.jpg)
Map/area: Liepene (Ventspils)
Organiser: OK Saldus
Country: Latvia
Discipline: M40
10.1 km 22 kp - 1:59:26 - 27/30
Latvijas Kausa 4.posms. Kaut arī vakar 2 skrējieni noskrieti, šorīt sajūtas visai svaigas. Distance gara, tāpēc jāskrien komfortabli nevis sportiski, jo te citiem zēniem pavisam cits līmenis. Jau uz 1. kp labs pārbaudījums – purvi, upe un kalns. Nekādu apkārtvariantu īsti nav, jādodas tasini. Kājas pašā sākumā nebija vēlme slapināt, tāpēc meklēju nogāzušos koku pār upi, pa kuru akrobātiski tiku pāri. Diemžēl novirzījos no precīza virziena, un pie jūras nonācu nezināmā vietā. Pagāja laiciņš, kamēr atradu sevi kartē. Uz nākamajiem punktiem virziens precīzs, bet praktiski pirms katra punkta bakstījos, nebija pārliecības, kur tieši punkts būs. Tādu īstu pārliecību un kontaktu ar karti ieguvu tikai uz 6. kp. Uz 7. kp pāri slapjajiem purviem izvēlējos skriet pa tikpat slapjo un dubļaino ceļu.
.JPG)
Abus punktus paņēmu labi, bet skrienot atpakaļ uz 9. kp, kartējo reizi izbeidzās kreisā potīte. Bija noskrieti aptuveni 5 km un es biju gatavs finišēt. Acīmredzot man tā potīte netur ne manu svaru, ne lielāku slodzi (garākas distances). Virs potītes piepamst un saspiežas kaut kāds nervs, kas praktiski neļauj vairs skriet, jo potīte sāp un nelokās. Caur sāpēm turpināju pārvietoties. Uz 10. kp uz ceļa paskatījos pulkstenī, 57 minūtes jau. Labi ka paņēmu līdzi enerģijas želeju, kuru tagad varēju sūkt iekšā, jo izskatās, ka man priekšā vēl ilgais ceļš kāpās līdz finišam. Izstāties netaisījos. 11. 12. 13. 14. kp paņēmu labi, arī uz 15. kp etapu veicu labi, jo ejot (šur tur arī paskrienot) karte lasījās ļoti labi, bet pirms punkta neizpratu tās garās ieplakas. Pazudu uz kādām 5 minūtēm! Atlikušos 7 punktus līdz beigām ņēmu droši un ar sakostiem zobiem līdzenākajos posmos pat skrēju. Interesanti, ka distances beigu daļā vairākas vietas atpazinu. Tieši pirms 20 gadiem šajā kartē skrēju Latvijas Olimpiādē, sacenšoties ar tā laika elites orientieristiem. Kaut arī distancē pavadīju gandrīz 2 stundas, finišā saguruma it kā nav, jo lielāko distances daļu gāju nevis skrēju.
Jādomā kaut ka ar to potīti, jo pie lielākas slodzes vai neveiksmīgāka atspēriena paskriet vairs nevaru. Vakarā kad pampums atgājis un nervs atlaists, tad varu atkal mierīgi skriet. Jāuztaisa laikam atkal ātrā diēta, jo 96 kilogramus izjūt arī mani ceļgali. Labi ka nākamnedēļ Ziemeļu Divdienās abas būs vidējās distances, tās es izturēšu, bet līdz garajām distancēm gan jānomet liekie kilogrami.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru