Inčukalns (Sigulda)

 

Category: Latvijas Čempionāts Nakts Orientēšanās 2024 (04.10.24)

Map/area: Inčukalns (Sigulda)

Organiser: Siguldas Takas

Country: Latvia

Discipline: M40

Results     

8.1 km 17 kp - 1:05:29 - 15/20

Kā vienmērs nakts čempis ir īpaša sacīkste sacensību kalendārā. Favorīte starp o-distancēm kopš Anglijas laikiem. Šogad gan tikai otro reizi startēšu nakts-o distancē, jo uz nakts Meridiāniem nesanāca aizbraukt un Jukolā startēju gaismas etapā. Bet laba jau nevajag par daudz, būs aizraujošāk baudīt nakts burvību. Organizatori sola ļoti ātru apvidu, kas no vienas puses man neder, jo neesmu skrējējs, bet no otras puses būs vieglāk, jo startējot ar kopējo startu, varēs ļoti labi un tālu redzēt pa priekšu skrienošos. Distance (8 km) it kā gara priekš nakts, bet ja ātra, tad nevajadzētu baigi ilgi skriet. Drošības pēc gan ielikšu kabatā rezerves lampu un enerģijas želeju. Startā stāvam blakus ar Armandu. Pēc karšu izdalīšanas, pārbaudam ka 1. kp numurs mums sakrīt. Skriešu cik nu varēšu līdzi kluba biedram. Tā arī daru, startā nemaz karti nerullēju vaļā, sekoju tik otram Burkānciemietim. Etaps uz 1. kp vairāk kā kilometru garš un sākums pa Inčukalna ielām. Temps ir nenormāls. Paskatos pulkstenī - 4:30 min/km! Paga paga stop stop! Ar šādu tempu es tālu netikšu. Nav jau trīnītis vai piecītis, gan jau būs visi 10 kilometri, tāpēc nav ko trakot. Līdz mežam aizskrienu vēl līdzi, bet tad taisu karti vaļā, laižu dullos prom un skatos pats kur 1. kp. Pie punkta tomēr nonāku bariņā, bet pats pēdējais no grupas. Te jau izskatās ka ir čaļi, kuri skrien manā tempā. Laižam uz 2. kp. Kļūda vai farsts, bet pieskrēju pie cita punkta un citas bedres, labi ka ātri skaidrs kur tas ir. Uz 3. kp gan nopietnāka kļūme, nesapratu kas tas melnbaltais kartē ir. Var vai nevar skriet tam pāri!? Nācās aizkriet un pārliecināties, ka tā ir iežogota teritorija. Jāskrien vien godīgi gar sētu līdz ceļam un jāpievienojas kompānijai, ar kuru biju kopā pie 1. kp. Pie 3. kp sākas taurenis un mūsu grupiņa pašķīst. Kārlis no Kāpas (skrējām jau kopā maratonā) dodas 7. kp virzienā, un abi pārējie kompanjoni nozūd nezināmā virzienā. Uz 4. kp viegls etaps pa ceļu un gar pauguru uz nākamo pauguru. Uzrodas viens orientierists no iepriekšējās kompānijas. Tas ir Sūnekļu Kristaps, ar viņu tad arī praktiski visu distanci noskrējām kopā. Viņam bija tādas feinas atstarojošas strīpas uz muguras, nevarēja sajaukt ar nevienu citu, tāpēc bija ļoti viegli sekot. Uz 5. kp cauri izcirtumam, te baigā migla, pazaudēju Kristapu, tāpēc jāorientējas pašam. Pie punkta satieku citu Kristapu, to kurš no Valmieras, bet ātri mūsu ceļi šķiras miglainajā izcirtumā. Uz 6. un 7. kp izmantoju sīkās taciņas, un tālumā pamanīju Kristapu, to ar atstarojošām svītrām uz muguras. Mežs tiešām tik klajš, ka vari labi uzņemt ātrumu, un līdz 8. kp Kristapu noķeru. Taurenis izskriets un etapā uz 9. kp atkal satiekam Kārli un šoreiz arī Arti no Brikšņa. Nu jau esam labs četrinieks, kurš varētu kopā turpināt atlikušo distanci. Pie 9. kp es pirmais izprotu situāciju ar ieloku pie ezera, tāpēc uz 10. kp varu mazliet paskriet arī pa priekšu. Mūsu temps man ir ļoti pieņemams, tāpēc nav ko bēgt prom, jāturas kopā. Uz 11. kp labi pastrādājām ar Arti kopā pa karjera smiltīm. Bet uz 12. kp pieļāvu liktenīgo kļūdu. Biju plānojis skriet pa ceļu un tad gar grāvi uz punktu, bet šie visi devās pa taisno no ceļu krustojuma cauri zaļajam. Mazliet paskrēju pa ceļu pēc sava plāna, bet tad izlēmu, ka nevaru pazaudēt grupu, tāpēc rāvu es arī tajā zaļajā. Zaļajā kā jau zaļajā, lampas priekšā redzēju, bet kontaktu biju pazaudējis. Punktu paņēmu labi, jo te bija pilns ar orientieristiem. Uz 13. kp līdz ceļam kaut kam sekoju līdzi, bet tie šķiet vairs nebija mani kompanjoni, tāpēc uz 13. kp uzmetu paviršu virzienu un skrēju ar cerību gan trāpīt punktā, gan panākt šos. Neizdevās ne viens, ne otrs. Atmetos pret 14. kp izcirtumu, no kura varēju droši aizskriet atpakaļ uz 13. kp bedri. Par pārsteigumu man, pie punkta atkal biju kopā ar Kārli. Nu gan viss, mums tas temps tik līdzīgs, ka vienkārši skriešu līdzi. Uz 14. un 15. kp atsēdēju, bet uz 16. kp jau laicīgi biju izlēmis, ka skriešu apkārt pa ceļu. Izrādas arī Kārlim tāds pats plāns. Pa ceļu uzticos Kārlim, tāpēc mana karte praktiski jau kabatā. Tuvojamies punkta rajonam, starp eglītēm mazliet pazaudēju konkurentu un hops pieskrienu pie punkta ar numuru 80, bet man vajag 49. numuru. Mazs apstulbums, izmisis skatiens kartē, nu ok, 80. jābūt vēl uz priekšu kaut kādos izrakumos. Kārlis ir prom, bet še ku re ku uzrodas Kristaps ar saviem atstarotājiem uz muguras. Uz pēdējo 17. kp atkal pa Inčukalna ielām. Uz taisnās ielas redzu tālumā gan Kārli, gan tepat priekšā Kristapu. 

Jauda paskriet vēl ir, bet nereāli viņus panākt un apdzīt. Tad jau labāk skatīties, vai kāds no muguras netuvojas, jo temps mums visu distanci ir bijis labs, tāpēc pēdējie mēs noteikti neesam. Finišēju 15. vietā 25 sekundes aiz Kristapa un... 2 minūtes priekšā Kārlim. Šis bija laikam apmaldījies kaut kur Inčukalna ielās. Tiešām ātrs apvidus! Ar šādu tempu (6:30) sen nebiju noskrējis orientēšanās distanci, un kur nu vēl naktī. Tāds kārtīgs nakts kross. Līdzpaņemto želeju pat nebija laika izsūkt, jo visu laiku jāskrien. Kopumā ir gandarījums, jo līderiem vienkārši zaudēju uz skriešanas ātrumu. Viņi vienkārši skrien kilometru ātrāk par minūti nekā es. Tāpēc finišā pēc noskrietajiem 10 kilometriem zaudēju 10 minūtes 4. vietai. Nezinu kā atjaunošos pēc šāda krosa, jo jau rīt pusdienlaikā jāskrien pēdējais Latvijas kausa posms Siguldas Rudenī.