Donisthorpe (Burton On Trent)

Category: LEI Winter League 2013/2014 (night)

Map/area: Donisthorpe (Burton On Trent)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Score

Results

Kārtējais LEI ziemas līgas posms šovakar solās būt ļoti interesants. Pirmkārt - nakts orientēšanās distance, kas man ļoti patīk, otrkārt - šovakar visi startēsim ar kopējo startu, kas ļauj cerēt uz interesantu cīņu distancē, un treškārt - distance vedīs pa diezgan labi zināmām takām, jo šeit sestdienas rītos šad tad atbraucu piedalīties Conkers 5km parkrun rīta skrējienā. Kopumā 15 reizes esmu šeit skrējis piecīša apli, redzēs, vai orientējoties tumsā šim faktam būs kādas priekšrocības. Dalībnieku gan neesam ļoti daudz, tikai 19, bet ir vairāki konkurētspējīgi orientieristi ar kuriem uzskrieties. Tātad šovakar izvēles distance ar 1 stundas kontrollaiku, un ar interesantiem noteikumiem - kontrolpunkti jāņem augošā secībā, sākot ar 1. kp un beidzot ar 27. kp, bet pēc katra izvēles var kādu no punktiem izlaist, ja nevar iekļauties kontrollaikā. Man protams ir mērķis apmeklēt visus kontrolpunktus stundas laikā, tāpēc distancē nemaz nedomāšu par kāda punkta izlaišanu. Pirms starta ir divi taktiskie varianti, ja etaps uz 1. kp būs garš, tad skriešu pa vidu baram, kontrolējot kā konkurenti uzņemas iniciatīvu. Bet ja būs īss etaps, tad gan uzreiz jālien priekšā, lai pie punkta nav jāgaida uz atzīmēšanos, kamēr līderi jau prom. Desmit sekundes pirms starta varam ieskatīties kartē, etaps uz 1. kp pavisam īss, tātad jāmauc no visas sirds. Caur vārtiņiem uz pļavu izskrienu kā piektais, bet pār pļavu slēdzu ātrumu iekšā cik nu ir. Sprints izdodas un pie punkta nonāku kā otrais. Pirmajā pozīcijā izvirzās jaunākais dalībnieks, M16 grupas pārstāvis Euan Tebbutt. Puisim ir Anglijas jauniešu izlases forma mugurā, tātad pietiekami spēcīgs jaunietis. Uz 2. kp sekoju jauneklim pa pēdām, bet jūtams ka čalim ir labs ātrums un viņš pamazām attālinās. Pie 2. kp arī nonāku kā otrais un jūtu ka aiz manis seko vēl vismaz 4 vai 5 orientieristi. Tā kā pirmajā pozīcijā esošais čalis arvien vairāk attālinās, tad es no otrās pozīcijas velku līdzi sev pārējo vagonu. Arī uz 3. kp līderis ir saskatāmā attālumā, tāpēc tikai sekoju viņam, protams ar vienu aci arī ieskatoties kartē. 3. kp atrodas tādā kā tunelī zem tilta, skrienot no punkta ārā, redzu ka man tieši aiz muguras seko mans galvenais sāncensis kopvērtējumā Roger Phillips, vajadzētu līdz pat finišam noturēties viņam priekšā, lai vairāk punkti tiek. Uz 4. kp turpinu pa taku pieklājīgā ātrumā, līderi gan vairs neredzu, bet esmu pārliecināts par savām darbībām. Nonākot netālu no 4. kp atrašanās vietas, seko neliela apjukuma pauze, kaut kas nesakrīt, esmu kartē pārķēris takas. No šīs takas punkts ir pa kreisi nevis pa labi, kur es pirmajā brīdī dodos. Ja vilcienam lokomotīve strauji nobremzē, tad visi pārējie vagoni saskrien vienā kaudzē :) Manas kļūdas dēļ, pēkšņi esam kopā kādi 5 orientieristi, labi ka pirmais sapratu kur atrodamies, un punktu paņēmu pirmais no bara. Etapam uz 5. kp jau biju iepriekš uzmetis skatienu, tāpēc tagad pilnā ātrumā devos pa sevis izvēlēto variantu, pa takām pa labo pusi. Izskrienot uz lielās takas, jutu ka man vairs neviens neseko līdzi. Aizdomīgi! Tagad mājās skatoties šo etapu, protams ka acīmredzami pa kreiso pusi ir krietni īsāks variants. Punkta vieta zināma, jo uz lielās takas beidzot izskrienu uz Conkers parkrun trasītes, punkts ir ''cheeky hill'' augšā. Šis kalns 5 km skrējienā ļoti izsit no ritma, bet orientēšanās distancē tāds parasts kāpumiņš vien ir. Pirms punkta redzu, ka man skrien pretim kāds orientierists jau uz 6. kp, un tas nav līderpozīcijā esošais jaunietis. Vai tiešām ar savu garāko apkārtvariantu uz 5. kp esmu palaidis garām kādu? Pēc splitiem esmu vēl joprojām 2. vietā.

Un tagad sekos ļoti muļķīga kļūda, ar kuru praktiski sabojāju visu distanci. Uz 6. kp vienkārši taku krustojumā aizskrēju pa nepareizo taku. Pēc laba gabala noskriešanas pa šo taku, sapratu ka kaut kas nav kā vajag. Dabā esmu uz takas, kurai labajā pusē sākas sēta, bet kreisajā pusē atspīd ūdens grāvī. Kartē pirms punkta vajadzētu sākties klajumam, bet te nekā tāda nav. Sazīmēju savu atrašanās vietu kartē un sapratu ka esmu ļoti tālu no 6. kp, prom uz tālākās takas. Seko liels loks apkārt pa takām un skrējiens pret kalnu cauri zaļajam uz punktu. Šeit man pretim skrien Roger, tātad kļūda ir vismaz 2 minūšu vērtībā. Punktu man izceļ vagons (kādi 5 orientieristi), kurš no 6. kp dodas prom pa to pašu taku uz 7. kp. Es vagonam nesekoju, jo viņi izskatās ka skries baigo līkumu, tāpēc dodos atpakaļ cauri zaļajam uz to pašu taku, uz kuru biju atskrējis kļūdā. Pēc splitiem var izsecināt, ka pēc kļūdas uz 6. kp esmu bijis vien 8. vietā, bet 7. kp atzīmējos jau kā trešais, jo dodoties pa pļavu ārā uz 8. kp, šis piecu orientieristu vagons nāca man pretim. Kļūda bija liela, bet apņēmība ir vismaz panākt 2. vietā esošo Rodžeru, jo Euan droši vien ir tālu jau priekšā. 8. kp ir taureņa centrālais punkts, uz kuru šoreiz dodos pa augšējo taku, tā izvairoties no ''cheeky hill''. Uz 9. kp ceļa variants cauri man nelaimīgajam taku krustojumam. Pirms punkta panāku divus veterānus, tātad vīri pirmo taureņa atzaru ir izlaiduši. Uz 10. kp neriskēju doties cauri zaļajam, droši apskrienu apkārt pa takām, bet uz 11. kp gan pa taisno cauri krūmājiem, uzrādot pārliecinoši ātrāko splitlaiku. Pie punkta panāku vienu M21 pārstāvi, kā arī caur krūmiem apskrēju vienu no dāmām. Tā taureņa dēļ nu vairs nav saprotams kurā vietā atrodos, jo ir sākušās taktiskās cīņas par punktiem. Saprotams ka visi šie panāktie orientieristi ir sākuši izlaist kādu no tālākajiem punktiem, tāpēc man ir jākoncentrējas savai distancei, jo man plānā ir paņemt visus punktus, nevienu neizlaižot. Uz 12 .kp (taureņa centrs) un 13. kp ļoti lieli apkārtvarianti pa takām, kuras zināmas no Conkers parkrun skrējiena. Līkumi ir pamatīgi, jo tā grava pa vidu šiem etapiem nav caurejama. Skrienot uz 13. kp, ieskatos pulkstenī un sāku jau apdomāt vai tik šis etaps nav par tālu, jo kaut arī skriets ir tikai 30 minūtes, izskatās ka varbūt pat nevarēšu paņemt visus punktus, jo vēl būs jāveic obligātais garais etaps uz 21. kp, kur jārēķinās ar vismaz 7-9 minūtēm klāt pie rezultāta. Nav laika domāt par taktiskajiem variantiem, tāpēc skrienu tik distanci un ņemu visus punktus paredzētajā secībā. Pirms 13. kp atkal saskrienos ar pretim skrienošo Roger, tagad izskatās ka atstarpe ir aptuveni 1 minūte starp mums. Jāturpina strādāt un gan jau panākšu! 14. kp ļoti ''peldošs'' - mazs klajumiņš zaļajā. Tumsā nav tas vieglākais punkts, bet paveicās ka pie punkta stāvēja orientieriste, kuru jau biju saticis pie 11. kp. Uz 15. kp pieļāvu ~30 sekunžu kļūdu, pa ātru no takas devos iekšā mežā. Sanāca pārāk ilgi ''ķemmēt'' apkārtni virzienā uz punktu. Skrienot uz 16. kp (atkal taureņa centrs), jau sāku šaubīties vai skriet pēdējo taureņa atzaru uz 17. un 18. kp, jo nu jau ir skaidrs ka fiziski nebūs iespējams paspēt apmeklēt visus punktus kontrollaikā. Tā kā etapi nav gari, tad jāizskrien vien ir arī šis pēdējais taureņa spārns. Īstenībā ļoti patika šāds plānojums ar centrālo punktu un 4 taureņa spārniem. Uz centrālo punktu jau skrēju tikai uz atmiņu, bet kopumā interesanti. 17. kp pavisam vienkāršs, bet 18. kp gan atkal tāds ''peldošs'' - kontūras stūris zaļajā. Līdz punkta rajonam nonācu sekmīgi, bet pirms punkta sāku ļoti piesardzīgi virzīties zaļajā iekšā. Redzu ka divas lampas jau te ganās. O! viens no viņiem ir Roger, izskatās ka mazliet ''burko'', bet es beidzot esmu viņu panācis. Apvidus te ir ļoti neizteiksmīgs, un labi vien ir ka esam trijatā, plašāks redzesloks un pēc mazas ''pārķemmēšanas'' punktu atrodam. Man šeit pārliecinoši labākais splitlaiks no 6 orientieristiem, kas bija riskējuši doties uz šo punktu. 19. kp atkal taureņa centrs, bet uz 20. kp iekārtojos aiz abiem konkurentiem, kurus panācu pie 18. kp. Uz 21. kp garais etaps - 1.2 km garš pārskrējiens pa man tik labi zināmo Conkers parkrun trases taku. Labi ka esmu kopā ar Roger, kurš palīdz noturēt pieklājīgu tempu visa etapa garumā. Tuvojoties 21. kp, saprotu ka vairāk punktus nav iespējams apmeklēt kontrollaika limitā, tāpēc ātri jāatzīmējas šajā punktā un tad pa ceļam vēl cauri pēdējam 27. kp pēc iespējas ātrāk uz finišu. Pēc stundas skrējiena, tagad beigās sanāk labs garais sprints. Tā kā nekad necenšos skriet ar maksimālu atdevi tik garus posmus, tad tagad pulss ir augšā līdz 180 bpm un jāvelk kārtīgi, ja gribu paskriet zem 1 stundas limita. Skrēju cik nu spēju, bet tomēr 33 sekundes pārtērēju kontrollaiku. Ieņemtā vieta finišā nav zināma. Finišēju kā trīspadsmitais, bet nav zināms cik punktus apmeklēja pirms manis finišējušie dalībnieki. Pēc pirmajiem aprēķiniem sanāk ka jābūt 3. vietai, jo visvairāk punktus gan jau savāca M16 jaunietis, otrais droši vien ir mans sīvākais konkurents Roger Phillips, un tad es. Mērķi neizpildīju, jo vajadzēja finišēt priekšā Rodžeram, lai kopvērtējumā vairāk punktu būtu. Gala rezultātos tomēr esmu 4. vietā ar laiku 1:00:33 un 210 punktiem no 19 dalībniekiem. Viens veterāns mūs visus taktiski bija apspēlējis, ieņemot 1. vietu pēc punktu summas. Viņš bija izlaidis pāris tālākos taureņa punktus un pirms finiša apmeklējis vairākus kontrolpunktus īsākos etapos, tā iegūstot lielāku punktu summu. Man tā kļūda uz 6. kp iegrieza jūtami, jo bez viņas es noteikti būtu paspējis pirms finiša vēl paķert 22. un 23. kp, bet fiziski gan nebūtu varējis savākt pilnīgi visus 27 kontrolpunktus stundas kontrollaikā. Tagad izanalizējot visu distanci, taktiski tomēr vajadzēja savādāk skriet. Ja gribēju uzvarēt, tad taurenī nevajadzēja doties uz tālākajiem 13. un 14. kp, bet gan beigās ņemt 22. 23. un iespējams arī 24. un 26. kp. Būtu gan kontrollaikā iekļāvies, gan vairāk punkti summā sanāktu, bet nevarēja jau paredzēt ka nevienam dalībniekam neizdosies izskriet visus 27 kontrolpunktus. Kopumā ļoti interesanta sacīkste, gan ar nakts-o elementiem, gan ar kārtīgu izskriešanos. Skriet pa parka takām ir krietni patīkamāk nekā mīcīties pa kalnu dubļainajām takām (tā kā weekendā). Ziemas līgā vairs atlikuši 3 posmi un uz uzvaru izskatās ka vairs nevaru pretendēt, top3 gan jānotur!