Bramcote Hills & The Hemlockstone (Nottingham)

Category: NOC District Event

Map/area: Bramcote Hills & The Hemlockstone (Nottingham)

Organiser: NOC

Country: England

Discipline: Blue

Results

Piespiedu atvaļinājums skriešanai mēneša garumā beidzies. Jāatsāk atkal ieskrieties, lai Britu čempionātā pēc divām nedēļām nebūtu galvenais pretendents uz koka medaļu :) elitē (B grupas protams ka nav). Pa šo laiku skriešanu aizstāju ar riteņbraukšanu, un secināju ka no sāpēm augšstilbā tā vienkārši vaļā netikšu, visticamāk ka muskulī ir iekaisums, kurš pats no sevis nepazudīs, vajadzēs ārsta konsultācijas. Ar pēdu ir vēl mistiskākas lietas, paiet un paskriet varu, bet pēc lielākas slodzes sāpes ir nežēlīgas. Pēda ir izspaidīta, izstaipīta un iztaustīta, nekādi lūzumi vai plīsumi nav konstatēti, atliek tikai minēt ka kaut kas ir sastiepts vai arī kāds nervs pamatīgi apsaldēts. Tā kā pēc pieredzes pie angļu (pakistāņu) ārstiem vairs neplānoju atgriezties, tad atliek sadzīvot ar šīm traumām līdz Latvijas apmeklējumam. Tā ka tuvākajā laikā samērā reti uzvilkšu skrienamos apavus. Šodien gan bija jāaizbrauc uz NOC kluba rīkotajām sacensībām, gan pārbaudīt kāju, gan likt organismam atcerēties kas ir skriešana ar augstu pulsu.

Kā arī patestēt jaunos NB 789 apavus, vecie Inov8 savu laiku jau ir nokalpojuši. Apavi labi un ērti, pa parkveida mežiem ideāli, nezin gan kā būs pa purviem un dubļiem, jo radzes nav visai augstas. Jāsaka uzreiz, ar skriešanu gāja ļoti grūti, gan abas traumas lika par sevi manīt, gan arī ātri vien besi parāvu (tikai mēnesi paslinkoju un jau tik trakas sajūtas). Pateicoties siltajai pavasara saulītei, šogad pirmo reizi Anglijā varēju startēt vienā kreklā (ko nevar teikt par Kurzemes Pavasara dalībniekiem Latvijā). Sacensību centrs iekārtots atpūtas centra teritorijā, izskatās ka šodien distances vīsies pa pļavām un parkiem. Paraugkarte tik maziņa, ka grūti iedomāties kā te var saplānot 6.2 km garu distanci, kur nu vēl Brown (8 km) distanci. Tātad šodien startēju Blue distancē, kurai garums ir optimāls, bet kāpums (300 m) gan ir visai liels priekš manis ''iesācēja'' (atsācēja). Siltā pavasara saulīte atvilinājusi gan daudz dalībniekus, gan arī parka apmeklētājus un atpūtniekus, tāpēc startā atkal sanāk mazliet pastāvēt rindā un paskatīties kādā virzienā dodas pirms manis startējušie. Vieni ceļ kalnā, otri loka apkārt pa labo pusi. Startā virziens uz 1.kp skaidrs, atliek tikai precizēt labāko variantu, nav divu domu ka kalnam jāloka apkārt. Easy. Uz 2. kp mazliet sabijos no krūmājiem pa taisno, tāpēc paskrēju garām vēlamajai taciņai un punktu paņēmu ar visai lielu līkumu (20 sek. zaudētas). Uz 3. kp no sākuma pa taciņu kuru nepamanīju šurp skrienot un tālāk tik pa pļavu, pie punkta panācu onkuli, kurš startēja 1 min. pirms manis. Jau no iepriekšējām sacensībām biju pamanījis, ka šis vīriņš ir visai žiperīgs, un ja man izdosies viņam noturēties priekšā, tad rezultāts būs labs. Uz 4. kp garš pārskrējiens pār pļavu un caur atpūtniekiem, beigās, slīpi kāpjot kalnā, nedaudz aizgāju garām punktam. Šeit sākās pirmās problēmas ar fizisko kondīciju, pulss šķiet bija kā pie maksimālas slodzes, bet es tā īsti vēl nebiju ieskrējies, kad jau biju parāvis normālu besīti. Tieši tāpēc etaps uz 5. kp manā izpildījumā ir tāds nekāds. Skatījos ka pa taisno jāpievar samērā daudz horizontāles, tamdēļ nedomājot, devos ārā uz takas un skrēju apkārt. Arī te neiztika bez kāpuma, bet pie punkta vēl joprojām biju priekšā veterānam, kurš bija devies pa taisno. Etaps uz 6. kp mazliet uz leju, te nu ļāvu vaļu kājām un izskrēju pat 3. ātrāko splitlaiku. Uz 7. kp varēja doties pa taisno pa horizontāli, bet es šoreiz vairāk piedomāju par jaunajiem apaviem :) jo tur izskatījās ka sanāks paplēsties pa rožaugiem, tāpēc cēlos augšā uz taku. Uz 8. kp vairākās vietās koriģēju virzienu, cenšoties izvairīties no kāpuma, no kura gan pašās beigās nevarēja izvairīties. 9. un 10. kp formalitāte, lai šķērsotu lielo ceļu. Tā kā šodien fiziski skrējās pavisam švaki, tad arī uz 11. kp vairāk domāju kā apiet kāpumu, nevis kā ātrāk veikt etapu. Te nu arī šodienas lielākā kļūda (30 sek.). Lokot apkārt pa takām, uz brīdi pazaudēju kontaktu ar karti un nonācu lielajām klintīm pretējā pusē, bet punkts otrā pusē. Uz 12. kp precīzi pēc kartes, te beidzot panācu jaunieti, kurš startēja pirms manis 3 min. Otrs jauneklis, kurš startēja pirms 2 min. gan laikam bija atrāvies prom. Uz 13. kp īsais etaps pāri kalnam tikai virzienā, pie paša punkta 10 sek. aizkavēšanās. Nav SI stacijas kur atzīmēties, mazliet pameklēju pa zemi, un atzīmējos ar ''krokodīlu'' uz kartes malas. Uz 14. kp sākumā tā nogāze tik stāva uz leju, ka meklējot labāku vietu, aizskrēju līdz pat taciņai, te nu gan lidoju cik iekšā (tuvu 3 min/km). Pēc tāda lidojuma, etaps uz 15. kp tāds piezemētāks, nogriezu lauku pa taisno, nezinu gan vai tas bija atļauts (melni punktotais). Jāgriež kartes otra puse un jāturpina distances otrā daļa. No 15. kp jau biju uzņēmis virzienu uz priekšu, līdz aprāvos un sapratu ka 16. kp ir atpakaļ uz to pusi, no kuras skrēju šurpu no 14. kp. Interesants plānojums, bet ko gan var gribēt šādā mazā meža pleķītī, izskatās ka otrajā aplī daudzviet varēs skriet uz atmiņu caur vietām kur jau ir skriets. Tā kā uz 16. kp no kāpuma neizvairīties, tad augšā devos pa vienu līkumotajām downhill riteņbraucēju takām, kuras kartē nav iezīmētas. Labi ka tie trakie džeki neviens tajā brīdī nebrauca lejā, kaut gan pirms tam redzēju vairākus zēnus ķiverēs :) Pats punkts viegls pie klints, bet atkal neraža, SI stacijas nav, šoreiz pat nemeklēju un uzreiz atzīmējos ar rezerves ''krokodīlu''. Nu nav saprotams, kāpēc ir jāzog tās atzīmēšanās kastītes, tāpat nekādu citu pielietojumu tas zaglis viņām neatradīs, un nedomāju ka kaut kur pārdot arī viņas var. Interesanti ka pašu kontrolpunktu gan nezog, to taču varētu izmantot kā lampas kupolu guļamistabā :) Nav saprotama šo zagļu loģika, bet nu vismaz labi ka neaizstiepj prom visu kontrolpunktu, jo tad sāktos izmisīga apkārtnes pārmeklēšana, ar domu ka esmu citur nevis punkta vietā. Pēc distances plānotāja Anthony Squire komentāra, izrādās pat 3 punktiem bija SI stacijas nozagtas, un arī viņš brīnās kā paši kontrolpunkti nav aiztikti. Uz 17. kp jau vairāk devos uz redzes atmiņu nekā orientējoties ar karti, punkts blakus 11. kp. Uz 18. kp laikam tieši šī iemesla dēļ, ka te jau ir skriets, mazliet sakļūdījos (~20 sek.), varbūt arī tāpēc ka atkal centos izvairīties no rozēm. 19. un 20. kp atkal var nepieminēt, formālie punkti. Arī 21. kp var gandrīz nepieminēt, jau veikts etaps, tik uz pretējo pusi. Pie punkta panācu kādu konkurentu, ar kuru biju tiešā kontaktā līdz pat finišam. Tikai ieskatoties kartē uz 22. kp, jau bija skaidrs kur punkts atrodas, galvenais pēc iespējas taisnāk pārlidot pāri pļavai. Arī uz 23. kp tikai skriešanas vaina, bet šķiet tieši šajā etapā pazaudēju visvairāk laika. Pusetapā uznāca tāds plīsiens, ka nācās pāriet uz iešanu un arī augšstilba muskulis arvien vairāk sāka sāpīgi vilkt. Apdzītais konkurents aizskrēja garām, bet pret kalnu mūsu ātrums izlīdzinājās, jo arī viņš pārgāja uz soļiem. Pie šā punkta mūs panāca vēl kāds orientierists, nodomāju - laba kompānija, lai nepadotos vilinājumam atslābināties līdz finišam. Uz 24. kp lauzts etaps, jo pa ceļu aizliegts skriet, es no sākuma nemaz to nepamanīju, jo viens no konkurentiem aizskrēja uzreiz uz ceļu un es viņam sekoju, un tikai pēc mirkļa ieskatoties kartē, atklāju ka tur skriet nevar. Centos vēl izvairīties no noteikumu pārkāpuma un vairāk novirzījos caur stāvlaukumu, bet tā kā mājai vairs nebija vērts skriet apkārt, tad devos gar pašu māju pa ietvi. Otrs konkurents sekoja man un uzsauca čalim kas skrēja pa ceļu, ka tā darīt nedrīkst, par ko es tikai pasmaidīju. Teorētiski arī mēs abi pārkāpām noteikumus, bet praktiski mēs ne brīdi neuzskrējām uz tā ceļa virsū. Šķērsojot ceļu atļautajā vietā, sekoja normāls stiepiens pār pļavu gar futbola laukumu, kurā risinājās šķiet kāds nozīmīgs futbola mačs, jo atbalstītāju emocijas bijai visai skaļas. Tā kā man otrā elpa pēc plīsiena nenāca, tad konkurenti visai brīvi attālinājās no manis, un uz 25. kp bija jau tādā attālumā, ka pašam nācās plānot etapu. Redzēju ka šie abi aizskrien pa kreisi ēku kompleksam, man gan izskatījās ka labāk ir doties pa labo pusi, jo tad beigās jau mežā sanāk lēzenāks kāpums. Tā arī darīju, skrēju savu variantu, un šiem par lielu pārsteigumu kalna augšā viņiem biju priekšā :) Tas iedeva gaidīto otro elpu un apņēmību viņus vairs garām nelaist. Ātri atzīmējos 25. kp, precīzi virzieni īsajos etapos uz 26. un 27. kp, un nu vairs atliek pēdējais etaps uz 28. kp. Laižoties lejā pa kalnu no 27. kp, gandrīz saminu pāris ''kabatas'' sunīšus (mežs pilns ar suņiem un to saimniekiem, labi ka visi miermīlīgi). Uz takas pilnā ātrumā, skaidrs kur punkts ir, priekšā zaļais, tāpēc kartē neskatoties ripoju lejā pa nogāzi uz ceļu. Jūtu ka viens aizmugurē soli solī elpo līdzi, tāpēc ātra atzīmēšanās punktā un neierasti ātrs finišs manā izpildījumā. Garām viņš man netika, un otrs jau bija atplīsis krietni ātrāk. Augšstilba muskulī ir pilnīga rozīne, savilkts tā ka maz neliekas, arī pēda sāp neapskaužami, izskatās ka pāris dienas nāksies pieklibot, lai varētu atsākt normāli staigāt. Par skriešanu varu pat nedomāt. Finišēju ar rezultātu 51:11, kas deva necerēti augsto 10. vietu no 65 dalībniekiem, jo skriešanas ātrums bija tāds kā pirmajos Azimutos pēc ziemas miega, taču kļūdiņās atstāju vien pusotru minūti.
Kādi secinājumi? Orientēties man patīk ļoti, bet paskriet es šobrīd nevaru. Skriet jau varu, tikai cik tas ir kvalitatīvi. Pēc 2 nedēļām Anglijas čempionāts sprintā un vidējā distancē. Sprintā jebkurā gadījumā ņemtu dalību, bet par vidējo distanci šaubos, bet nu tā kā tās sacensības notiek tepat netālu, tad būs vien jāpiesakās uz abām. Redzēs kas no tā sanāks.