Treniņnometne Spānijā

Ollā! Te būs neliels atskats uz orientēšanās treniņiem bagāto nedēļu Spānijā. Vispirms liels paldies Jānim, kurš kādā no tvītiem aicināja pievienoties šai nometnei, un es decembrī daudz nedomājot piekritu pievienoties lieliskajai orientieristu kompānijai - Artūram, Jānim, Rūdolfam un Artjomam aizvadīt savu atvaļinājuma nedēļu Spānijā. Diemžēl janvārī iedzīvojos nepatīkamā kājas traumā, tā kā no ārsta Anglijā īsti neuzzināju kas par vainu, tad jāpiekrīt Kūma minējumam ka varētu būt kaula plēves plīsums - staigāt var, bet paskriet nevar. Centos cik nu vien var saudzēt šo traumēto kāju un jo tuvāk nāca laiks doties uz Spāniju, jo vairāk galvā maisījās domas, vai es vispār būšu spējīgs trenēties un skriet sacensībās.
Pēc satikšānās svētdienas vakarā Alicantes lidostā ar jau pieminēto jautro četrotni un iekārtošanos La Marina kempinga mājiņā, jau pirmdienas rītā sākās mūsu treniņnedēļa Spānijā. Pirmā karte uz kuru devāmies bija
EL PLANO

Rīta saulīte jau labi silda, kalni fonā iespaidīgi, jāmēģina uzskriet... diemžēl iesildoties jūtu ka kāja galīgi nav gatava kārtīgai slodzei. It kā paskriet varu, bet ar labo kāju pilnīgi bez jebkāda atspēriena. Apskatot karti, skaidrs ka neskriešu visu distanci. Izskrēju visus sākuma punktus līdz 8. kp, tad nedaudz pa zaļo un kalna nogāzi (14. 15. un 16. kp), un tad pēdējos divus punktus uz atklāta akmeņaina kalna. Jāsecina ka karte dažviet bija ļoti neprecīza un treniņu sarkanās lentītes nemaz nav tik viegli atrast, kā pierasts meklēt kontrolpunktu lukturus. Pusdienas devāmies ieturēt uz blakus esošo ciematiņu Sax. Uzēdām kebabus pie viena spāņu krieva, iepirkām tirgū divus lielus apelsīnu maisus pa 2 eiro, un devāmies uz šodienas otro treniņkarti

PICACHO

Picacho kalns dabā izskatījās iespaidīgs un kartē izaicinošs. Mazliet pazvilnējām saulē un visi bijām gatavi iekarot šo kalnu. Šoreiz distancē devos ar fotoaparātu kaklā, jo izlēmu ka nav prātīgi divreiz dienā mocīt piepampušo kāju, tāpēc nevis skrēju bet gāju. No sākuma biju apņēmies veikt garo etapu no 2. uz 3. kp, bet uzkāpjot jau līdz 2. kp sapratu ka nav nekādas vēlēšanās karstumā ložņāt pa kalniem starp mazajām priedītēm. Sagaidīju uz kalna nogāzes Janku, Artju un Rūdi lai nofotogrāfētu, un devos lejā apstaigāt zemākos punktus. Sāka parādīties jau pirmie noderīgie novērojumi, sīkās upītes kas zīmētas kartē, dabā ir galīgi sausas un pat nepamanāmas (pie 13. kp) un melnie krusti ir akmeņu krāvumi.
Otrdienas plānā bija izskriet piejūras kartes tur pat pie kempinga. Vispirms
GUARDAMAR

karti, kurā attēlots tikai reljefs. Tā kā jāsteidzas nekur nebija, tad izlēmu ka lēnām izskriešu pilnīgi visu distanci - 9.3 km ar 50 kp!!! Jāmācas turēt virzienu sīkreljefā un orientēties pēc lielā reljefa. Lēnām un prātīgi punktu lentītes tika atrastas viena pēc otras. Skrienot uz 16. kp pavērās vienkārši fantastisks skats uz Vidusjūru no augstās kāpas. Pie 18. kp pamanīju ka mežā ir izvietoti īstie kontrolpunkti ar emit atzīmēšanos un ilgi nebija jāgaida ka arvien biežāk mežā sastapu spāņu orientieristus, kuri tieši šajā laikā šeit aizvadīja kaut kādas treniņsacensības. Ceļā uz 30. kp kaktusu plantācijās pamanījos uzšķērst augšstilbu un tiku pie iespaidīgas rētas.

Šajā brīdī sāka nākt virsū arī baigais besis, mazliet jau bija apnicis meklēt tik daudz punktus, bet tā kā biju kartes tālākajā daļā, tad turpināju vien meklēt visus punktus pilnībā pārejot uz soļošanu. Šis pasākums man prasīja gandrīz 2 stundas un kājās sagurums bija visai nopietns. Pēc pusdienu ieturēšanas devos pārgājienā gar Vidusjūru pa nūdistu pludmali, neviens plikais gan vēl nesauļojās, jo spāņiem šķiet +25 grādi vēl skaitās auksts, daudzi staigāja garajās biksēs un jakās. Vakarā atkal treniņš pie jūras, šoreiz
LA MARINA SUR

kartē. Tā kā kāja sāpēja, tad skrējējs biju visai švaks un izlēmu ka centīšos distanci veikt maksimāli pa līniju. Samērā veiksmīgi tas arī izdevās, tikai peldošajā apvidū novirzījos no kursa. Finišēju līdz ar tumsas iestāšanos :) kad pārējie jau visai aktīvi fanoja pie TV par basketbolu.







Trešdien devāmies uz vistālāko karti
SIERRA DEL ORO

Man šodien bija paredzēta brīvdiena, jo skriet katru dienu galīgi neesmu gatavs :) tāpēc distancē atkal devos ar fotoaparātu lai noķertu kadrā vienus no labākajiem Latvijas orientieristiem. Distanci gāju pretējā virzienā, lai satiekot pretim skrienošos čaļus, zinātu kad jāiet uz finišu.

Kalni fonā bija vēl iespaidīgāki kā Picacho kartē, pašam arī sanāca uzcelt dažus kāpumus kas zināmu piepūli prasīja. Pusdienas ieturējām atkal vienā no mazajiem spāņu ciematiņiem, šoreiz ķīniešu restorānā, kura saimnieks bija tik iepriecināts par mums, ka beigās uzsauca 60 grādīgu ķīniešu šņabīti :) Vakarā sportisiti aizvadīja vienkāršu skriešanas treniņu, bet es devos atrast dažus geocaching Spānijā. Šis pasākums izvērtās visai ekstrēms, ja vēl pirmos 2 geo atradu bez problēmām, tad nākamie bija viennozīmīgi līdz šim grūtāk pieejamie.

Tā kā pirms tam nebiju geocaching mājas lapā apskatījis bildes un aprakstus, tad uz visiem geo vienkārši devos pa taisno pēc navigācijas bultiņas virziena. Nonākot vajadzīgajas koordinātēs, kur jābūt paslēptam geo, biju šokā. Zemē starp akmeņiem pavērās aptuveni 5 metrus dziļa ala, kurā bez virves nu nekādīgi nevarēja tikt. Vakarā apskatot bildes, izrādījās ka tas ir bijis mikro slēpnis, kurš nemaz nebija alā, bet gan kaut kur aiz akmeņa... nu neko būs iemesls kādreiz atgriezties, lai atrastu :) Nākāmais slēpnis arī nenāca neko viegli, pa ceļam jau biju pārvarējis dažas klinšu sieniņas, bet kad garminā līdz geo vairs rādīja 50 metrus, manā priekš pavērās kārtīga klinšu siena uz leju, un skaidrs ka slēpnis ir tur lejā. Ja jau biju nācis tādu gabalu, tad nekas cits neatlika ka rāpties lejā. Šis noteikti ir mans ekstrēmākais geo atradums. Atpakaļ gan nekāpu augšā, bet pa apkārtceļu starp klintīm izskrēju visai lielu līkumu uz mašīnu. Sanāca necerēti labs vakara treniņš pirms futbola vakara pie vakariņu galda.
Ceturtdien džekiem bija paredzēts testa mikromačs vidējā distancē
COTO CUADROS

Artjoms bija nobriedis veikt vakarā visu pilno kalna karti, tāpēc no rīta skrēja lēno treniņu, bet pārējie 3 censoņi bija gatavi sacensties. Es galvenā tiesneša, operatora un līdzjutēja lomā. Starta izlozē pirmais distancē devās Artūrs, pēc tam ar 3 minūšu intervālu Rūdolfs un tad Jānis. Kad visus biju palaidis startā, devos uz 8./16. kp uzņemt starplaikus. Artūrs jau bija izskrējis cauri 8. kp, bet Rūdim piefiksēju laiku 7:46 un Lapsēnam 8:34, tātad Janka ir kaut kur sākumā sakļūdījies. 16. kp paspēju gan nofilmēt, gan uzņemt starplaikus. Artūram nopietns pārsvars 16:36, bet Rūdis ar Jāni uz sekundēm 17:20 un 17:21 Jāsteidzas atpakaļ uz finišu. Artūrs finišē ar graujošu rezultātu - 6.5 km pa 30:09, Rūdis uzrāda 2. rezultātu 31:52, bet Jānis finišē ar rezultātu 32:11, tā neko čaļiem rezultāti treniņsacensībās!

 

Tā kā distance izskatījās fiziski samērā viegla, tad arī es lēnām izskrēju visus punktus, neskrienot vienīgi tauriņa cilpas. Pie 30. kp fani mani tā uzmundrināja ka pa ilgiem laikiem pat attīstīju kārtīgu sacensību tempu :) Lūk video no šā treniņmača
http://vimeo.com/37996646
Pusdienlaikā tika iekarota viena no vietējām McDonalds ēstuvēm, apmeklēti sporta preču veikali un novērtētas spāņu skaistules. Un pēcpusdienā otrs treniņš tajā pašā apvidū
COTO CUADROS

tikai augšā kalnos. Šeit bija tādi piedzīvojumi, kurus mēs vēl ilgi neaizmirsīsim, pēc tādiem iespaidiem, jautrībām un redzētā, kādu laiku pat nevarējām saņemties doties treniņā :))) Tā kā no rīta biju visai labi izskrējies, tad tagad distancē atkal devos pastaigas režīmā. Gāju pretējā virzienā, ņemot visus punktus līdz pat 16. kp, un tad vēl 5. 4. un 1. kp. Šis bija visvērtīgākais treniņš, jo sacensības solījās būt tieši šādā pašā apvidū ar iztiektām kalnu formām. Apguvu kādā virzienā vislabāk celties šādos terasveidīgos kalnos, vēl sapratu ka skriešanai ļoti labi var izmantot kalnu upītes, kuras bija pilnīgi sausas un pa kurām varēja skriet kā pa taciņām. Vēl atziņas ka kartē precīzi jāpiefiksē ieloki pa kuriem kalnos virzies un ka ļoti labi turēt virzienu atklātajās vietās var pēc izteikti lielajām kalna formām. Etapu no 22. kp uz 21. kp labāk nepieminēšu :) Sākot no šā vakara neatņemama vakariņu satāvdaļa uz galda bija LIDLā pirktais vīns, asinsritei un jautrībai tuvējās mazpilsētiņās :)
Piektdien vairs nekādu fizisko pārbaudījumu, lai uz sacensībām būtu vēlamais svaigums kājās. Mani treniņbiedri jau kā ik katru rītu izskrēja 4 km rīta rosmīti, kamēr es atļāvos ilgāk pagulēt. Šodien visai neierasts skats aiz loga, pēc saulainajām dienām šorīt apmācies un tieši tad kad bijām sataisījušies doties pēdējā treniņā, tad sāka līt lietus. Nu neko, uzkapājām dažas zolītes partijas un kad atkal sāka parādīties pirmie saules stariņi, devāmies uz še pat jūrmalā esošo karti
GUARDAMAR

Logi jeb virziena noturēšana baltajos plankumos. Distanci veicu tikai ejot, dažviet mazliet paskrienot lai justu kā jūtas kāja. Sajūtas nav nekādas olimpiskās, jo sāpes jūtamas, bet mierinājums tāds ka sacensības notiks kalnos, kur jāskrien visai maz, vairāk jākāpj augšā vai lejā, tāpēc sakostiem zobiem cīnīšos. Ar virziena turēšanu gāja visai viduvēji, kāpu reljefā vispār aizpeldēju tā ka nesapratu kur atrodos, bet pa mežu bija ok. Pēc distances pieveikšanas, aizgāju paņemt vēl vienu geocache tepat La Marina mežiņā. Pēcpusdienā mūsu slavenajā Berlingo aizšāvām uz Alicanti izbaudīt kultūrvēsturi un apmeklēt interesantas bodītes. Šķiet endomondo man šī nedēļa vēl ilgu laiku būs apjoma un stundu skaita ziņā bagātākā treniņnedēļa. Tā nedēļa tik ātri paskrēja, ka nemanot jau klāt bija sacensību weekends. Kaut arī paskriet normāli nevarēju, no orientēšanās viedokļa treniņi bija ļoti kvalitatīvi un vēl lieliskā kompānija ar ko pavadīt kopā brīvo laiku, bija vienkārši vienreizēji. Visur jau fotoaparātu līdzi neizstaipīsi un daudz labi momenti palika neiemūžināti, bet šo to jau safotogrāfējām
https://picasaweb.google.com/115438383393563832849/SpainTrainingCampXXIVTrofeoInternacionalMurciaCostaCalida2012
Drīzumā taps arī rakstiņš par pašām sacensībām Spānijā.

Gilling Woods (York)

Category: Compass Sport Cup Heat 2012

Map/area: Gilling Woods (York)

Organiser: EBOR

Country: England

Discipline: Brown

Results

Šajās sacensībās dalību ņēmu nevis kā orientierists, bet gan kā fotogrāfs, jo ja pilnvērtīgi ar traumēto kāju vēl joprojām nevaru paskriet, tad nav ko mocīties. Izstaigāju mazliet distances sākumu (1. 4. 5. un 6. kp) un tad pie 7. un 8. kp centos ķert kadrā savus AIRE kluba biedrus, kā arī vēl dažus orientieristus. Iespējams ka šī ir pēdējā Anglijas o-karte ko šeit pievienoju līdz pat Anglijas Čempionātam marta beigās, uz kuru esmu pieteicies, bet nezinu kādā statusā tur startēšu (skrējējs vai atkal fotogrāfs). Viss atkarīgs no kājas traumas. Bet pēc 2 nedēļām šeit pavisam noteikti parādīsies ļoti eksotiskas kartes no Spānijas, kur centīšos pastaigāt pa treniņkartēm, bet sacensībās mēģināšu skriet. Redzēs kā man tas izdosies!

Šodien visas safotografētās bildes var aplūkot šajā saitē: https://picasaweb.google.com/115438383393563832849/CompassSportCupHeat2012

Šeit neliela izlase ar maniem kluba biedriem - airienteers!

David Bowman

Leon Foster

Lee Beavers

  Carol White

Jess Nixon

Tim Patterson

 Tim Street

David Alcock

 Neil Conway

Steve Watkins

 Ruth Ker

Pauls Liepins

  Andrew Kelly

Chris Burden

 Faye Pinker

Ian Marshall

Norland Moor (Halifax)

Category: YHOA Night League 2011/12

Map/area: Norland Moor (Halifax)

Organiser: EPOC

Country: England

Discipline: 45 min score

Results

Noslēdzošais YHOA Nakts Līgas posms! Kājai ir ieslēgts saudzējošais režīms - nekādas skriešanas un ekstrēmas riteņbraukšanas, jo līdz sacensībām Spānijā obligāti jābūt skriet varošam, tāpēc šovakar atkal mierīga orientēšanās pastaiga manā izpildījumā. Būtībā piedalījos tāpēc ka nakts-o ir tā disciplīna kura pēdējo gadu laikā man ir kļuvusi par visaizraujošāko - 3 gadu laikā neesmu izlaidis nevienu Jorkšīras Nakts Līgas posmu. Šovakar man ļoti izdevīgs distances formāts - 45 minūšu izvēles distance, tātad varēšu pastaigāties cik daudz vien vēlos. Sacensību centrs augstu Penīnu kalnos, kur vēl mazliet palicis sniegs un jūtams normāls vēsums. Apvidus kā jau Anglijas kalnos bez meža, ar atklātajām un neskrienamajām (open moorland) pļavām. Pirms starta vēl bija jāsatiek Alan Parker, kurš bija atradis un noglabājis manus pazaudētos cimdus AIRE treniņsacensībās, uzdāvināju onkulim FOX cepumus, par ko viņš bija varen priecīgs. Un tad jau bija jāsāk gaidīt tumsas iestāšanās, lai varētu doties nelielā o-pastaigā. Biju plānojis ka apmēram 30 minūtes pastaigāšu, paņemšu vismaz 10 kontrolpunktus un nākšu uz finišu. Plāns realizējas perfekti, jo punktus bez jebkādas aizķeršanās lasīju vienu pēc otra. Tā kā distanču plānotājam šādā kartē nebija īpaši kur izvērsties, tad praktiski visi punkti bija tuvu takām. Tas nekas ka tāpat kā gadu iepriekš EPOC atkal bija nohaltūrējuši un piedāvāja veikt jau 2010. gadā saplānotu distanci (laikam daudz kartes saprintējuši toreiz), it kā negodīgi pret tiem kas toreiz te neskrēja dienas sacensībās un priekšrocība tiem kas toreiz startēja, bet lai nu ir kā ir. Sāku ar 80. kp, pēc tam uz 114. 112. 82. 84. un 92. kp, nu īsta bērnu distancīte :) Ieskatījos pulkstenī, hmm tikai 15 minūtes, uz finiša pusi vēl negribas iet, tāpēc tagad pirmo reizi tā pa īstam nogāju no takas, lai pa taisno dotos uz 86. kp. Tālāk uz 96. un 94. kp atkal bez problēmām pa taciņām, kuras bija ledainas un slidenas. Atzīmējos 94. kp un aizgāju līdz kalna nogāzes malai, paspīdināju ar lampu lejā un ļoti labi saskatīju tālumā (~150 metri) 85. kp, nogāze jau baigā, bet vajadzētu nokāpt pakaļ. ŠĪ BIJA LIELĀKĀ KĻŪDA ko pieļāvu, būtu labāk pa taciņu gājis atpakaļ uz finišu un pa ceļam savācis vēl 4 kontrolpunktus, nevis līdis kaut kur lejā pēc 2 kontrolpunktiem. Būtībā lai paņemtu 85. un 87. kp nekas īpaši ekstrēms jau nebija, vienkārši bija jābrien pa sniegu un viršiem, bet etaps no 87. uz 81. kp pārvērtās par pilnīgu murgu! Tagad es pilnībā nožēloju ka ļāvu orientēšanās azartam sevi uzvarēt un kāpt te lejā, mierīga pastaiga bija pārvērtusies par cīņu ar sniegu, viršiem, garo zāli, bedrēm un rožveidīgajiem krūmājiem. Nesaskaitīju cik reizes tajā etapā atrados uz visām četrām, bet kājas tur nopietni varēja izlauzt. Kaut kā jau protams pieveicu to etapu, bet laiku tur ļoti daudz pazaudēju un paņemot 81. un 83. kp sapratu ka iespējams uz finišu sanāks skriet, lai paspētu iekļauties kontrollaikā. Bet trakākie piedzīvojumi tagad tik sākās :))) Pēc tās cīņas no 87. kp biju pilnībā izsists no sliedēm, jo tagad dodoties uz 107. kp sajaucu taciņas (negribējās vairs koncentrēties) un tikai sekojot citiem orientieristiem uzgāju to 107. kp. Ieskatījos pulkstenī - 39 minūtes, labi, jāpaņem vēl 88. kp un iespējams pat nevajadzēs skriet uz finišu. Kompasam un virzienam nepievērsu nekādu uzmanību, turpināju sekot vienam skrējējam, kurš kā man likās arī devās uz 88. kp. Uz taciņas ieskatos vēlreiz pulkstenī... b** IZDZISIS (jau otro maču pēc kārtas garmins ir izslēdzies, laikam baterija mirst, jo off pogai ir visai nereāli pašai nospiesties). Šajā brīdī pilnīgi pazaudēju kontaktu gan ar karti, gan apkārtni, gāju tik virzienā uz punktu, kuru redzēju sev priekšā, un centos ieslēgt atpakaļ pulksteni. Atzīmējos punktā, izgāju uz taciņas un sāku iet uz finiša pusi, garmins atkal darbojās un rādījā tikai 40 minūtes, sāku lēnā riksītī skriet, jo nebija ne jausmas uz cik ilgu laiku man viņš bija izslēdzies, ja nu jau esmu tuvu 45 minūtēm. Skrienu, skrienu un skrienu... bet finiša priekšā nav, protams nekādu virzienu uz kompasa neskatos, jo esmu visai pārliecināts ka atzīmējos 88. kp un tagad pa taciņu dodos uz finišu. Skrienu un redzu priekšā kontrolpunktu... 112. kp... !@#$%^&* wtf? kādā veidā es te esmu nonācis!!! Līdz finišam no šejienes normāls kloķis, bet man aptuveni 1 minūtes rezerve, nu neko... ko darīt, sāku skriet ar pilniem apgriezieniem, bet tā prātīgi lai kāju nekur neuzsistu. Finišēju un netieku gudrs, KĀDĀ VEIDĀ es varēju tā novirzīties pa 90 grādiem prom no finiša, sanāk ka uztaisīju vairāk kā 5 minūšu kļūdu uz finišu :))) KAUNS! Saņemot splitu izdruku viss ir skaidrs kā dienā! Es pēc 107. kp esmu sekojis tam skrējējam uz 84. kp nevis 88. kp, atzīmējies tajā nemaz nepaskatoties numuru pārliecībā ka esmu pie 88.kp, un tad pa nepareizo taku devies velns viņ zin kur, laikam širmis bija galīgi aizgājis ciet :) Lieki teikt kādās domās biju par sevi pēc finiša. Bet katrā mīnusā var atrast arī plusu, ja nebūtu pieļāvis šādu kļūdu, tad šovakar nebūtu skrējis nevienu metru, bet nu biju noskrējis gandrīz vienu kilometru savā garajā finišā un... kājā nesajutu nekādas sāpes! Tas ļauj pozitīvi skatīties nākotnē, protams ka ik pa laikam vēl jūtu ka tajā potītē un kaulā kaut kas nav vēl īsti kārtībā, bet man vēl ir 3 nedēļas laika lai atkoptos un Spānijā skrietu ar pilnu soli. Kontrollaiku diemžēl šovakar ar to garo finišu pārtērēju - 45:42, tāpēc nopelnīju 10 soda punktus un ar savāktajiem 130 punktiem ieņēmu 18. vietu no 34 dalībniekiem (maz, laikam aukstums bija atbaidījis). Īstenībā pārsteidzoši augstā vietā pastaigājoties, šķiet daudzi nebija izvērtējuši savus spēkus un skrējuši uz tālajiem punktiem un pēc tam atpakaļ nemaz nesavācot tuvos punktus, lai tik iekļautos kontrollaikā.

Un atkal varu teikt ka paveicās šogad tieši tāpat kā pagājušo gadu. Visi apstākļi sakrita tā ka man pietika ar pirmajos 3 posmos (kad skrēju bez traumas) izcīnītajiem punktiem, lai YHOA Night League 2011/12 kopvērtējumā ieņemtu 3. vietu! Paveicās ka uz pēdējo posmu nebija ieradies Josh Beech, kurš laikam būs aizbraucis uz Zviedriju pie savas blondās zviedrietes, tāpat nestartēja arī David Alcock, kurš esot svinējis Leona kāzas, un arī Adam Bradbury nebija pagodinājis ar savu klātbūtni pēdējā posmā. Jauki - 2010. 1.vieta, 2011. 3. vieta un 2012. atkal 3. vieta, vienmēr ir patīkami saņemt kādu apbalvojumu, lai vai kā tas būtu izcīnīts.

P.S. Šovakar pamēģināju kāda ir redzamība tumsā ejot/skrienot distanci ar galvas kameru. Diemžēl nekāds kvalitatīvais video naktī nesanāk, tāpēc nav jēgas publicēt visu pilno video, kurš ir ļoti garlaicīgs un praktiski neko neatspoguļojošos. Šeit ir ieskats uz pirmajiem 3 kontrolpunktiem:

Canklow (Sheffield)

 

Category: Northern Night Championships 2012

Map/area: Canklow (Sheffield)

Organiser: SYO

Country: England

Discipline: Brown

Results

Kaut arī biju iepriekš pieteicies šim Ziemeļu Nakts Čempionātam, līdz pēdējam brīdim biju pārliecināts ka nepiedalīšos, lai saudzētu traumēto kāju nozīmīgākām sacensībām. Ideja tomēr piedalīties radās tik pat spontāni, kā šodien pēkšņi uzsnigušais sniegs. Tieši sniega dēļ izlēmu doties uz šo Čempionātu, kurš bija arī kārtējais YHOA nakts līgas posms, jo iedomājos ka sniegs padarīs skrējējus lēnākus, un es ar savu ātro soļošanu varētu pat kādu apsteigt :) Ļoti labi ka sacensību centrs bija iekārtots koledžas iekštelpās - siltumā un sausumā, jo tieši pirms starta atkal pamatīgi sāka snigt, un bija skaidrs ka mežā būs ļoti vāja redzamība lai vai cik spoža lampa būtu. Dodoties uz startu iemēģināju savu īpašo skriešanas stilu, kurš no malas droši vien ka izskatījās ļoti smieklīgs, skrēju tā kā klibais Ābrams :) Šādu stilu, cenšoties visu svaru novirzīt uz veselo kāju, gandrīz jau varētu nosaukt par lēnu skriešanu, jo Garmin uzrādījā ātrumu 7-8 min/km, kas mani pilnībā apmierināja, jo tas bija mazliet ātrāk nekā ātrgaitas iešana :) Galvenais bija pēc iespējas mazāk piepūlēt traumēto kāju. Atceroties pagājušā gada ekstrēmos piedzīvojumus Northern Night Championship, šoreiz biju sagatavojies nopietnāk - taupot lampu ieslēdzu to tikai pirms starta, līdzi kabatā bija arī mazā rezerves lampa un biju kārtīgi nodrošinājies arī pret salšanu, jo arī šovakar izskatās ka būs ekstrēms pasākums tieši sniega dēļ, kurš tik sniga un sniga, un nav ne jausmas cik ilgu laiku nāksies pavadīt distancē. Uz 1. kp lejup no kalna un pēc zaļajiem krūmu puduriņiem ļoti labi varēja noorientēties uz punktu. Uz 2. kp pamatīgs pārskrējiens pa taciņām, un... šajā etapā iedzīvojos jaunā traumā :( Pirms dzeltenās pļaviņas aizķēros aiz sētas stieples, kuru sniegā nepamanīju, un ar kārtīgu blīkšķi visā augumā izklājos sniegā. Pieceļoties un atsākot skriet/iet lamājos uz visu pasauli, nu kur tā var neveikties, jo apskādēju tieši traumētās kājas lielo pirkstu. Pirmā doma bija vai tik nav lauzts, jo sāpēja ārprātīgi un nu mans klibais skrējiena solis kļuva vēl klibāks, ar labo kāju vairs nevarēju izdarīt nekādu atspērienu. Tagad mājās apskatot to pirkstu, jācer ka tomēr nav lauzts, jo pakustināt var, mazliet ir piepampis, bet zils nav, cerams ka būs tikai spēcīgi apdauzīts un pēc pāris dienām jau varēšu pilnu pēdu likt uz zemes. Pašu 2. kp atradu ne bez problēmām, jo snigšana pieņēmās spēkā un punktu pamanīju tikai ar atstarotāja palīdzību. Tas bija patīkams pārsteigums, ieraudzīt kontrolpunktu ar atstarotāju, jo Anglijā nakts mačos tā ir ļoti reta parādība ka punktu aprīko ar atstarotāju (īstenībā pat neatceros vai iepriekš kādās sacensībās būtu redzējis atstarotājus). Uz 3. kp atkal garais pārskrējiens pa taku, pirms kāpiena kalnā mani panāca viens no konkurentiem, kuram centos noturēties līdzi un punktu paņēmu aiz viņa. Uz 4. kp no kalna lejā viņs protams aizskrēja prom, bet es ar mazu virziena kļūdu arī veiksmīgi nolāčoju lejā uz punktu. 5. 6. un 7. kp ļoti vienkārši, tik pa taciņām un tad precīzi mežā iekšā. Etaps uz 8. kp visai interesants, sākumā virzienā jātrāpa uz lielo taku krustojumu, bet nu tur tumsā neko nevarēja saprast, tipa kaut kāds izcirtums, tipa taciņas kuru kartē nav, vairākas reizes nācās piemest virzienu kompasā līdz nonācu uz takas. Pats 8. kp jāmeklē pie maza purviņa, bet tas apvidus tur izskatījās kā viens liels purvs. Tuvojoties punkta vietai, skatos ka tur jau kādas 5 lampas ganās, arī es gandrīz uzsāku ganīšanos, jo tas apvidus tur tik ''peldošs'' ka saprast grūti kaut ko, labi ka ieraudzīju blakus esošās drupas un punktu paņēmu pirmais no tā bariņa. Uz 9. kp jāgriež kartes otra puse un jāturpina distances otrā daļa. Etaps atkal pret kalnu, īsti nekādas piesaistes nav, tāpēc jātur virziens. Nonākot augšā līdz sīkreljefam atkal grūti kaut ko saskatīt caur lielajām sniegpārslām, labi ka pamanīju vienu apstājušos lampu, izskatījās ka atzīmējās punktā, tāpēc droši virzījos uz to vietu. Pusdistance pieveikta, pagaidām veiksmīgi bez kļūdām. Uz 10. kp garais etaps tik pa taciņu, sniegs snieg tā ka pirms manis skrienošo pēdas ir praktiski aizsnigušas. 10. un 11. kp tiek paņemti precīzi, bet uz 12. kp atkal garš pārskrējiens pa taciņu, kas manas izredzes uz mazo zeltu (pēdējo vietu) tikai palielina, jo te ir jāskrien ar full speed, bet es puspalēkdamies tipinu :) Pie punkta maza sabakstīšanās, jo meklēju mazliet pa zemu. Uz 13. kp pa priekšu aizskrien M18 grupas pārstāvis, viņam tas ātrums diez ko neatšķiras no manējā, tāpēc šo etapu atsēdēju viņam astē. Arī uz nākamo 14. kp domāju skriet/iet aiz viņa, jo domāju ka viņš skrien to pašu distanci ko es. Šī aklā sekošana noveda pie šodienas lielākās kļūdas, uz taciņas sapratu ka viņš virzās uz citu punktu, tāpēc centos pārslēgties uz sev vēlamo virzienu, bet bija jau par vēlu. Biju pārķēris taciņas un pilnībā pazaudējis atrašanās vietu kartē, vienkārši skrēju virzienā bez jebkādas nojausmas kur atrodos, līdz nonācu uz lielās takas. Mazliet nācās pastāvēt un noskaidrot kur tad īsti es esmu. Pirmajā brīdī sķita ka vai tik neesmu aizskrējis līdz 4. kp, nevar būt tik tālu, pēc pāris darbībām ar kompasu izsecināju ka esmu kaut kur pusetapā starp 14. un 15. kp, jāvirzās atpakaļ kalnā. Veiksmīgi trāpīju uz mazās taciņas, no kuras bez problēmām paņēmu punktu. 15. un 16. kp vieglie, abus punktus gan pamanīju tikai pateicoties atstarotājiem. Pie 16. kp mani apdzina Anglijas izlases orientierists Oli Johnson, un tieši pateicoties viņam abus nākamos punktus 17. un 18. kp paņēmu nekļūdoties, uzrādot savus labākos splitlaikus šovakar. Abi šie punkti bija tipiski ''peldošie'' bez jebkādām piesaistēm sniegā un tumsā, it sevišķi 17. kp. Abos vajadzēja veiksmīgi trāpīt virzienā un man paveicās ka Oli pirms manis iemina pēdas sniegā, abus punktus paņēmu tika pēc viņa pēdām! Virzoties uz pēdējo 19. kp pret kalnu mazliet pa ātru sapriecājos ka izdevās tik labi paņemt iepriekšējos punktus, etapa vidū pazaudēju kontaktu ar karti. Labi ka nonācu uz taciņas kura veda gar 14. kp pa kuru jau biju skrējis. Punktu atradu bez sarežģījumiem, bet uz finišu gan nedaudz samudžinājos. Anglijā jau ir ierasts ka finišs ir kā distances pēdējais punkts uz kuru arī ir jāorientējas, jo marķējuma nekāda nav un bieži vien visai tālu no oficiālā pēdējā punkta. Tā nu var teikt ka šovakar sakļūdījos arī uz finišu, paskrienot tam garām :) Varēja vismaz kādu tiesnesi nolikt ar lampu, nevis pliku SI staciju ar finiša plakātu. Bet tas tāds sīkums, jo gandarījumu ieguvu milzīgu par pieveikto distanci, ne mirkli nenožēloju ka atbraucu šovakar izbaudīt orientēšanos sniegā. Ja vēl nebūtu apdauzījis to kājas pirkstu, tad būtu perfekts nakts-o vakars, jo ar saprātīgu piepūli izvairoties no sāpēm kājā es nepaliku pēdējais!!! Ar rezultātu 1:18:04 ieņēmu 10. vietu no 14 dalībniekiem, uzvarot gan David Alcock kurš bija ļoti daudz kļūdījies, gan šīs sezonas YHOA nakts līgas līderi Joe Taunton kurš pēc kļūdām uz 1. un 4. kp bija izstājies.

Vēl jāpiemin daži interesanti fakti:

1. Pirmo reizi 3 gadu laikā distancē izslēdzās Garmin pulkstenis, es ļoti ceru ka tā nav baterijas vaina. Vai nu šim nepatika sniegs vai arī kaut kādā mistiskā veidā uzspiedos uz on/off pogas, laižoties pa gravu lejā uz 19. kp. Biju visai pārsteigts ka finišā pulksteņa ekrāns bija tukšs, labi ka tas notika pie pēdējā punkta.

2. Tā kā arī Pauls cīnās ar kājas traumu un šovakar nestartēja, tad biju visai pārliecināts ka esmu vienīgais latvietis šajās sacensībās. Patīkams pārsteigums rezultātos ieraudzīt vēl vienu latviešu orientieristi Ināru Ģipsli.

3. Kā jau prognozēju, pēkšņi uzsnigušais sniegs Anglijā radīs haosu. No sacensību centra līdz Wakefield aizbraucu ar vilcienu, bet lai nokļūtu mājās nācās izsaukt taksi, jo neviens autobuss nekursēja. Rītdienas orientēšanās sacensības ir atceltas, arī Dewsbury 10 km skrējiens, kuram biju pieteicies vēl decembrī pirms traumas, rītdien ir atcelts. Manis pēc varētu atcelt arī nākamsestdien paredzēto pēdējo YHOA Night League posmu, jo es šobrīd kopvērtējumā ieņemu 2. vietu :) bet pēc pēdējā posma visticamāk atkritīšu uz 6. vietu. Angļi galīgi nav gatavi ziemai! Pirmdien varētu atcelt arī darba dienu :)))

4. Ļoti iespējams ka kaut kad nāksies paviesoties Latvijā un gulties zem ķirurga skalpeļa, jo nu jau ir pagājis mēnesis un kaut kas nav īsti kārtībā ar to kāju. Pārāk ilgi jau sāp un ja pēc sacensībām Spānijā turpinās sāpēt, tad ir tikai divi varianti. Vai nu vizīte pie ārsta Latvijā (šitie angļu pakistāņi neko nesaprot) vai arī uz nenoteiktu laiku pilnīgi jāpārtrauc skriešana lai sadziedētu (grūti sevi iedomāties bez orientēšanās).

5. Jānobeidz ieraksts dienasgrāmatā uz pozitīvas nots.. Nu jau vairāk kā nedēļu esmu aktīvs svaru zālītes apmeklētājs. Tā kā pilnvērtīgi skriet nevaru, tad turpmākos mēnešus tur tiks daudz sviedru izliets :) Un jaunie Inov8 Mudclaw 272 apavi ir perfekti. Viegli, ērti, stilīgi un pat sniegā neslīd!

Meanwood Streets (Leeds)

Category: AIRE Night Score League 2011/12

Map/area: Meanwood (Leeds)

Organiser: AIRE

Country: England

Discipline: Mass start score event 45 minutes (velo)

Results

Ja nevaru skriet, tad ir taču alternatīva - riteņbraukšana! Šovakar kārtējās AIRE nakts līgas treniņsacensības, kurās es dalību ņēmu ar velosipēdu :) jo distance bija pa ielām nevis mežiem, un jāmeklē atkal sarkanās post box. Pirms 3 gadiem jau šeit biju skrējis un bija baigā aizdoma ka būs tieši tie paši kontrolpunkti (post box) kas toreiz, jo pastkastes jau nemēdz mainīt atrašanās vietu. Tā arī bija, precīzi tie paši punkti. Interesanti ka tad spēju paņemt 14 kontrolpunktus, redzēs kā šovakar veiksies ar velo orientēšanos, jo lai būtu interesantāk, izlēmu ka mēģināšu ņemt tos punktus kurus toreiz nepaņēmu. Ierullējot car park starta vietā, biju visai pārsteigts par kuplo dalībnieku pulku, kuru pārsvarā sastādīja Leeds Universitātes studenti. Šķiet ka šī posma organizatori - veco Parkeru pāris ir pasniedzēji universitātē, jo arī pagājušogad tieši uz viņu organizēto posmu bija ļoti daudz studentu. Tātad izvēles distance ar 45 minūšu kotrollaiku. Startā saņemot karti, speciāli mazliet nogaidīju lai redzētu uz kuru pusi skrien lielākā daļa orientieristu. Pārsvarā visi skrēja uz 38. kp, bet es lai nemaisītos ar savu riteni pa kājām devos pretējā virzienā uz 39. kp. Bija tomēr daži kas skrēja arī uz šo punktu, tāpēc pie 39. kp sanāca neliela aizkavēšanās. Turpināju uz 37. kp un pēc tam uz 27. kp, bet šī laikam bija kļūda, jo sanāca uzmīties baigi stāvā kalnā, un tā ka ritenim ir tehniskas problēmas ar ātrumpārslēgiem, nācās pat stumt :) Iespējams ka vajadzēja doties uz ''lejas'' punktiem un tad būtu daudz vairāk punktus apmeklējis. Tālāk mierīgi paņēmu 36. 33. 24. 23. un 15. kp (uz 33. un 23. nelielas kļūdiņas), un nu bija jāizlemj vai braukt ''augšā'' pēc vēl 3 punktiem, vai griezt atpakaļ uz finišu. Tā kā visu šo laiku distance bija vedusi pret kalnu, izlēmu ka labāk braukšu atpakaļ uz leju, un turpināju ar 14. 19. un 13. kp. Pie 17. un 22. kp atcerējos ka pirms 3 gadiem uz šiem punktiem diezgan smagi sakļūdījos, bet tagad ar riteni nekādu problēmu. Uz 26. kp šķiet ka sasniedzu šodienas lielāko ātrumu no kalna :) Tālāk plānā bija paņemt visus ''vieglos'' punktus kartes labajā pusē, ar ko bija sākuši praktiski visi dalībnieki, bet... johaidī pulkstenis jau rāda 41 minūti! Nu neko jādodas vien atpakaļ uz finišu. Tātad izdevās paņemt 15 kontrolpunktus un nobraukt gandrīz 10 km - ideāls velo orientēšanās treniņš. Vienu brīdi braucot un skatoties šādā kartē, kura nav tipiska o-karte, atcerējos par redzēto nupat notikušā Latvijas Čempionāta ski-o karti. Sava veida līdzības - slēpotājiem bija jāizvēlas pareizā špūre mežā, bet man pareizā ieliņa pilsētā. Tā kā šovakar biju ārpus kārtas (non competed) ar savu velo, tad rezultātiem nav nekādas nozīmes.

Sestdien ir paredzēts Ziemeļu Nakts Čempionāts, kuram esmu pieteicies, bet šaubos vai piedalīšos, jo tā kā kārtīgi paskriet nevaru un ejot veikt distanci nav nekāda lielā gandarījuma. Un pēdējais arī negribu palikt ar savu pastaigāšanos, jo starta izlozē ir redzami visai spēcīgi dalībnieki. It kā jau varētu sakostiem zobiem skriet un pārvarēt tās sāpes kājā, bet vai tas ir vajadzīgs, kad pēc tam 2-3 dienas nevaru normāli paiet, potīte piepamst un ir jāklibo. Gan jau ka vecumdienās nožēlošu visas šīs līdz galam neizārstētās traumas, bet nenormāli gribas ORIENTĒTIES, tāpēc nebūs nekāds brīnums ka sestdienas vakarā būšu sastopams kaut kur mežā ar lampu uz galvas un karti rokās :)

Wheldrake Woods (York)

Category: YHOA Night League Event

Map/area: Wheldrake Woods (York)

Organiser: EBOR

Country: England

Discipline: Long

Results

Diemžēl jaunā gada sezonas sākums nav izdevies tāds kādu biju plānojis. 5. janvārī testējot jaunos inov8 apavus uz līdzenas vietas tiku pie traumas. Sajutu mežonīgas sāpes apakšstilba lielajā kaulā. Neatceros vairs kuros mačos apdauzīju šo kaulu pret akmeņiem līdz pat asinīm, un ik pa laikam šī vieta iesāpējās, bet šoreiz izskatās ka inov8 apavu plānās zoles dēļ satriecu pēdu, kurai ir ļoti liela saistība ar šo kaulu. Nācās pat apmeklēt ārstu, kurš man noteica diagnozi ka man tajā vietā ir vai nu kaula vai asins infekcija, izrakstīja antibiotikas, un vismaz uz mēnesi varu aizmirst par jebkādām domām skriet, jo sāp katra kājas kustība. Jācer ka nav kaula plīsums :( jo uz Spāniju tomēr gribas aizbraukt ne tikai kā tūristam.

Pēc šāda ievada protams skaidrs ka es šovakar neskrēju... vienkārši grūti sēdēt mājās, ja Anglijas orientēšanās sezona iet pilnā sparā. Šovakar kārtējais YHOA nakts līgas posms, un devos ar mērķi vienkārši pastaigāties ar karti pa mežu, iegūt vienalga kādus punktus kopvērtējuma ieskaitē, jo nakts-o sezona tomēr ir iesākta, un vēl biju apņēmies distances laikā atrast divus geocaching slēpņus, kas bija paslēpti šajā mežā. Šajā mežā iepriekš jau biju skrējis un zināju ka te pārsvarā jāpārvietojas pa taciņām un pilnīgi bez reljefa, tātad ideāls apvidus priekš manas kājas un feinas pastaigas tumsā. Sanāca tiešām pastaiga tumsā, jo aizmirsu mājās savu lampu :) labi ka Chris aizdeva savu rezerves lampu, kuru jau biju izmēģinājis toreiz kad man distances laikā izdzisa lampa. Ar šo maziņo lampiņu redzamība bija aptuveni 2 metri, bet neko labāku jau man nevajadzēja, galvenais saskatīt karti un kompasu, un soļot pareizajā virzienā.

Distances garums bija 5.8 km, tātad ja iešanas ātrums ir aptuveni 10 min/km, un galīgi pa līniju jau nenoiešu, jo centīšos vairāk izmantot taciņas, lai lieki nepiepūlētu kāju, tad soļojot distanci vajadzētu pieveikt aptuveni 1:10-1:20, jo kļūdas protams neplānoju pieļaut uz punktiem :) un ja neiekūlšos kaut kur rožveidīgajos brikšņos. Plus vēl jāpierēķina 5 minūtes uz katru no abiem geocachingiem, kurus cerams tumsā izdosies atrast, tātad rupji rēķinot pastaiga varētu sanākt apmēram pusotras stundas garumā. Tāpēc distancē devos pirmais, lai mani pēc tam nav ilgi jāgaida finišā. Pirmajam gan neizdevās startēt, jo Eddie Winslow bija steidzīgāks par mani. Kļūdas protams ka ejot ir grūti pieļaut, bet viena sanāca uz 5. kp, kad mazliet novirzījos pa labi no punkta, skrienot tās būtu 10-20 sek. bet ejot vismaz 1 minūte. Īstenībā bija baigi interesanti veikt distanci ejot, jo distances laikā redzēju praktiski visus konkurentus darbībā, kuri man skrēja viens pēc otra garām. Varēju novērtēt kurš skrien ātrāk un kurš lēnāk, kurš kļūdās un kuram spožāka lampa. Žēl ka līdzpaņemtajam telefonam nav zibspuldzes, būtu fotogrāfējis visus pēc kārtas :) Pirmais kas man paskrēja garām bija Pauls uz 2. kp, izskatījās ka viņam ar kāju viss kārtībā. Uz 3. kp mani apsteidza Steve Watkins savā vieglajā un lidojošā solītī, uzreiz pēc tam man garām paskrēja viņa sieva Alex, kurai gan tas skriešanas solis nebija diezko ātrāks par manu soļošanu :) Uz 4. kp mani apsteidz Nick Jones, viņam tas solis bija tāds tusnīgs, izskatījās ka baigi grūti skrienas. Uz 5. kp kā jau minēju pieļāvu mazu kļūdiņu, bet uz 6. kp savā Garmin pulkstenī sāku riktēt gps navigācijas virzienu uz geo slēpni, jo pēc iepriekš iegūtās info Geocaching mājas lapā sapratu ka slēpnis atrodas uz priekšā esošās elektrolīnijas. Tā arī bija, gps navigācija aizveda ļoti precīzi līdz slēpnim, kurš bija paslēpts pie priedes zem zaru čupas. Parakstījos logbook grāmatiņā, noslēpu atpakaļ geo kastīti un turpināju o-distanci. Starp citu šis bija mans 100. geo atradums, kad uznāk iedvesma tad bieži dodos meklēt šos geo slēpņus, jo to var saukt par tādu kā orientēšanās paveidu tikpat kā meklējot kontrolpunktus. Uz 7. kp man aizlidoja garām viens ļoti ātri skrienošs orientierists, kuru gan neatpazinu, bet temps viņam tiešām bija elitnieka līmenī, iespējams tas bija Joe Taunton. Arī uz 8. kp redzēju viņu darbībā, bet viņš tajā brīdī jau skrēja taurenīša otro apli uz 12. kp. Uz 9. kp man paskrēja garām Ian Marshall, bet punktā es atzīmējos pirmais :) jo šis tajos krūmos kārtīgi sakļūdījās. Uz 10. kp atkal bija jāpārslēdzas uz gps navigāciju, jo taku krustojumā vajadzētu būt otram geo slēpnim. Atkal veiksmīgi izdevās atrast, jo uzreiz sapratu ka tas būs paslēpts pie sētas stūra, tā arī bija - ierakts zem lapām. Atkal parakstījos, noliku atpakaļ vietā un turpināju savu o-pastaigu. Tajā brīdī kamēr ņēmos ap geo, man paskrēja garām vismaz 4 skrējēju vagoniņš vidēji ātrā tempā. Īstenībā mežā sāku redzēt arvien vairāk lampas, tātad šodienas mačs būs samērā labi apmeklēts. 11. kp tāds bērnu punkts uz kuru Steve esot uztaisījis kļūdu (neesot koncentrējies), bet uz 12. kp mani apsteidza mūsu šoferītis Chris Burden. No šī brīža praktiski visu atlikušo distanci man sanāca cīņa ar šo būdīgo pensionāru. Es soļoju bez kļūdām uz punktiem, bet viņš skrēja/gāja uz punktiem ar diezgan šausmīgām kļūdām :) Pie 13. kp satikos vēl ar diviem orientieristiem, kuri tur kārtīgi ķemmēja apvidu, tie bija brāļi Jake un Zac Field, kuri acīmredzot skrēja kopā. 14. un 15. kp atkal paņēmu kopā ar Chris, kur mums abiem garām aizskrēja jaunais talants Joe Woodley, nevarēja tik saprast kurā taureņa aplī viņš skrien, jo ieeja punktā bija no nesaprotama virziena. Bet uz 16. kp mums sanāca interesanta cīņa ar Chris, viņš aizgāja pa labo pusi, bet es pa kreiso, un atkal punktā bijām reizē. Pie punkta mūs panāca superveterāns Steve Whitehead, savā ķīniešu skrējēju stilā (skrien ar taisnām rokām gar sāniem). Šim onkulim visa cieņa no manis, jo viņš savā vecumā ir bieži vien pārspējis divreiz un pat trīsreiz jaunākus censoņus. Bet šoreiz gan Steve mazliet sačakarējās meistarībā, uz 17. kp acīmredzami ka bija jāskrien apkārt pa taciņu nevis jālaužas cauri zaļajam. Tikai uz lielā ceļa uz 18. kp viņš atkal man paskrēja garām, tātad kārtīgi bija sakļūdījies tur. Uz šī ceļa arī tapa bildes ar telefonu, bet tā kā nav zibspuldzes, tad neko nevar saskatīt. Te es sajutos kā uz ātrgaitas šosejas, jo viens pēc otra mani mierīgi čāpojošo apdzina orientieristi. Normāls vagoniņš bija izveidojies, aptuveni 10 cilvēku sastāvā, no kuriem atpazinu vēl vienu veterānu ar krampi Steve Corrigan, o-ģimenes galvu Dean Field, blondo zviedru meiteni Louise Markstedt, arī Oli Johnson sievastēvs bija šajā barā un pašās beigās pirms ieejas mežā vēl garām aiztipināja Howard Sawyer. Pats 18. kp tāds mistisks šķita, jo tumsā tur tas mežs galīgi neizskatījās kā kartē attēlots, bet nu punktu paņēmu bez problēmām. Pie punkta atkal uzradās viens konkurents, kuru gan nepazinu, kurš ar drausmīgām kļūdām man maisījās pa priekšu līdz pat finišam. Mans cīņu biedrs Chris bija kaut kur pazudis. Uz 19. kp sanāca baigā cīnīšanās pa tiem pretīgajiem rožveidīgajiem vīteņiem zem kājām, bet pa taku negrībējās iet apkārt baigo līkumu. Uz 20. kp man aizlidoja garām Josh Beech, viennozīmgi šovakar visātrāk skrienošais apdzinējs. Ceļā uz 21. kp beidzot atkal satiku Chris, kurš tikai gāja vēl uz 20. kp. Pēdējā punkta rajonā jau no attāluma varēju redzēt ka ļoti daudz gaismiņas tur ganās un meklē to punktu, un tieši es biju pirmais kas atzīmējās tajā punktā. Bet izrādījās ka daži tur meklēja pavisam citu punktu (iespējams 13. kp) jo viena dāmīte palūdza parādīt pie kura punkta mēs atrodamies. Bija tiešām jautri paskatīties no malas kā citi dalībnieki orientējās naktī, jo šķiet ka mežā satiku praktiski lielāko daļu no dalībniekiem, un daudziem nakts-o sagādāja ļoti lielas problēmas, tāpēc nav brīnums ka daži skrienot uzrādīja līdzīgu rezultātu kā es ejot. Mazliet pārtērēju savu plānoto laiku un finišēju ar rezultātu 1:34:15 veicot 7.18 km garu pastaigu.

Turpmāko sacensību plānu nav, viss atkarīgs no kājas, katrā ziņā jau ieplānotos ielu skrējienus man jāatceļ. Priekšā vēl vismaz 2 nakts-o posmi uz kuriem došos kaut vai atkal pastaigas režīmā, bet uz Spāniju pēc mēneša došos jebkurā gadījumā, kaut vai sauļoties un pienest ūdeni mūsu elites džekiem Artūram, Jankam, Rūdim un Artjomam. Pēc 2 mēnešiem uz Britu čempionātu jau nu vajadzētu būt uz kājām, bet Liverpool pusmaratons bez jebkādas sagatavošanās gan ir zem lielas jautājuma zīmes.

Mežaparks Z (Rīga)

Category: Ziemas Magnēts 2011/12 23. kārta

Map/area: Mežaparks Z (Rīga)

Organiser: IK Auseklis

Country: Latvia

Discipline: 3. Distance

Results

Kā Jaunā Gada pirmo dienu aizvadīs, tāds arī būs turpmākais gads! Nu ko, cerams ka gads būs sportisks, jo jau 1. janvārī izmantoju lielisko iespēju bez sniega apstākļos uzskriet Ziemas Magnētā. Ar grādīgā burbuļūdens lietošanu sevišķi neaizrāvos, ne vairāk kā 6 glāzes un jau 2.00 biju gultā, lai 10.00 no rīta jau būtu uz strīpas. Ātrais hesburgers ar kafiju (Hesītī noskatījos šovu kā apdzērušies jaunieši izkāvās savā starpā, vienam čuras bija tik daudz galvā ka pat pamanījās apsargam iedot pa seju 8)), tramvajā iekšā un prom uz Mežaparku. Lai cik tas dīvaini nebūtu, nekad iepriekš nebiju skrējis Mežaparkā. Kaut kad sen startēju šeit Rīgas Velomaratonā, ir būts uz Dziesmu svētkiem un Zoo dārzu, un romantiskās pastaigās, bet ar orientēšanās karti rokās šeit biju pirmo reizi, un jāsaka uzreiz – patika.

Patika sīkais reljefs, kurš ļāva pārbaudīt orientēšanās prasmes. Vienīgi dažviet pamežs gan bija visai neskrienams un vasarā tur būtu kārtīgs džunglis. Biju viens no pirmajiem kurš startēja šajā svētku magnētā un uzreiz jāpiemin interesants fakts – distancē nesatiku nevienu orientieristu (diezgan neierasta situācija Magnētā) un šķiet ka arī biju pirmais kurš finišēja. Tāda steiga tāpēc, ka pēc distances vēl vajadzēja paspēt aizbraukt uz Smilteni, paķert pasi un laptopu un atpakaļ uz lidostu. Orientējos šodien ļoti lēnu un prātīgi. Garo etapu uz trešo punktu (43. kp) veicu ļoti nepārliecinoši un tikai uz čuju paņēmu punktu. Nākamos punktus ņēmu ar ļoti lielu nedrošību, vairākas reizes etapos apstājos, lai precīzi nolasītu savu atrašanās vietu. Šāda taktika vismaz ļāva izvairīties no kļūdām un vienmēr precīzi skrēju iekšā punktos ar pārliecību ka punkts būs tieši aiz tā pauguriņa vai tajā ielociņā. Visai interesanta ’’kļūda’’ gadījās uz 50. kp, atsējās bote un kamēr novilku cimdus un aizsēju šņores, tikmēr splitos nokritu no 9. vietas uz 19. vietu :) forši ka tik blīvi rezultāti. Vēl mazliet sabakstījos uz 46. kp bedrē, bet distances beigu daļu veicu mierīgi un prātīgi, bez liekiem līkločiem. Kaut arī sniega nebija, aukstumu (-1 grāds) tāpat juta un finišā pat nācās atsildīties un izstaipīties, jo labo augšstilbu sarāva krampī, cerams bez paliekošām sekām. Ar rezultātu 53:14 ieņēmu 20. vietu 3. Distancē no 101 dalībnieka. Droši vien tiem kas Mežaparkā jau skrējuši vairākas reizes distance likās vienkārša, bet man kā pie pirmās reizes bija ļoti aizraujoši orientēties Rīgas galvenajā pastaigu vietā. Šovakar atpakaļ uz Angliju, un jau 8. janvārī atsākšu griezt Anglijas orientēšanās karuseli kārtējās AIRE Reģionālajās sacensībās.