstanti ir turējies aizmugurē 20-30 sek. robežās, līdz uz 6. kp pieļāvis 4 min. kļūdu, bet otrs konkurents, kas startēja pirms manis ir uztaisījis 5 min. kļūdu tieši uz šo 3. kp. Tā ka no cerētās sadarbības mums nekas nesanāca, un aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, šo iedzīšanas distanci veicu pilnīgā vienatnē, saskrienoties tikai ar citu grupu pārstāvjiem. Uzņemtais skriešanas ritms ir labs, karte ir ļoti saprotama, jākoncentrējas uz savu reisu un jāmēģina vienatnē panākt to 3. vietu. Uz 4. kp lejup no kalna, vakar šai vietai ir skriets garām, tāpēc skaidri zinu kur punkts būs. Uz 5. kp nav citu variantu, kā tikai virziens, neizdodas noturēt, bet sedli ir tik izteikti, ka punkta paņemšana nesagādā problēmas. Uz 6. kp labs orientieris izskalotā grava, un tā kā mežs nav tik skrienams, tad ātrāk izloku uz to gravu, kur skriešana ir daudz labāka. Etaps uz 7. kp ļoti viegls, jo pa ceļam dažādas piesaistes, vienīgi skrienamība priekš manis ļoti apgrūtināta. Akmeņi, akmeņi un vēl reiz akmeņi! Ir vai nu baigi jāriskē, lidojot neizmežģīt potītes, vai vienkārši skriet un nedomāt par viņiem, es katrā ziņā nemāku pa tādām šķembām bez bailēm skriet, tāpēc ātrums ir tāds kāds ir. Distances sākums atkal ir izdevies perfekts, pie 7. kp splitos esmu starp līderiem - stabili trešais, pusdistance pieveikta, un tad notiek atkal tas pats kas vakar. 8. kp šajās sacensībās ir mans liktenīgais. Etaps vienkāršs - virzienā pāri ''dārzam'', tad piefiksējot mazo atklāto vietu un baltajā mežā iekšā... tieši baltajā sākās problēmas. Skrienu un redzu jau priekšā ceļu, punktā neesmu trāpījis, tātad esmu novirzījies, tikai jautājums uz kuru pusi esmu novirzījies. Loģiski izsecinot, visticamāk pa kreisi, bet skrienot loģika ne vienmēr darbojas pie 170 bpm pulsa, un protams ka vēl vairāk sāku griezt pa kreisi, cerībā trāpīt uz punktu. Kad sapratu ka ir sūdi, tad ieslēdzās arī loģika, un protams ka sapratu, ka punkts ir atpakaļ pa labi. Biju izskrējis skaistu 1 minūtes līkumu pirms punkta un nu par iedzīšanu varēju aizmirst, vairāk jāuztraucas vai no aizmugures kāds nepieķers. Labi ka uz 9. kp ceļa etaps, var kārtīgi uzskriet un aizmirst par to kļūdu. Uz 10. kp virzienā, karti īpaši nelasot, kas noved pie 20 sek. sabakstīšanās (pieskrēju pie cita punkta). Etaps uz 11. kp jau zināms, jo dodoties uz startu, sanāca iet garām šim punktam. Pa to akmeņu dārzu galīgi neskrienas. 12. kp ir šodienas otrā ''bomba'' manā izpildījumā. Etapa sākums, marķētais posms gar finišu, skrienu barā ar vairākiem citiem orientieristiem, un ieskrienot mežā atkal tā īsti karti nelasu, ļaujos plūsmai virzienā uz lielo gravu, kur gan jau punkta paņemšana problēmas nesagādās. Nonāku līdz gravai, klintiņa ir, punkts arī... tikai nav manējais. Sasodīts! Atkal nav pārliecības uz kuru pusi jābūt manam punktam, paskrienu uz augšu, nē nē te nebūs, dodos uz leju, o ir vēl viens punkts pārdesmit metru attālumā no iepriekšējā, bet atkal nav ar man vajadzīgo numuru, nu tad noteikti manam jābūt vēl uz leju pa gravu. Protams ka punkts stāv kā briedis aiz vienas no klintiņām. Esmu pazaudējis vēl 1 minūti, kas šitik īsā distancē ir vesela mūžība. Jāpabeidz vienkārši distance, cerot ka neviens nav aizgājis garām. 

Uz 13. kp neiespringstot pa gravu līdz vajadzīgajam ielociņam. Uz 14. kp uzlieku virzienu un skrienu, finišs tuvu, un domas par finišu noved pie kārtējās paviršības. Punkts pļavas malā, tāpēc līdz ko ieraugu klajumu pa labi, tā velku ārā, nepiefiksējot ka eju galīgi šķērsā virzienā. Stāvu un brīnos pļavas stūrī, nekas neiet kopā, ne dabā, ne kartē, ne kompasam īsti gribas ticēt. Pēc ~ 30 sek. piespiežu sevi noticēt kompasam, punkts pa 90 grādiem atpakaļ. Pie punkta esmu kopā ar kādu jaunekli, kurš iespējams ir no B grupas, bet vairs nav nekādas vēlmes cīnīties, jo ja nav Top3, tad kāda gan nozīme kādā vietā finišēšu. Uz 15. kp viņš aiziet pa taisno, es ar līkumu pa ceļu. Uz pēdējo 16. kp vairs nav vērts lasīt karti, jāvelk tik ārā uz finiša pļavu. Jākoncentrējas ir līdz beigām, kas atkal pierādās visā krāšņumā, virziens pilnīgi šķībs, nonāku pie 12. kp, kas nozīmē ka jāvirzās vairāk pa kreisi, tā tie liekie metri saskrienas. Šajā vietā pa leju garām aizskrien čalis saulesbrillēs, kam arī īpašu uzmanību nepievēršu, man šodienas reiss ir sačakarēts, jātiek vienkārši līdz finišam. 

Cīņa ar finiša akmeņiem un finišēju ar rezultātu 30:46, kas ir tālu no vēlamā rezultāta, kļūdās varu saskaitīt visas 4 minūtes. Pēc finiša pie manis nāk klāt puisis saulesbrillēs un grib uzsākt sarunu spāniski :) Ieskatos viņa splitu lapiņā un nosaku - jā jā Tu mani noķēri un apdzini. Tātad viens man noteikti ir aizgājis garām, nav ne jausmas kur ir čaļi ar kuriem startēju kopā. Uzēdu organizatoru sagrieztos apelsīnus, iemalkoju finiša ekstru - coca colu, un dodoties uz mašīnu redzu kā finišē čalis, kurš startēja 8 sek. aiz manis. Šodien esmu ieņēmis 9. vietu no 51 dalībnieka, bet kopvērtējumā esmu pat pakāpies uz 5. vietu no 51 dalībnieka. Kopvērtējuma 4. vietu pazaudēju čalim saulesbrillēs uz pēdējo punktu, pirmais trījnieks bija neaizsniedzams, vakardienas 4. vietas īpašnieks šodien nemaz nebija startējis, bet mani tiešie konkurenti, ar kuriem cerēju izveidot sadarbību distancē, bija vēl vairāk sakļūdījušies nekā es. Bez kļūdām abās dienās uz pjedestāla trešā pakāpiena bija reāli tikt, bet ne augstāk, jo šogad bijuši spēcīgāki konkurenti. Un tas šoreiz nebūs attaisnojošais iemesls, ka pa tiem akmeņiem nevarēju paskriet ar pilnu jaudu. Bet ja tā paņem kopumā, tad 5. vieta ir ok, jo šoreiz šīs sacensības bija kā viena no izklaidēm manā atvaļinājumā Spānijā :)
Ar mīļoto būsim jauki atpūtušies no Anglijas pelēcīgās ziemas, apelsīnus pārēdušies, labi iedeguši, tagad jāsāk domāt jau nākam pavasara galamērķis. Uz šīm sacensībām gan diez vai atgriezīšos, jo salīdzinot ar pagājušo gadu, šķiet ka organizatoriskais līmenis bija krities, man kā tūristam :) tikai ar kolu finišā vien nepietiek, gribas normāli nomazgāties, uz poda pasēdēt un normālā bufetē paēst. Tās ir ekstras kas pietrūka pirms/pēc distances, bet pašas distances, kartes un apvidus bija lieliski. Nākamgad iespējams atgriezīšos uz Portugāles O-meeting.
Tagad manā o-kalendārā neliela pauzīte, jāsadziedē sāpošā pēda, tāpat jāatpūtina viens no savilktajiem augšstilba muskuļiem, un tad jau aprīlī jāsāk gatavoties Anglijas čempionātiem sprintā un vidējā distancē.