Map/area: Driksnas Sils (Madona)
Organiser: OK Arona
Country: Latvia
Discipline: M40
10.7 km 21 kp - 1:59:07 - 12/12
Latvijas Kausa 8.posms. Ir reizes kad labāk būtu izstāties, bet es to nemāku, gribas redzēt un izbaudīt visu distanci. Izmocīju sevi kārtīgi. Šopavasar esmu izmēģinājis divas galējības - Kurzemes Pavasara 2. dienā pusdistanci skrēju (gāju) uz vienas kājas, jo ar otru no sāpēm nevarēju normāli atsperties, un Valmieras Magnēta 3. kārtu skrēju (gāju) pilnīgi bez ogļhidrātiem un uzņemtajām kalorijām (diēta), kas noveda gandrīz pie bezfilmas. Tā kā joprojām esmu uz diētas, tad šoreiz neriskēju atkal noraut bezfilmu. Vakar vakarā paēdu gan makaronus, gan kebabu Madonas Kebabostā, gan no rīta viesnīcā kārtīgas brokastis pie zviedru galda, un pāris stundas pirms starta arī cukuru uzņēmu ar kolu. Problēmas ar kāju šoreiz mēģināju atrisināt ar apavu šņoru palīdzību. Vienkārši kreisās kājas apavam izvēru šņores zemāk, lai nespiež potītes priekšu un to nervu.
Tā kā distance gara, tad līdzi ņēmu želeju un šokolādes batoniņu, ja nu uznāk bada sajūta. Bet diemžēl... želeju tā arī neizsūcu, tikai šokolādi apēdu kaut kur pie 11.kp. Ar enerģiju un jaudu nebija problēmas, bet garajā etapā uz 5.kp atkal paliku uz vienas kājas. Acīmredzot garās distances man tā kāja vairs netur, un agri vai vēlu nāksies apmeklēt ārstu, lai apskatas kas tur par problēmu, jo tās pašas dienas vakarā sāpošo nervu atlaiž un varu atkal mierīgi skriet.
Distanci iesāku salīdzinoši labi savā ''tempā''. 1. un 2.kp paņēmu taustoties, 3.kp visai labi, bet uz 4.kp pamatīga kļūda. Nonākot pie lielās ieplakas, īsti nesapratu kur esmu, un izlēmu doties pa kreisi, protams, ka punkts bija pa labi. Ieraugot garo etapu uz 5.kp, mazs šoks, bet ļoti daudz ceļu variantu, tāpēc jāskrien tik pa ceļiem un takām, atpūšoties no orientēšanās. Pēc mīkstās stigas pārslēdzoties uz meža ceļu, sajutu ka virs potītes sāk spiest nervu. Nebūs labi un distance pat nav pusē. Pie punkta padzeroties divas ūdensglāzes, prātīgāk būtu bijis iet ārā uz lielā ceļa un doties uz finišu. Kreisās kājas potītes locītava vairs nelocījās, un katrs mēģinājums skriet bija sāpīgs. Turpināju distanci ejot. Ik pa laikam pa takām un klajāku mežu paskrēju, bet viegli nebija. Tā kā galva bija aizņemta ar domām par kāju, tad orientēšanās pat ejot bija visai pavirša, un pa ceļam uz finišu pieļāvu vairākas neizteiksmīgas kļūdas uz 7. 13. un 17.kp. Finišu sasniedzu pēc 2 stundām un bez gandarījuma. Labi ka tagad Latvijas Kausa posmiem pārtraukums pēc 8 posmu pavasara maratona. Varēšu mierīgi nomest liekos kilogramus un izlemt, ko darīt ar garajām distancēm, jo 5-6 km distances izbaudu. Nākamais būs Latvijas Čempionāts garajā distancē, uz kuru, protams, jau esmu pieteicies, jo salīdzinoši īsa (8.6 km) distance un izskatās arī ka lēna. Jukolu visticamāk šogad izlaidīšu, Latvijas Kausa stafetēm arī neesmu gatavs, bet Kāpai gan jau esmu paspējis pieteikties. Vienkārši jāturpina baudīt orientēšanās sports arī bez sportiskiem mērķiem vai konkrētiem rezultātiem. Kaut arī šie pirmie 8 Latvijas Kausa posmiem vairāk bija tādi kā krosa skrējieni, gan visi 6 posmi piejūras mežos, gan labi skrienamajā Ļaudonas silā, man patika, jo šādos mežos nemaz tik bieži nesnāk uzskriet. Pēc Cēsu, Valmieras un Smiltenes zaļajiem mežiem bija patīkami izskrieties un izbaudīt detalizētāku orientēšanās tehniku mikroreljefos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru