Mailes (Pļaviņas)

Category: KĀPA 2012 3. dien

Map/area: Mailes (Pļaviņas)

Organiser: OK Kāpa

Country: Latvia

Discipline: M21S

Results

Kāpas 3. dienas starts vienmēr bijis kā labs pārbaudījums tam, esi vai neesi īsts orientierists, pirmkārt pieveiktas jau 2 distances un otrkārt agrās starta minūtes pēc vakarvakara ’’atpūtas’’. Kājas smagas, galva it kā skaidra, bet kaltē pamatīgi jau no paša rīta, un vēl tā karstā saule. Uzdevums noturēties divdesmitniekā šķiet visai nereāls, jo galīgi nav sajūta, ka kaut kur gribētos skriet, bet gan jau ar pirmajiem punktiem ieskriešos. Indulis startu izdomājis vareni motivējošu - pret kalnu, kas uzsit vēl lielāku smagumu visās starta darbībās. Labi, ka etaps uz 1. kp tik pa stigām un ceļiem, bet nu iekšā nav vispār, knapi kustinu kājas. Uz 2. kp pavirši uzmetu virzienu un sāku cīnīties cauri kaut kādai aizaugušai ieplakai, līdz pēkšņi sev priekšā ieraugu dzelzceļa sliedes. Nav ne jausmas kā tur nonācu, bet nu labi var jau arī pa šo pusi veikt etapu, tikai sanāks normāls līkums. 3. kp ļoti vienkāršs, tik gar kontūru, bet uz 4. kp skrienu taisni pa līniju, uzticos kompasam, kurš nepieviļ. Šajos etapos aiz muguras ir uzradies Daiņu Jānis no Valkas, nezinu gan vai es viņu, vai viņš mani ir noķēris, bet būs vismaz kompanjons ar ko skriet kopā. Uz 5. kp garais etaps, kur nodemonstrēju savu neizlēmību. Tā vietā lai skrietu pa kreiso pusi pa ceļu, vai pa labo pusi pa stigu, es dodos kaut kur pa vidu. Pa mežu skrienamība kaut cik normāla, bet izcirtumā pilnīgi nekāda, un diemžēl koncentrēšanās arī šorīt nav līmenī, etapa beigās pa stigu aizskrienu garām punkta vietai. Skaidrs, ka šodien gan fiziskais, gan tehniskais izpildījums ir tālu no vēlamā, tāpēc uz 6. kp atslēdzos un sekoju tikai Jānim. Uz 7. kp atkal es pārņemu vadību un pa purvu it kā velku pareizā virzienā, bet vienā brīdī nav īsti skaidrs, kur atrodamies. Janka tik nosaka, ka arī nezinot kur esam, jo sekojis man, nevarot neko tajā mērogā saskatīt :) Atliek skriet uz stigu un tad ņemt punktu, ne visai tīri, bet tomēr izdodas paņemt. Uz 8. kp negribas neko domāt, tāpēc kaut kur pa taisno pa purvu laipoju, ka tik ātrāk tikt uz ceļa. Ceļu pret kalnu atstrādāju, dzerampunktā tiek pieveiktas 3 glāzītes, tagad jāsāk pakaļdzīšanās diviem priekšā redzamajiem konkurentiem. Vienu noķeru, bet mani panāk veseli četri, un skaidrs ka visi esam M21S džeki, izveidojas foršs vagons, kuram es iekārtojos pa vidu, nu atliek tikai piefiksēt kp numuru un skriet līdzi. Pie punkta mūsu grupiņa izšķīst, un ceļā uz 9. kp uz stigas vairs esam 3 skrējēji, bet no muguras nenormālā ātrumā tuvojas vēl divi, izrādās abi Ogres čaļi, Klāsons velk līderi Zamovski. Nu tādu ātrumu man nav nekādu cerību turēt, tāpēc palieku viens un protams vēl pamanos sakļūdīties pirms punkta, gribēju kp ieraudzīt vienu ieplaku ātrāk. Uz 10. kp kā pēc plāna, lejā pa nogāzi un gar zaļo kontūru, uz bedri trāpu precīzi. Šeit panācu bijušo Azimuta kluba biedru Priedīš Nauri un vēl vienu čali. Uz 11. kp uzlieku virzienu pret klanu un sekoju noķertajam čalim, un Nauris aiz manis. Uz 12. kp bija doma vairāk iet gar kalnu, bet te ieberzos pamatīgos avenājos, sanāca pat pacīnīties atpakaļ pretējā virzienā, un arī pirms paša punkta maza kļūdiņa, paskrēju garām punktam, kurš bija paslēpts eglītēs. Nauris vēl joprojām seko man. Uz 13. kp pirmajā brīdī tāda īsta plāna nav, uzmetu virzienu tā lai sanāk ātrāk ārā uz ceļa. Sanāk pat labāk kā biju plānojis, jo izskrienu tieši uz to izcirtuma taku, pa kuru vakar skrēju uz 12. kp. Punkts no ceļa tiek paņemts viegli. Etapā uz 14. kp man garām paskrien viens no mūsu grupas favorītiem Māris Freimanis, tad nu atsēžu aiz viņa, bet uz pēdējo 15. kp šis tik pat ātri arī aizbēg, bet es cīnos ar saviem spēkiem, cik nu vairs tie ir palikuši. 

Finišā besis ir iespaidīgs, bet nu gandarījums arī ir varens par paveikto 3 dienās. Šodien finišēju ar rezultātu 1:28:54, kas deva 35. vietu no 96 dalībniekiem. Kopvērtējumā tomēr neizdevās noturēties divdesmitniekā, bet izcīnītā 21. vieta no 105 dalībniekiem, priekš manis ir vērā ņemams sasniegums, jo ja tagad atskatos kā man ir klājies iepriekšējos gados šajā M21S (H21K) grupā, tad šis ir mans augstākais sasniegums! Iepriekš bija tā:

2000. gadā 23. vieta no 71;

2001. – 28. no 57;

2002. – 50. no 100;

2003. – 27. no 117;

2004. – 26. no 103;

2005. – 34. no 119;

2006. – 32. no 94;

2007. – 28. no 123;

2009. – 103. no 118 (startēju tikai 2 dienas);

2011. – goda pjedestāls Open100 grupā :)

Galīgi nevaru apgalvot, ka esmu sācis skriet ātrāk pa šiem vairāk kā 10 gadiem M21S grupā, bet šoreiz šķiet šī 21. vieta tika iespēta pateicoties manām orientēšanās prasmēm un neprasmēm, jo citiem šķiet gadījās vēl lielākas kļūdas nekā man šajā interesantajā apvidū. KĀPA – tas viennozīmīgi vienmēr ir bijis viens no vasaras galvenajiem pasākumiem, tāpēc arī turpmāk atvaļinājums un dalība šajā pasākumā tiks plānota jau krietnu laiku iepriekš.

Jaunāmuiža - Mailes (Pļaviņas)

Category: KĀPA 2012 2. diena

Map/area: Jaunāmuiža-Mailes (Pļavinas)

Organiser: OK Kāpa

Country: Latvia

Discipline: M21S

Results

Pēc 1. dienas pārsteidzoši augstās vietas, šodien bija jāmēģina pieiet mazliet nopietnāk startam. Distances garums optimāls – 5.5 km un pirms manis 1 minūti startē Jubelis vecākais, kurš ir kā labs mērķis, ja noķeru, tad rezultātam jābūt labam. Pirms starta jau esmu nedaudz iesvīdis, jo arī šodien saule labi silda. Starta burzmā tiek satikts Azimuta visu laiku labākais (aiz Alda protams) spīdeklis Pauliņa jaunskungs, uzmundrinam viens otru :))) Startā var labi ieskriets, jo nedaudz no kalna, uzmetu skatienu kartē etapam uz 1. kp, viss skaidrs, ātrāk pa taisno uz ceļu un tad punktu vēsi no ceļa. Ātrums jau nav tas zvērīgākais, bet izbrīnu rada, ka esmu uzrādījis 10. laiku uz 1. kp, laikam daudzi ir plosījušies pa taisno. Uz 2. kp bez variantiem pa taciņu un tad precīzi punktā iekšā. Neizdodas. Punkts bedrē, un aptuveni 30 sekundes zaudētas papeldot pa papardēm. 3. un 4. kp reljefa punkti, nolemju karti nelasīt, jo piecpadsmitniecē tāpat neko daudz nevar saskatīt, tāpēc turu precīzu virzienu pa līniju. Skrienot klāt pie 4. kp pamanu savu mērķi, esmu noķēris Jubeli, tikai viņš jau skrien uz nākamo kp, kamēr man vēl jāatzīmējas šajā. Fiksi paņemu 4. kp, uzņemu virzienu uz 5. kp, izlemju skriet sākumu pa ceļu, maucu cik ir iekšā, jo vajadzētu tikt Gintam astē, bet viņu nekur nemanu. Punktu izdodas precīzi paņemt, un tagad nevar saprast vai esmu aiz vai priekšā Jubelim, kurš uz punktu iespējams skrēja pa labo pusi. Šobrīd viss iet kā smērēts, ko apliecina arī spliti, uz to brīdi 9. vieta, bet protams... bez kļūdām nu nekādi nevaru noskriet. 6. kp purvā, loģiski ka pilnīgi paļaujos uz kompasu, bet galvu nojauc neizteiksmīgais reljefs purvā, vienā brīdī nez kāpēc sāku laipot pa kreisi no uzturētā virziena, labi ka laicīgi sapratu ka jāgriež atpakaļ pa 90 grādiem un jāturpina uzņemtais virziens. Šī nepārliecinātība purvā izmaksā vēl 30 liekas sekundes. Uz 7. kp tikai jāspiež pa iedzīto ziloņtaku, arī uz 8. kp marķētais etaps pār upi skrienamais. Upei sanāk skriet pāri augstsolī, jo jātiek garām pāris kundzītēm, kuras izrāda neapmierinātību, ka es viņas esmu apšļakstījis :) Un tagad nāk distances atslēga, garais etaps uz 9. kp, kuram jau pašā sākumā jāmēģina izvēlēties labāko variantu, lai pieveiktu aizaugušo un milzīgo izcirtumu. No sākuma ir doma skriet izcirtumam apkārt pa labo pusi, bet tad pamanu ka iepriekš skrienošie ir iedzinuši kārtīgu taku pa taisno, cauri tiem avenāju džungļiem. Dodos arī es iekšā izcirtumā, līdz vidum viss ir ok, bet tad pēkšņi ņemu un vienkārši pazaudēju taku, un nu esmu pilnīgā džunglī, paša vidū. Tālumā ir redzams izcirtuma stūris, uz kuru vajadzētu nokļūt, tikai jautājums – KĀ? 

Variantu jau nav nekādu, jālaužas un jāplēšas tik taisni, bet skaidrs ir viens, ja arī biju Jubelim priekšā, tad tagad noteikti esmu aiz, jo laiku šeit pazaudēju ļoti daudz. Bet etaps jau tikai pusē un piedzīvojumi vēl nebūt nav beigušies. Pēc izcirtuma mazliet paskrienu pa stigu un tad līdz punktam jātur virziens, un atkal nonāku situācijā, kad neesmu pārliecināts par savu sapratni ar karti. Pazūdu. Sākas vienkārša apvidus ķemmēšana, apskraidu visas tuvējās mikro ieplakas un bedres, līdz atjaunoju kontaktu ar karti un atrodu punktu. Par 10. kp man grūti ko komentēt... 3 minūšu etapu veicu 6 minūtēs! Lai kā centos salikt kopā kartē redzamo ar dabā redzēto, nekas man tur negāja kopā. Skriešanu nomainīju ar soļošanu, un lielām acīm skatījos uz visām pusēm, cerībā uz cūceni ieraudzīt punktu. Tikai ieraugot priekšā lielo ceļu, aptuveni nojautu kur esmu, un tad jau punktu paņēmu kā ogu. 11. kp ļoti peldošā apvidū, praktiski bez jebkādām piesaistēm, tāpēc visa uzmanība kompasam un virzienam. Gandrīz jau viens čalis pamanījās izsist no uzņemtā virziena ar savu komentāru, ka viņš jau te 5 minūtes meklējot punktu. Nu lai tad tik meklē, es nesatricināmi lēnā garā virzījos uz priekšu un precīzi trāpīju punktā. Uz 12. kp vispirms caur izcirtumu un tad lejā pa nogāzi, ātri un precīzi. Bet uz 13. kp karstums un nogurums šķiet manu smadzeņu darbību bija padarījuši pavisam nožēlojamu. Godīgi pārskrēju pāri ceļam, ieskatījos kartē un ’’skaidrs’’, tūliņ tūliņ jābūt punktam. Paskrienu uz priekšu, uzkāpju pa nogāzi augšā, paskrienu atpakaļ, bet nekur izskaloto gravu nemanu. Ieskatos rūpīgāk kartē... njā... punktu meklēju pavisam uz citas nogāzes, laikam bezfilma nāk virsū, esmu pārķēris ceļus!!! Protams ka pēc brīža, pārskrienot pāri vēl vienam ceļam, punkts tiek atrasts bez problēmām. 

Skrienu uz pēdējo 14. kp bez emocijām, nav pat spēka tā īsti dusmoties uz sevi par šādu kļūdu. Skrienot cauri telšu pilsētiņai, paspēju vēl iepozēt fotogrāfam Raikinam un finišā ierullēju ar nolemtības sajūtu, jo pēc tādām kļūdām (8-9 minūtes) nedomāju ka būšu piecdesmitniekā, kur nu vēl trīsdesmitniekā. Redzu ka Gints Jubelis jau ir finišējis krietni pirms manis, tātad skaidrs, ka rezultāts nav man iepriecinošs, tāpēc pa taisno uz dušām un gan jau vakarā pieiešu pie tā rezultātu dēļa, lai pārliecinātos cik neveiksmīgi šodien esmu noskrējis. Dienas turpinājumā tika apmeklēts Vietalvas centrālā ēka – veikals/bārs/kafejnīca/autoosta, un kopā ar Raivi un Andu, paņemti pāris jauni geo slēpņi, kā arī ar Ilmāru sanāca labs vakara treniņš, aizejot pēc vēl viena geo, kurš atradās visai dziļi mežā. 

Veldzējoties no saules karstuma, tika noēsti visai daudz saldējumu, kā arī alus vienmēr bija pa rokai :) Nekad iepriekš nebiju dzēris Cēsu nefiltrēto alu, bet nu šovakar bufetē tas kļuva par manu favorītu. Vakara gaitā kopā ar leišu puikām kausiņi tukšojās viens pēc otra. Un pēkšņi vienā momentā, fonā skanot Ufo jautrajām dziesmām, pie mūsu galdiņa bija sapulcējušies gandrīz visi M21S grupas līderi! Lūk to es saprotu, ja reiz skrien B grupā, tad ir jāprot arī atpūsties tā lai nākamajā rītā, mazliet mutē kaltējot, būtu spējīgi pieveikt distanci. Visu cieņu čaļiem! Ak jā par rezultātiem, vakara gaitā aizgāju arī tos aplūkot, un biju... uz pauzes! Ar tādām kļūdām, uzrādot rezultātu 1:01:02 ieņēmu 24. vietu no 101 dalībnieka, un kopvērtējumā biju pacēlies uz 19. vietu. Kaut kas neticams, vai nu visi ir baigi kļūdījušies, vai arī krietni ir krities līmenis B grupā, jo ja iepriekš domāju, ka būs labi ja ieskriešu kopvērtējumā top50, tad tagad jau jāsāk domāt par top20. Un šodien pat normāli noskrienot, bez tām muļķīgajām kļūdām, bija visas iespējas pacīnīties par vietu starp 10 labākajiem. Rītdien nekas kardināli netiks mainīts, skriešu un kļūdīšos tieši tāpat, vienīgi varbūt būs mazliet grūtāk rītdien, pēc šīvakara iepazīšanās ar Cēsu nefiltrēto!

Jaunāmuiža (Pļaviņas)

Category: KĀPA 2012 1. diena

Map/area: Jaunāmuiža (Pļaviņas)

Organiser: OK Kāpa

Country: Latvia

Discipline: M21S

Results

Katru gadu ir sacensības, kurās tiek kādu laiku jau iepriekš plānots piedalīties. Kāpa viennozīmīgi ir viens no galvenajiem orientēšanās pasākumiem manā sezonā. Šoreiz jau pavasarī pieteicos startēt M21S grupā, jo skaidri bija zināms ka vasarā mana svara kategorijā neatbildīs Open100 grupai, kā pagājušo gadu. Tā arī bija, vakar speciāli nosvēros un svari rādīja ’’tikai’’ 96 kg, tā ka jāskrien vien savā tradicionālajā (B) grupā. Sportiskie mērķi bija visai piezemēti (būs labi ja kādu dienu ieskriešu top30), galvenais izturēt visas 3 dienas, jo solīja visai karstus laika apstākļus un biju padzirdējis ka apvidus būs diezgan pabriesmīgs, vairāk jāspiež uz orientēšanās prasmēm nekā skriešanas ātrumu, kas man dod sava veida priekšrocības, jo spēcīgākā puse šķiet ir tehniskā nevis fiziskā.

Starts vēlā pēcpusdienā, kad saulīte vēl normāli cepina, tāpēc uz startu dodos ejot, pirms paša starta mazliet izstaipos un mazliet ieskrienos, būs labi, kājas jūtas labi. Startā sanāk pazaudēt 20 sekundes, jo aizmirsu nočekot emitu, tāpēc startā karti sanāk paķert haotiski un uz K punktu aizskrienu mazliet jau iesprindzis :) 1. kp ļoti vienkāršs, labs orientieris lielais purvs, uz 2. kp nav daudz variantu, jāskrien virzienā, beigās piefiksējot kontūras stūri un kupicu. Kad līdz punktam atlikuši kādi 200 metri, esmu šokā... ieraugu savu cīņubiedru Raikinu, un pirmais jautājums ir – KO TU TE DARI??? Esmu noķēris Raivi par 17 minūtēm! uz 2. kp njaaa, šis sūdzas ka neko te nesaprot, jāpiebremzē arī man, un... nu arī es nesaprotu, kur īsti atrodamies, bet čujs ir ka punktam jābūt pa kreisi. Ar nelielu līkumu punkts tiek veiksmīgi paņemts, tālāk domāju ka skriesim kopā sadarbojoties, bet Raikins laikam ir dusmīgs uz visu apkārtējo un aizskrien citā virzienā, nekā es esmu ieplānojis. Es dodos uz 3. kp caur izcirtumu ar mērķi virzīties pa mazajiem mežizstrādes ceļiem, kuri aizved gandrīz līdz punktam. Pie punkta Raikins diemžēl nav manāms, neticas ka ir man priekšā, tāpēc neatskatoties jābēg prom :))) Pie punkta uzrodas čalis Saldus neilonā, un noprotams ka no mūsu grupas, bet uz 4. kp atkal ar mani varianti nesakrīt. Tā kā man ne sevišķi patīk lasīt šo sīko 1:15000 mēroga karti, tad es tik uzmetu virzienu un dodos pa līniju uz 4. kp. Vajadzēja tomēr locīt apkārt pa kreiso pusi kā saldenieks, jo es pamanījos iepērties pamatīgā vējgāzē un pacēlu divus labus kāpumus. 4. kp aiz manis atzīmējas visai atlētisks lietuvietis IGTISA kreklā (vēlāk izrādīsies ka tas ir šodienas uzvarētājs Petrulis), tad nu uz 5. un 6. kp akli atsēžu viņam astē, piefiksējot tikai kp numurus. Ceļā uz 6. kp panākam aizbēgušo saldenieku, un nu nodomāju, būs laba kompānija, bet... sākot skriet caur purvu uz 7. kp jūtu ka viņu ātrums nav priekš manis, es tādā ātrumā ātri būšu beigts, tāpēc jāskrien vien savs skrējiens. 7. kp liekas vieglāks par vieglu, no ceļa iekšā gar kontūru uz ieplaciņu, bet ieskrienot tajās mazajās eglītēs nav redzama ne kontūra ne ieplaka, aptuveni pusminūti lēnām pariņķoju uz vietas lai nojaustu uz kuru pusi punkts varētu būt. Atzīmējos punktā, bet nav labi, nepatīk šitā bakstīties punktu rajonā, un uz 8. kp jau izteiksmīgi ir piezagusies nepārliecinātība. Etapu veicu normāli, bet punkta rajonā sāku pilnīgi ’’peldēt’’ uz vienu pusi, uz otru, un sākas jau kaut kāda paniska līdzskriešana katram ieraudzītajam orientieristam, tikai lejā pie mazās upītes beidzot atrodu sevi kartē un tad jau punktu paņemu bez problēmām. Uz 9. kp bez variantiem pa stigu un gar izcirtumu, bet kā tieku reljefā, tā atkal sākas ’’peldēšana’’, 101 reizi skatos kompasā un visu laiku laboju savu virzienu, beigās punkts tiek veiksmīgi paņemts no mazās stidziņas. Uz 10. kp galīgi viegls bērnu etaps, galvenais trāpīt bedrē, 11. kp arī vienkāršs, tikai es protams izdomāju visādus šķērsļus, lai padarītu etapu ilgāku, vispirms kaut kur laužos lai tiktu līdz ceļam un beigās pirms punkta izdomāju nez kāpēc ielīst dziļajā ieplakā. 12. kp jau stipri iepriekš pa gabalu redzams, pa ceļam satiekot Andu, kura izskatās ka ir apmaldījusies :) Sākas distances beigu daļa un šķiet pienskābe smadzenēs ar sāk izbeigties, jo tādus brīnumus kā sadarīju uz 13. un 14. kp ir grūti izskaidrot. Šajos abos etapos tiek pazaudētas 10 vietas atkrītot no 16. vietas uz 26. vietu. Uz 13. kp etapa vidū pazudu, izcīnos cauri dziļajai ieplakai un neko nesaprotu, priekšā kaut kāda egļu jaunaudze, vēl viena dziļa ieplaka, krūmi, džungļi... īsi sakot pilnīgs murgs. Bet neko, jācīnās vien ir uz priekšu, ja pats te esmu iekūlies, beigās punkts protams tiek atrasts vēsi, bet nu laiku tik daudz esmu pazaudējis ar to savu pa taisno iešanu, prātīgāk būtu bijis pastāvēt un izdomāt apkārtvariantu. Uz 14. kp šķiet vareni viegls etaps, galvenais tikt uz dzelteno pļavu un tad jau tik virzienā, bet dabā viss izrādās daudz sarežģītāk. Sāku skriet pa kontūru, bet skats priekšā paveras briesmīgs, ne pavisam nevilina mani tur līst iekšā, tāpēc sāku locīt apkārt tam mūdzim, virziens it kā ir pareizs, bet vienā brīdī atkal saprotu ka neko nesaprotu. Esmu kaut kādā izcirtumā, ne poņas kurā vietā, jo skaties uz kuru pusi gribi visur normāli krūmāji, kaut kur tālumā saskatāms ceļš, pēc kura tad arī piefiksēju aptuveno atrašanās vietu, tātad uz punktu vajadzētu lauzties vairāk pa labi. Aizaugušais izcirtums pieveikts, tagad sākas zaļais, kurā jāatrod bedre!!! Satieku vēl vienu orientieristu, kurš arī virzās uz šo punktu, tikai no kreisās puses, un ir, punktā trāpu neticami veiksmīgi, kaut gan saprašana tajā apvidū nebija vispār nekāda. Apmēram tāpat kā ar mašīnu atrodot sacensību centru, uz pilnīgu čuju. Etaps uz pēdējo 15. kp vairs tik tāda formalitāte un finišs. Gandarījums būtu daudz lielāks ja nebūtu šos divus beigu punktus tā uzracis, bet tādi nu ir tie Latvijas meži, nav nekādi Anglijas parciņi. Rezultāts iespaidīgs 1:21:36 un jau nodomāju, ka būšu ļoti tuvu rezultātu lejas daļai. Bet izrādās ka visi ir diezgan nopietni cīnījušies ar šo mežu un arī kartes mērogu, visai pārsteidzoši esmu ieņēmis 26. vietu no 99 dalībniekiem! Vairāk nekā lieliski! Tāpēc vakarā varu atļauties vairākas Cēsu nefiltrētā alus glāzes.

Lady Lane East (Bradford)

Category: AIRE Summer Sprint League 2012

Map/area: Lady Lane East (Bradford)

Organiser: AIRE

Country: England

Discipline: Sprint

Results

Šī vakara sprinta nolikumā bija minēts, ka sanāks skriet ne tikai pa ielām, bet arī pa apvidu un parku. Tad nu bija arī man jāaizbrauc uz šīm AIRE treniņsacensībām, jo kopš maija pa mežu praktiski neesmu skrējis, bet nākamnedēļ jau jāņem dalība Kāpā. Jāsaka gan uzreiz ka pa apvidu sanāca visai maz paskriet, lielākā distances daļa vijās pa ielām, bet nu vismaz izskrieties varēju, jo pēdējā laikā ļoti reti sanāk veikt skrienošas aktivitātes :) Etaps uz 1. kp interesants, varēja veikt gan pa labo pusi, gan kreiso, abi vienlīdzīgi. Uz nākamajiem punktiem gan tikai pārskrējieni, uz 4. kp varēja kārtīgi uzstiept pa pļavu. Bet uz 6. kp pamanījos uztaisīt 2 minūšu kļūdu, paskrienot apmēram 10-20 metrus punktam garām! Mērogs kartei tik mazs, ka nepamanīju ka šķērsoju taciņu pie kuras atradās punkts. Punktu izmisīgi meklēju pie nākamās takas. Turpmākie punkti parkā visai vienkārši, tikai ar sīkiem orientēšanās elementiem. Uz 11. kp izvēlējos veikt kreiso apkārtvariantu, uz 12. un 13. kp bija jāspiež sevi skriet tajā kalnā, ja gribu arī Sēlijā cienījami nostartēt. Distances pēdējie kontrolpunkti gan īsta sprinta mikro orientēšanās, vietām pat nācās apstāties, lai saskatītu kartē attēloto. Finišēju ar rezultātu 23:42 ieņemot 6. vietu no 30 dalībniekiem, bet ja godīgi, mani vajadzēja diskvalificēt :) Tā kā šīs bija tikai treniņsacensības, tad kontrolpunktos nebija jāatzīmējas, tikai jāpieskaras, un man tajā distances beigu punktu mudžeklī izdevās pārķert etapu uz pēdējo 18. kp, pa taisno no 17. kp aizskrienot uz finišu. Tas mazais līkums uz to punktu prasītu kādas 20 sekundes pie rezultāta un vietu izteiksmē tad būtu atkritis par vienu vietu uz 7. vietu, piekāpjoties Anglijas izlases dāmai :)

Jau pēc nedēļas Kāpa 2012 ! Pagājušogad braucu ar mērķi uzvarēt... Open100 grupā jau nemaz cita mērķa nevarētu būt :) šogad esmu atgriezies normālā svara kategorijā un nāksies startēt ierastajā M21S grupā. Paskriet varu, bet vai visas 3 dienas, jo fiziskā forma ir tālu no vēlamās, tāpēc būs ļoti labi ja savu uzvārdu kopvērtējumā atradīšu kaut kur rezultātu vidusdaļā, ja būšu lejasdaļā, tad būs jāmet miers o-sportam... pāriešu uz triatlonu :)

York City South (York)

Category: York City Park Race 2012

Map/area: York City South (York)

Organiser: EBOR

Country: England

Discipline: Mens Open

Results

York City Race nu jau ir kļuvis par ikgadēju tradīciju, jau trešo gadu pēc kārtas ierodos uz šīm sacensībām. Kas tad ir tik īpašs šajā pilsētā? Šķiet ka Yorkā ir visskaistākā vecpilsēta, kādā ir pabūts Anglijā, šaurās ieliņas, bruģis, upe ar tiltiem, mūris apkārt pilsētai un tā tālāk. Ir aizraujoši skriet orientēšanās skrējienu šajā pilsētā, tāpēc arī šogad obligāti bija jāapmeklē šis pasākums, kaut arī man nav cieņā skriet lielus gabalus pa asfaltu vai bruģi. Šoreiz starts pilsētas dienvidu daļā, un pirmie 9 kontrolpunkti bija izvietoti interesantā parkā, sanāca sava veida mikroorientēšanās, jo karti bija jālasa ļoti uzmanīgi, lai saprastu kur var izskriet cauri un kur nē. No šiem pirmajiem punktiem kļūdījos uz 1. kp mazliet apjūkot kurā sētas pusē tad nu ir punkts, uz 7. kp izvēlējos ļoti neizdevīgu apkārvariantu dzīvžoga dēļ, bet uz 9. kp pats nesaprotu kāpēc skrēju pa mežu un gravu, nevis vienkārši pa pļavu. Tad nu no 10. kp sākās pilsētas orientēšanās, un jau uz 10. kp tāds etaps, kurā jāizvēlas, skriet pa kreiso pusi vai labo, es izvēlējos pa kreiso, un šķiet tas bija garākais apkārtvariants. 11. kp elementārs, bet uz 12. kp atkal jāmēģina iedziļināties mazo ieliņu labirintos, etapa vidusdaļā paskrēju garām vienai mazajai backstreet. 13. un 14. kp bez īpašiem variantiem, bet tāpat savas 10 sek. pazaudēju pie 14. kp, meklējot to otrā ielas pusē. Un tad nu nāca garais etaps uz 15. kp pāri upei, ātri jāpieņem lēmums uz kuru tiltu skriet, jo abi izskatās vienādā attālumā, lai veiktu etapu. Izvēlējos skriet pa ziemeļu tiltu, viss jau būtu labi, ja arī karti mazliet būtu lasījis šajā etapā, jo es vienkārši pa ielām skrēju uz upi un pēc tam uz tiltu, nemaz neieskatoties kartē ka pa taisno starp ielām es daudz ātrāk tieku uz to tiltu, tas līkums izmaksāja 1 minūti. Pārskrēju tiltu un tad sākās mokošs etaps gar upi, kur vienkārši jācenšas skriet cik nu vien var, bet... es vairs nevarēju :) sestdienas Leeds parkrun un svētdienas Knaresborough skrējieni bija atstājuši iespaidu uz kājām, viegluma kājās nebija vairs nekāda, šajā brīdī es biju gatavs finišēt, bet distance tik pusē.

Tuvojoties vārtiņiem pa kuriem būtu jāgriež iekšā uz 15. kp, skatienam pavērās otrs dienvidu tilts, un izskatījās ka iespējams pa to pusi būtu bijis ātrāk, kaut gan pat tagad mājās, skatoties karti, nevar saprast kurš variants ir labāks. 16. kp un 17. kp vienkārši, tik uz 17. kp atkal tiek aizskriets garām mazajai backstreet. Uz 18. kp etaps ved tieši pa to pašu ceļu pa kuru skrēju šurpu uz 15. kp, tāpēc kartē sevišķi neskatos, un šķiet tieši tas noveda pie kļūdas pirms punkta. Tas punkts bija lielā mūra malā, un izskatījās ka no mūra puses viņam netiek klāt, bet no otras puses iespējams ir pārāk liels līkums, tāpēc es pieņēmu vismuļķīgāko lēmumu un cēlu tieši pa diognāli pāri tam kalnam, slapjā zāle un dubļi to procesu padarīja ļoti slidenu un tur pazaudēju vismaz 30 sek., jo izrādījās ka no mūra puses tiek tam punktam klāt. Uz 19. kp atkal identiska kļūda kā jau iepriekš, paskrēju garām mazajai ieliņai, kaut kā man neiet ar tām backstreet :) skriešanas ātrums ne tuvu nav tik liels lai nepamanītu, laikam jau nespēju vairs koncentrēties. Uz 20. un 21. kp varēju atslēgties no kartes lasīšanas, atsēdēju aiz čaļa no SYO kluba, būtībā arī garo etapu uz 22. kp sekoju tikai viņam, ik pa laikam tomēr ieskatoties kartē. Tagad sākās jautrākā distances daļa pa pašu centrālo vecpilsētas daļu, mazās ieliņas burtiski pārbāztas ar cilvēkiem, kuri iet uz visām pusēm neskatoties, un tādā mudžekli bija praktiski neiespējami paskriet.

Uz 23. kp vēl kaut cik, bet nu uz 24. kp varēju apmēram iejusties tūrista lomā, vienkārši lēnām jāplūst uz priekšu kopā ar cilvēku masu :) Ar pāris ''sorry'' un ''excuse me'' uzsaucieniem jau tomēr izdevās kustēties mazliet ātrāk par vidējo tūrista ātrumu. Etapa beigās gan varēja pāris sekundes ievinnēt skrienot pa pilnīgi tukšo tirgus laukumu, bet es laikam jau biju ierauts tajā tūristu straumē, ka vienkārši tik virzījos pa to drūzmaino ieliņu. Uz 25. kp jau atkal varēja iedot kājām brīvību un mazliet uzskriet, bet nu koncentrēties tiešām vairs nevarēju un aizskrēju pilnīgi neizdevīgā variantā pa kreiso pusi pilskalnam, tas pats uz 26. kp, tā vietā lai apstātos un paskatītos ciešāk kartē, es akli skrēju apkārt ar līkumu pa ielu. Uz 27. kp vēl viena kļūda, viss etaps gar upmalu noskriets (manā gadījumā nu jau notipināts) labi, bet beigās protams ka leģendu nelasīju un punktu meklēju uz tiltiņa, nevis zem. Vismaz pēdējos divus kontrolpunktus paņēmu bez aizķeršanās un finišā jau varēja pastiept solīti nedaudz garāku :) Kopumā ļoti ''netīri'' veikta distance, tagad tā saskaitot, sanāk ka no 29 kontrolpunktiem uz 13 esmu kļūdījies! Uz 15. un 18. kp tādas lielākas kļūdas, bet pārējās tādas 10-20 sek. robežās, kas šādā ielu skrējienā, lai cik ātri vai lēnu skrietu, tomēr atstāj iespaidu uz rezultātu. Pa gaisa līniju distances garums bija 5.5 km, bet nu reāli tika noskrieti 9.08 km, un man šāda kilometrāža bija krietni pa garu. Tāpēc rezultāts samērā liels - 52:52, bet vieta man atbilstoša - 14. vieta no 22 dalībniekiem.
Kājām šajās 3 dienās sanāca laba slodzīte, jo sanāca skriet praktiski tikai pa asfaltu un kilometrāža tika savākta lielāka nekā iepriekšējās 3 nedēļās :) Vismaz zinu ka Kāpas trīsdienas spēšu pieveikt, ja vien neizlaidīšos līdz tam laikam :) jo šķiet ka vairāk nesanāks piedalīties kādās orientēšanās sacensībās līdz Kāpai.

Knaresborough (Harrogate)

Category: YHOA Urban League 2012

Map/area: Knaresborough (Harrogate)

Organiser: CLARO

Country: England

Discipline: Course C

Results

Šajā fantastiski skaistājā mazpilsētiņā jau divreiz iepriekš biju skrējis - 2007. un 2009. gadā, tāpēc ar prieku atgriezos arī šogad, vienīgi lietus šā gada pasākumu mazliet pabojāja. Tā kā rītdien paredzēta dalība ikgadējā York City Race, tad šodien neko garu nevēlējos skriet, kaut ko tādu iesildīšānās un treniņa pēc. Izvēlējos skriet Course C 4.3 km īso distanci, kuru pārsvarā skrien pensionētas kundzītes :) Startā tiesnesi pajokoja ka es šajā pilsētā nedrīkstot skriet ar Arsenal kreklu, tāpēc labā omā devos distancē. Pirmie 2 punkti bez problēmām, karte lasās labi, bet uz 3. kp gan sanāca ~20 sek. kļūdiņa, šaurajās backstreet ieliņās paskrēju garām vajadzīgajam krustojumam. Tā kā ātrumu nekādu dižo neattīstu, tad nākamie punkti ņemas vienkārši ideāli. Nekad nesapratīšu kāpēc ir jāplāno tādi etapi kā uz 10. kp, ne tas ir interesanti, ne baigi sarežģīti. Toties uz nākamo 11. kp garais etaps izvērtās ļoti interesants, vispirms sāku skriet ar domu veikt etapu pa labo pusi, bet tad pārdomāju, jo drošāks variants likās ka ir pa augšu... viennozīmīgi kļūda, tagad salīdzinot tos variantus, tur pat pirmklasniekam redzams, ka esmu veicis nenormālu līkumu. Ar to jau piedzīvojumi uz 11. kp vēl nebeidzās, etapa beigās nogriezu pa pareizo ieliņu, bet kaut kā šķita ka priekšā ir strupceļš, un esmu ieskrējis vienu ielu pa ātru, griezos apkārt un skrēju uz nākamo ielu... nu bet protams, ka pirms tam tomēr biju pareizi skrējis un tagad tika veikts vēl viens lieks līkums. Kopumā šajā etapā pazaudēju 2:30 minūtes! Lietus turpināja līt un līt, un pēc šādas kļūdas es vēl vairāk nometu ātrumu no tā jau lēnā tempa. Etaps uz 14. kp bija ļoti interesants ar to ka nevarēju uzreiz izlemt pa kuru pusi ir īsāks apkārtvariants. Distances beigu daļa pa pļavām, kurās sakļūdījos uz 16. kp, aizskrēju garām vārtiņiem. Kopumā bija interesanta distance, bet ar visiem apkārtvariantiem pa garu (6.35 km) nekā biju plānojis šodien skriet, jo 3 dienas skriet pa asfaltu tomēr ir slodzīte. Uzrādītais rezultāts 36:46 ir tāds nekāds un rezultātu tabulā labāk neskatīties, esmu piekāpies 55 gadīgai!!! dāmai. Smieklīgi! Rīt uz York.

Ilkley Moor (Bradford)

Category: AIRE Spring Sprint League 2012

Map/area: Ilkley Moor (Bradford)

Organiser: AIRE

Country: England

Discipline: Sprint

Results

Tuvojas Kāpa 2012, tāpēc jāmēģina uzskriet vismaz divreiz nedēļā, lai Latvijas o-svētku M21S grupas rezultātos būtu atrodams vidusdaļā nevis lejasdaļā. Pēc 5 mēnešu pārtraukuma esmu atsācis skriet Leeds parkrun sestdienas 5 km rīta skrējienos, zem 25 minūtēm vēl spēju noripot, jāmērķē uz 24 min. robežu :) Ar kāju šķiet viss ir kārtībā, tā ka jāsāk arvien aktīvāk kustēties. Šovakar izmantoju iespēju uzskriet AIRE sprinta treniņdistanci. Ilkley Moor kartē jau biju iepriekš skrējis vairākkārt, tāpēc bija visai dīvaini iedomāties kā te varētu sprinta distanci izveidot. Paskatoties uz karti, bija skaidrs ka te nekāds sprints nebūs, distance bija izplānota tieši pa kartes briesmīgāko daļu - uz lielās kalna nogāzes un neskaitāmajiem akmeņu krāvumiem. Skriešanas taktika šeit jau zināma, pēc iespējas vairāk jāturas uz taciņām, jo starp tiem akmeņiem vienkārši nav iespējams skriet, bet nu akmeņainās takas arī ļoti bīstamas, visu laiku jāskatās kur kāju liec. Uz 1. kp tikai pa taciņu, aplokot lielo gravu, uz 2. kp to aitu taku diemžēl dabā nevarēja pamanīt, tāpēc cīņa ar akmeņiem. Uz 3. kp tieši tāda pat cīņa, un tā lēkājot pa akmeņiem pazaudēju virzienu, labi ka uzradās Ian Nixon, kurš precīzi gāja uz punktu. Etaps uz 4. kp ir vienkārši neizskaidrojams no plānotāja puses, dzīt augšā kalnā un pēc tam atpakaļ lejā uz 5. kp :))) vēlāk finišā uzzināju ka distanci plānojis 14 gadīgs puika :) nu pareizi ir, lai lielie onkuļi kārtīgi atstrādā kalnus. Uz 5. kp sakļūdījos, apskrienot apkārt tam pauguram, etaps uz 6. kp gan lidojošs, uz uz 7. kp tik pat lidojošs, vienīgi nebija jau vairs jaudas. Izvēlējos skriet apkārt pa lielo taku, jo tā taisnākā mazā aitu taka varēja atkal kaut kur papardēs izbeigties. Etapus uz 8. un 9. kp grūti komentēt :) brutāla kalnā kāpšana, labi ka nebiju uzlicis pulsa siksniņu, jo sirds jau patiesi kāpa pa muti laukā, jāpiemin ka saule arī cepināja visai iespaidīgi. Uz finišu it kā tikai pāris horizontāles jāpievar, bet spēka paskriet vairs nebija atlicis nemaz. Šī viennozīmīgi bija fiziski smagākā sprinta distance kādu esmu skrējis (gājis). Loģiski ka uzrādītie rezultāti nevienam nebija ne tuvu kā sprintā, uzvarētājam 24:36, mans rezultāts 36:07 un 10. vieta no 39 dalībniekiem.

P.S. Arī līdz starta vietai sanāca pacelt iespaidīgu kāpumu ar riteni, drīz šķiet varēšu piedalīties Tour de France velobrauciena tautas klasē :) jo braukt kalnos vairs nav nekādu problēmu.

Peel Park, The Coppice & Plantation Road (Blackburn)

Category: Level C Event

Map/area: Peel Park, The Coppice & Plantation Road (Blackburn)

Organiser: PFO

Country: England

Discipline: Blue

Results 

Šodien beidzot piedalījos ieplānotās sacensībās :) Vakarvakarā ieskatījos Anglijas orientēšanās sacensību kalendārā, un nolēmu ka jābrauc un jānovērtē kā o-sacensības rīko PFO klubs Blackburnā. Šajā nedēļas nogalē notiek arī AIRE divdienu sacensības, bet nu pilnīgā nekurienē, ne ar publisko transportu, ne ar riteni normāli nevar nokļūt. Uz Blackburn bija daudz izdevīgāk braukt, vispirms ar velosipēdu 20 km līdz Halifax (būtu zinājis ka tādos kalnos būs jābrauc, varbūt paliktu pie TV skatīties hokeju) un tad ar vilcienu gandrīz līdz sacensību centram. Vēlāk uzzinot ka mūsējie zaudēja hokejā norvēģiem, ne mirkli nenožēloju ka devos kalnos. Pēc PFO mājas lapas apskates jau bija aizdomas, ka tas tāds mazs orientēšanās klubs un droši vien arī sacensības būs visai mazas (tā teikt ''sētas'' mači), kas pilnībā arī apstiprinājās uz vietas. Dalībnieki visai maz, garākā distance Blue (5.4 km), tātad visai iespējams ka te startē tikai vietējie entuziasti un veterāni. Kāpums gan uz tiem 5 kilometriem visai iespaidīgs - 235 metri, būs labi jāpastrādā kalnos. Pirms starta nedaudz pavingroju un sajutu nepatīkamas sāpes mugurā, būs laikam sapūsts braucot kalnos ar ričuku. Startā paņemu karti un pirms ieskatos etapā uz 1. kp, vispirms apskatos mērogu... nu johaidī!!! atkal 1:5000 (jau trešie mači pēc kārtas šajā tizlajā mērogā). Angļi laikam būs pārgājuši uz šo mazo mērogu :) jeb arī tas priekš veterāniem, kuri nevar vairs salasīt karti. Pēc maniem novērojumiem aptuveni 70% dalībnieku Anglijas o-sacensībās ir veterāni, jaunieši un divdesmitvieninieki ir ļoti maz. Skrienu gar upīti uz 1. kp, bet nu attālumu nekādi nevar uzreiz uztvert šādā mērogā, vienu brīdi liekas ka ir pa tālu aizskriets, vienu brīdi ka pa tuvu, bet trāpu punktā veiksmīgi. Uz 2. un 3. kp tāda pat problēma, nejūtu attālumu, un veicu visai muļķīgus līkumus (~1 min. uz šiem kp zaudēta).

4. kp open moorland pļavā!!! nepatīk man tie virši, tāpēc pēc iespējas vairāk turos uz takām, kaut arī ar līkumu sanāk skriet. Nākamie seši kontrolpunkti tik pa šo viršu pļavu, sajūtas kā skrietu pa sniega kupenām, izdodas veiksmīgi noturēt virzienu, noķerot divus pa priekšu skrienošos konkurentus. 11. kp atpakaļ mežā pa nogāzi uz leju, te sataisu pilnīgas muļķības, kaut kādi neizskaidrojami zigzagi tiek veikti (vēl 1 min. zaudēta), un punktā atzīmējos aiz sāncenša, kuru apdzinu pie 9. kp. Uz 12. kp atpakaļ pret kalnu puslīdz veiksmīgi, bet 13. kp gan interesanta leģenda, zaļais krūmu puduris zaļajā. Zaļajā jāatrod vēl zaļāka vieta :))) labi ka punkts saulē atmirdz jau no pārdesmit metru attāluma. Bet nu sāksies jautrākie un satraucošākie brīži :) Pirmā daļa noskrieta, un kā jau ierasts, jāgriež kartes otra puse un jāturpina skriet otro daļu... ŠOKS... kartes otra puse pilnīgi balta... *&^%$#@! kas par lietu... apskatos vēlreiz veikto distanci kartē, nē nu te ir tikai 13 kontrolpunkti, bet uz rokas leģendā 25 kontrolpunkti. Gandrīz vai jāsāk raudāt :) vai tiešām startā bija jāņem 2 kartes, vienmēr taču 1. daļu distances drukāja uz vienas puses un 2. daļu uz otras puses, a man balta lapa 2. daļā :))) Nu viss... nodomāju ka jāiet atpakaļ uz startu un jāizstājas, jo finišs jau kartes 1. daļā nav attēlots. Dzirdu ka pa krūmiem laužas mans sāncensis, no kura jau biju aizbēdzis, varbūt skriet viņam līdzi ja viņam ir otra karte. Un tad nāk apgaismības brīdis :) Skrienot klāt pie 13. kp redzēju ka zemē mētājas kaut kāds sarkans maiss, bet nepievērsu viņam uzmanību, nezinu kāpēc, bet pēc šīs 50 sekunžu stāvēšanas un šoka terapijas nolēmu apskatīties kas tas par maisu tieši pie punkta stāv... hmm kādu lai latviešu lamuvārdu izmanto... jedritvai kociņ ka tavu gurinēto marķīti... maisā stāv čupiņa ar kartēm uz kurām ir attēlota distances 2. daļa! Man vienkārši trūkst vārdu, šāda karšu maiņa vēl nebija pieredzēta - kaut kur meža vidū pie viena no kontrolpunktiem stāv sarkans ''River Island'' iepirkumu maisiņš pilns ar kartēm. Starta tiesnesis ne pusplēsta vārda neminēja par šādu atrakciju, arī uz rokas leģendām nekas tāds nebija norādīts, lieki piebilst ka uz 14. kp devos visai nikns, un etaps arī labais, tieši pāri viršu pļavai. Turējos pēc iespējas ilgāk uz takas un pa vēlu rāvu iekšā tajā dendrārijā, nonācu uz tālākās taciņas un punktā ieskrēju no pretējās puses. Uz 15. kp panācu čali MDOC neilonā, abi prātīgi slidinājāmies lejā uz punktu, uz 16. kp jāmēģina turēt pa horizontāli un atkal jāpamana zaļais zaļajā, mazliet tomēr aizgāju garām (40 sek.). Uz 17. kp garais etaps atkal pāri open moorland pļavai, bet etapa sākums vienkārši nogalināja, brutāli ar visām četrām jārāpjas augšā kalnā, no sākuma vēl centos kartē ieraudzīt vai nav kāds apkārtvariants, nekā labāka nebija. Kad bija tikts augšā kalnā, tālāk bez problēmām, jo šo punktu bedrē jau biju redzējis pirmajā aplī skrienot uz 12. kp. Uz 18. kp vispirms etapa sākumā vajadzēja atrast caurumu sētā, bet etapa beigās mazliet apmaldījos starp krūmu puduriem. 19. kp easy, atkal panācu vienu censosni, uz 20. 21. un 22. kp šis uzskrējās ar mani :) vismaz sanāca pāris etapus uzskriet tā ātrāk, bet uz 23. kp padevās man. Uz 24. kp šķiet mazliet širmis aizvērās pēc tik ātri veiktajiem etapiem, centos turpināt tik pat ātri, bet priekšā esošā sēta visu nojauca, un aizskrēju pats nezinu kur, tikai pļavā atjēdzos ka skrienu pa 90 grādiem prom no vajadzīgā virziena, nācās sagriezt atpakaļ virzienu, un mans sparingpartneris no iepriekšējiem punktiem bija jau līdzās. Līdz punktam gan tiku no viņa vaļā un uz pēdējo 25. kp bez domāšanas tik pa taciņu caur finišu. Finišā rezultāts visai liels 56:39, kalni un virši ātrumu nosita, kā arī kļūdās savāktas vismaz 6 minūtes, ieskaitot to stāvēšanu pie 13. kp. Ieņēmu 2. vietu no 18 dalībniekiem, un jāsaka ka bija tomēr jauki uzskriet šādā pasākumā.

Tā kā līdz vilcienam bija gandrīz 40 minūtes, tad izmantoju izdevību un ar telefona gps palīdzību atradu 3 jaunus geocaching, kuri bija paslēpti tieši šajā mežā (viens praktiski pie 14. kp). Nākamnedēļ visa uzmanība Eiropas Čempionātam Zviedrijā, sekosim un jutīsim līdzi mūsējiem letiņiem (ar vienu aci arī britiem), itsevišķi turēšu īkšķi par Artūru.

Lielmežs (Jaunpiebalga)

Category: OK Arona Kauss 2012 2. diena

Map/area: Lielmežs (Jaunpiebalga)

Organiser: OK Arona

Country: Latvia

Discipline: M21B

Results

Mājas treknie ēdieni, kotletītes, dažādi salāti, plus vēl testa kebabs Valmierā pēc hokeja, protams ārī pāris latvju alutiņi... šorīt manā vēderā bija radījuši normālu kokteili, laikam kuņģis vairs nav pieradis pie Latvijas garšīgās un sātīgās pārtikas. Pirms starta jutos ļoti smags :))) un arī motivācija tā īsti vairs nebija šodien skriet. Bet nu kā Tu neskriesi, ja vakar 1. vieta tika izcīnīta. Sacensību centrā ierados visai laicīgi, jo ceļš uz šejieni jau bija zināms. Jāpiemin ceļa posms Ranka - Jaunpiebalga... nu tas ir kaut kas unikāls, pats brīnos kā vakar ratus nenolauzu, tipa asfaltēts ceļš, bet vienās bedrēs, un tās bedres jau tādas iespaidīgas, kārtīgi āliņģi ceļa vidū, njā visai skumjš skats uz šādiem nomaļiem Latvijas ceļiem, nav brīnums ka tik daudzi brauc ar džipiem :) Nu lūk sacensību centrā ierados laicīgi, varēju mierīgi apskatīt vakardienas rezultātus un šodienas starta protokolu. Mērķis skaidrs, uz pjedestāla jātiek, bet 1. vietu būs grūti noturēt, jo šodien aiz manis 2 minūtes startē Raivis Kalniņš, kurš man ir vienīgais zināmais konkurents B grupā, pārējie uzvārdi man ir nezināmi, tāpēc grūti spriest par viņu sāncensību. Bet Raivis ir visai vērā ņemams konkurents, jo šad tad esam uzskrējušies. Pirms starta tomēr nedaudz iesildījos un jutu ka šodien nav galīgi iekšā, pats smags un skriešanas solis vēl smagnējāks :) Man no grupas otrā minūte, kas nozīmē ka nebūs ko ķert, jo pirmajā minūtē startējošais čalis ir tērpies t-kreklā un reebok treniņbiksēs :) kas galīgi neiedveš pārliecību, ka ar viņu varētu sanākt kāda sadarbība distancē. Bet papētot starta protokolus izsecināju ka pirms B grupas startē 16 grupas meitenes, vakardien mums distances bija vienādas, tātad gan jau šodien arī, tad jau vismaz būs ko ķert mežā un varbūt kādu punktiņu arī izcels :) Starts uz liela meža ceļa un līdz K punktam apmēram 200 metri, tātad jau startā jāslēdz kārtīgā robā. Etaps uz 1. kp visai vienkāršs, jāturpina pa ceļu un tad caur izcirtumu. Izcirtuma malā jau pamanu vīru reebok biksēs, kurš startēja 2 minūtes pirms manis, īstenībā paldies viņam, jo 1. kp viņš man izcēla, pēc tam gan atstāju viņu vienu cīnīties pa kritušajiem kokiem :) Uz 2. kp divi varianti, vai nu pa līniju caur purviem, vai nedaudz uzcelt augšā pa ceļu un tad pa balto mežu, izvēlos otro variantu, kur gan pamanījos ieskriet mazu eglīšu jaunaudzē. Uz 3. kp tikai virzienā, sev par pārsteigumu nonācu uz stigas, kuru kartē nemaz nebiju pamanījis, laikam jau esmu aizmirsis ka kartē un dabā mēdz būt arī stigas, jo Anglijā nekā tāda nav :) Bet šodien jau jūtami labāk lasās karte nekā vakardien. Uz 4. kp sanāk pacīnīties un palēkāt pa purvu un beigās varbūt mazliet pa lielu līkums tiek veikts, bet vismaz droši punktā iekšā. Etaps uz 5. kp tīrais izcirtuma variants - skrien, lec un skaties kur kājas liec, lai starp zaru čupām neizmežģītu potītes, pats punkts baltajā mežā un jau pa gabalu redzams, jo pie punkta sēž čalis ar uzklātu galdiņu ar dzērienu glāzēm. Man gan šis fakts uzsit nelielu smīnu, jo kaut kā šajā ''garajā'' 4.6 km distancē galīgi neprasās pēc dzerampunkta, bet nu droši vien citām grupām ir īstas garās distances, kuras jāskrien ilgāk par 1 stundu. Tiešām nesaprotu kāpēc B grupa tā ir apdalīta, tas ka mēs skrienam lēnāk nekā A grupa un Elite, nenozīmē ka mēs esam švaki, un 6-7 km garu distanci tak ap stundu mierīgi varam noskriet. Nu tas tā, vienkārši mazliet ''obidna'', ka man kā īstam B grupas vecim un patriotam, lai varētu skriet to 7 km garo distanci, būtu jāskrien A grupā un jācīnās ar krietni ātrākiem orientieristiem, nevis sava līmeņa meistariem :) Labi, atpakaļ pie distances, tātad 5. kp atzīmējos praktiski bez apstāšanās un ūdenszellim parādīju ka B grupas veči reāli mauc un mežā nedzer, tas nekas ka sanāca mazliet šķība izeja uz 6. kp :))) Etapa vidū uz ceļa beidzot panācu vienu no 16 grupas meitenēm, kura pat pajautāja vai es skrienot uz 56. kontrolpunktu. Pieklājīgi pateicu jā, un meitene sparīgi pa izcirtumu sekoja līdzi soli solī. Tas tā mazliet uzjautrinoši, ka kaut kur etapa vidū, kur kas to zin uz kuru punktu katrs orientierists skrien, kāds paprasa vai skrien uz punktu, kurš atrodas vismaz 300 metrus uz priekšu :) pierasts ka jaunieši vai sirmi veterāni kaut kur punkta rajonā apjautājas, kādu punktu meklē. Bet visu cieņu meitenei, izturēja man līdzi līdz pat punktam pa to brikšņaino izcirtumu un purvu. Atzīmējos 6. kp un opā... ieraudzīju Kalniņ Raivi, kļūdas līdz šim nebiju pieļāvis, bet uz kāju viņš mani bija panācis pa 2 minūtēm, laikam esmu lēns. Pirmajā mirklī bija doma ka jābēg, kamēr viņš vēl nav atzīmējies punktā, tāpēc sanāca visai šķībs izejas virziens no punkta, un iepēros atkal purvā un izcirtumā, nu galvenais mērķis bija ātrāk tikt uz ceļa. Hmm, kurš nez ātrāk nonāca uz ceļa, es ar savu greizo virzienu vai Raivis, kurš skrēja pa līniju... protams ka viņš, un nu es biju ķērējs nevis bēdzējs :) Līdz mežam viņu panācu un pārņēmu vadību, un... aizrāvu mūs abus kļūdā :) 1 minūti pazaudēju etapa sākumā un vēl 1 minūti tagad etapa beigās, un sapratu ka te arī cīņa par 1. vietu ir beigusies, jo aizbēgt es fiziski no viņa nevaru, un ja taisīšu šādas muļķīgas kļūdas, tad vispār pat pirmajā trijniekā neiekļūšu, jo rezultāti pēc pirmās dienas bija visai blīvi līdz pat 7. vietai. Pēc atzīmēšanās punktā, speciāli piebremzēju un palaidu Raivi priekšā, jo biju nolēmis atlikušo distanci atsēdēt aiz viņa. Izskrējām uz ceļa un johaidī :) ja iepriekš biju plānojis aizbēgt no viņa, tad tagad nemaz uz ceļa līdzi netiku viņam, alūksnietis attālinājās ar katru soli, a es vairāk cīnījos ar sevi nevis viņu, jo nemaz iekšā nebija enerģijas. Labi ka viņš pēc atzīmēšanās 8. kp mazliet apstājās un tā man izdevās atkal panākt viņu. Uz 9. kp gandrīz identisks etaps kā vakar no 10. uz 11. kp, kur tad tā var saplānot :) Pa mežu mums ar Raivi ātrumi neatšķiras, tāpēc skrienu tik viņam līdzi un arī pats ieskatos kartē, uz 10. kp tikai akla sekošana, vienīgi beigās piefiksējot vai viņš pareizi dodas uz punktu. Wow, uz 11. kp izskatās visai pabriesmīgs etaps caur purvu, izcirtumu un zaļo, bet nekādu variantu jau nav un tik pa līniju. Pēc izcirtuma pieveikšanas, zaļajos krūmos mazliet padevos un pārgāju uz soļiem, un tā atlaidu Raivi prom, tā ka punktu bija pašam jāatrod :) un arī uz pēdējo 12. kp un finišu devos lepnā vientulībā.

Finišēju ar rezultātu 40:26, tas ka 1. vietu esmu pazaudējis Raivim bija skaidrs, bet jutu arī ka ar šadu rezultātu un to 2 minūšu kļūdu uz 7. kp var izkrist arī ārpus godalgotajām vietām. Beigu beigās šodien ieņēmu 4. vietu no 10 dalībniekiem, bet kopvērtējumā tomēr izcīnīju 2. vietu, par 13 sekundēm apsteidzot 3. vietas Kalniņu. Noslēgumā varēju kāpt uz pjedestāla ar abiem Kalniņiem un Azimuta karogu rokās :) un iegūt varen skaistu kausu par 2. vietu. Sanāca pat labāk nekā biju domājis iepriekš, piesakoties šīm sacensībām, tad jau ar B grupas vīriem vēl varu cīnīties. Latvijas mežos tiešām ir feini skriet (tie izcirtumi vien varēja būt mazāk) un pats galvenais lieliskā kartē, kas sniedz gandarījumu par pieveikto distanci. Atpakaļ ceļā no Jaunpiebalgas, izbrauc caur Ranku, kur 3 gadus apguvu būvgaldnieka-namdara profesiju, un aizbraucu līdz Gaujai, kur bija jāatrod viens geocaching slēpnis, jāsaka ka arī geo slēpņi Latvijā ir paslēpti daudz interesantākās vietās nekā Anglijā. Vajadzētu vēl uzskriet kādos mačos Anglijā un tad jau nākamās sacensības Latvijā būs Kāpa 2012.

Lielmežs (Jaunpiebalga)

Category: OK Arona Kauss 2012 1. diena

Map/area: Lielmežs (Jaunpiebalga)

Organiser: OK Arona

Country: Latvia

Discipline: M21B

Results

Un atkal var teikt ka piedalījos sacensībās, kurās iepriekš nebiju plānojis piedalīties. Tā kā Anglijā šajā nedēļas nogalē bija papildus brīvdiena (bank holiday) pirmdien, tad izmantoju iespēju aizlidot uz Latviju. Vispirms jau ar mērķi ierasties vienā uzņēmumā uz darba interviju, kā sacīt jāsaka apostīt gaisu, lai saprastu ap ko lietas grozās, kādas ir iespējas un kāds atalgojums (agri vai vēlu jau tomēr būs jāatgriežas dzimtenē). Kā arī pirmoreiz izmēģināju samērā lētu ceļojumu uz Latviju, vienīgi ļoti garu un nogurdinošu: Leeds - Manchester - Tallinn - Rīga! Ja jau reiz biju Latvijā, tad protams ieskatījos ko piedāvā Latvijas orientēšanās kalendārs. OK Arona Kauss tikai ~40 km no Smiltenes, lieliski, varēs atkal uzskriet pa Latvijas mežiem. Sestdienas rītā dzinu melno audi ārā no garāžas un laidu prom uz Jaunpiebalgu. Pieteicos protams M21B grupā, jo neko ilgāku par ~50 minūšu skrējienu neesmu gatavs veikt, bet... ieraugot distanču parametrus... smieties vai raudāt :) 1. dienā vidējā distance 3.1 km un 2. dienā ''garā'' 4.6 km!!! khmmm, njā nezinu ko lai īsti saka :))) Vai nu apvidus būs mežonīgs, kurā nevarēs pārvietoties ātrāk par 10 min/km, vai nu distanču plānotājs ir pamatīgi apdalījis B grupu. Tas ka B grupas veči vairāk dzer alu nekā skrien, nenozīmē ka mēs nevaram noskriet 5-7 km distances. Vienmēr esmu uzskatījis ka 21E ir priekš tiem kas trenējas, 21A priekš tiem kas kādreiz ir trenējušies, bet 21B grupai sacensības ir kā fiziska atpūta svaigā gaisā (just for fun). Labi ka uz tiem 3.1 km ir tik daudz (15) kontrolpunkti, kas nozīmē ka orientēties jau sanāks un cerams ka distancē sanāks pavadīt mazliet ilgāk kā 20 minūtes :) kaut gan ''vidējā distance'' asociējas ar 35-45 minūšu skrējienu. Līdz starta vietai aizsoļoju mierīgā solīti, godīgi piespraudu numuru,

startā tāda normāla burzmiņa, kā jau ierasts Latvijas mačos daudz sīko, kas priecē, jo o-sportam būs nākotne, daudzi arī diezgan aktīvi iesildās, tā kā līdz manai starta minūtei ir aptuveni 7 minūtes, tad es ar izskrienu mazu līkumiņu un mazliet izstaipos, kaut gan pēdējā laikā vairs īpaši neiespringstu iesildīties pirms starta, iesildos uz pirmajiem kontrolpunktiem :) Starta brīdis ir klāt, paķeru karti, līdz K punktam mazs gabaliņš jāpaskrien, bet tad pa 90 grādiem jāgriež nost no takas uz 1. kp. Skrienu it kā pareizā virzienā, bet jūtu ka baigā nedrošība ir iekšā, jo mežs un karte šķiet tik neierasta, pēc Anglijas vienkāršajām kartēm, kurās praktiski nav jāorientējas (ieskaties tik kartē un skrien). Mazliet paveicās ka 1. kp jau ieraudzīju no attāluma. Uz 2. kp uzlieku virzienu un ir doma skriet tik virzienā, bet tad ieraugu ka ar nelielu līkumu pa ceļu daudz veiksmīgāk var nonākt punktā. Uz 3. kp tik virzienā, un tieši šeit sapratu, ka reāli esmu pazaudējis kartes lasīšanas tehniku skrējienā. Skrienot Anglijas kartēs, kuras lielākais vairums ir ļoti primitīvas (ar dažiem izņēmumiem) un atklāti sakot arī apvidus bieži vien ir ritīgs ''sūds'' nevis kārtīgs mežs, tāpēc pats jūtu ka o-tehnikas līmenis ir jūtami krities, nemāku vairs ātri lasīt karti tieši skrienot. Uz 3. kp trāpīju tikai ar kompasa palīdzību. Uz 4. 5. un 6. kp tieši tā pati problēma, it kā skrienu normālā tempā, bet vairākas reizes etapa vidū apstājos, jo vienkārši nevaru uztvert vajadzīgo informāciju no kartes (beidzot pa ilgiem laikiem atkal manās rokās ir ĪSTA orientēšanās karte). Tā praktiski visu atlikušo distanci taustījos, mēģinot uzķert vienotu skriešanas un kartes lasīšanas ritmu. Uz 7. kp neuzķēru :) noskrienot gar izcirtumu, nenofiksēju precīzu atrašanās vietu kartē un aizgāju paralēlā situācijā gar blakus esošo pauguru, tur kur vajadzēja būt punktam un ielokam, tur nekā nebija, tāpēc intuitīvi sāku skriet pa labi, līdz priekšā ieraudzīju upīti un sapratu ka punkts ir atpakaļ pa kreisi. Ja sākumā būtu paskatījies pa kreisi, iespējams punktu būtu ieraudzījis un nebūtu šī liekā 1 minūtes cilpa veikta. Uz 8. kp pēc šādas kļūdas vajadzēja savākties, tāpēc etapu veicu pārlieku lēni un prātīgi, uz 9. kp gan varēja kārtīgi ieskrieties un kā labs orientieris bija izcirtums kreisajā pusē, tāpēc punktu paņēmu bez problēmām. Bet uz 10. kp pēc pilnas programmas izpaudās mana neprasmīgā kartes lasīšanas tehnika. Tā vietā, lai ieraudzītu izdevīgo apkārtvariantu ap kalnu pa kreiso pusi, es kā auns uzliku virzienu un pa līniju cēlos pāri kalnam, un tikai augšā sapratu, ka šādā kāpienā laiks tika pazaudēts ļoti daudz (40-50 sek.). Uz 11. kp gan vispareizāk bija tikai pa līniju, kā arī darīju, un pašās beigās punktu var teikt izcēla fotogrāfe, kurai liels paldies par bildēm un to ka stāvēja pie pareizās bedres :)

Uz 12. kp neveiksmīgi ieskrēju mazajās eglītēs un pazaudēju pārdesmit sekundes, būtu labāk skrējis pilnībā pa ceļu, bet pie punkta šķiet beidzot panācu divus B grupas konkurentus, tāpēc uz 13. kp vairāk skrēju līdzi nekā orientējos. Uz 14. kp gan pārņēmu vadību un droši pa eglītēm lauzos cauri uz punktu (šis etaps izrādījās ļoti izšķirošs rezultātos, man 1. laiks, bet pāris konkurenti te sakļūdījās). Uz pēdējo 15. kp pamatīgs mauciens tik pa ceļu, palaidu garām Zaļo, kurš bija sekojis man uz 14. kp, tagad es sekoju viņam un skrējām vienā solī. Kaut arī iesvīst tā kārtīgi nesanāca pēc tik īsas distances, besis tomēr šājā pēdējā etapā un finišā bija uzsists. Rezultāts 27:21 ir visai iepriecinošs pie šāda tehniski nepārliecinoša skrējiena, bet pats lielākais pārsteigums bija, kad izdzirdēju ka Gunārs mikrofonā paziņoja ka man 1. vieta starp 10 dalībniekiem, pārsteigums tāpēc ka kļūdās savācu mazliet vairāk par 2 minūtēm, bet izrādās ka pārējie arī bija šur tur sakļūdījušies. 2. vietu apsteidzu par 36 sekundēm, bet 3. vietu par 38 sekundēm, tātad rītdien šim pasākumam būs jāpieiet visai sportiski, jo ja jau esmu iesaistījies cīņā par uzvaru, tad mazliet sportiskais azarts jau vēl iekšā ir. Forši, veselīga atpūta ar iespēju vēl saņemt par to balvu, kaut gan lielākā balva jau ir tas pats process, ko sauc par ORIENTĒŠANĀS SPORTU.