svētdiena, 2015. gada 8. marts

Los Albares (Calasparra)

Category: Trofeo Costa Calida 2015 - Day 2
Map/area: Los Albares (Calasparra)
Organiser: F.O.R.M.
Country: Spain
Discipline: H35B
godam jāpārstāv!
Otrās dienas sacensības klāt! Šorīt jāceļas vēl agrāk nekā vakar, jo agrākas starta minūtes. No kempinga Vidusjūras krastā izbraucam jau sešos no rīta, kad ārā vēl tumsiņa un jūtams dzestrums, lai pēc aptuveni 2 stundām būtu kalnos. Nobraucot no lielās auto maģistrāles, kalnos vēl nedaudz apmaldījāmies, un sacensību centrā ieradāmies precīzi pusstundu pirms mana starta. Pēc vakardienas abiem skrējieniem stīvums kājās pamatīgs, plus vēl tas sāpošais cirksnis, kas domas par cīņu ar līderiem padara pavisam pesimistiskas. Būtībā tā kārtīgi nemaz nevaru paskriet. Bet mierina doma, ka šīs ir orientēšanās nevis skriešanas sacensības, un gan jau distancē parādīsies sportiskais azarts, kad par sāpošo kāju piemirsīšu. Tātad šodien iedzīšanas distancē, kurā pozīcijā ieradīsies finišā, tādu vietu arī ieņemsi rezultātos.
1.dienas līderis
Frančesko
Mūsu H35B grupā situācija sekojoša - līderis startē 3:04 minūtes pirms manis, es startēju no 2. pozīcijas, bet man handikaps pirms 3. vietas ir 38 sekundes un 4. vietas 2:09 minūtes, tālāk jau ir ļoti liels handikaps. Tā ka izskatās, ka man būs reāla cīņa par 2. vietu, jo līderis ir pārāk tālu, un 4. pozīcijā startējušais arī pietiekami tālu tik īsā distancē. Tieši īsā distance (3.2 km) liek domāt, ka līderi tik īsā distancē nav iespējams panākt. Pirms starta noskatos kāds izskatās līderis, ja nu tomēr krustojas mūsu ceļi. Bet ne ar tik lielu uzmanību kāda tiek pievērsta man, jo 3. un 4. vietas īpašnieki kārtīgi mani nopēta un pat pienāk tuvāk, lai pēc numura pārliecinātos vai esmu viņu konkurents :) Ar Raivi un Paulu iesmejam par šiem abiem, tātad ir apņēmušies mani noķert, un reāli izvērtējot savas skriešanas spējas, visticamāk tas trešais mani panāks, bet ceturto gan nevajadzētu laist klāt. Pirms starta cenšos kārtīgi iesildīties un uzvilkt sevi, jo iedzīšanas distancē var nepietikt tikai ar savu orientēšanās tehniku, iespējams, būs jāizmanto kādas taktiskas viltības. Solis stīvs, bet sāku sparīgi. 1. un 2. kp izskrienu vienā elpas vilcienā cauri, arī uz 3. kp bez liekas bremzēšanas, bet... diemžēl konkurents jau mani ir panācis, jo distances sākums pavisam vienkāršs un etaps uz 2. kp bija tik pārskatāms, ka viņam nebija nekādu problēmu panākt mani. Tātad būs jāizmanto taktiskās viltības.
mans sekotājs Hosē
Tagad tik jāskatās cik ātrs skrējējs viņš ir, jo pretī skriešanas ātrumam man nav ko likt, uzvarēt viņu varu tikai ar orientēšanās tehniku. Uz 4. kp tipisks virziena etaps ar kompasu. Skrienu savā tempā un jūtu ka čalis man iesēžas astē. Arī uz 5. kp, kur nedaudz sakļūdos virzienā, Hosē seko man un pats iniciatīvu neuzņemas. Tātad ir nolēmis atsēdēt! Tas padara manu uzdevumu vieglāku, kā tikt no viņā vaļā, jāizvēlas tik atbilstošs etaps. Plāns vienkāršs - ievelku mūs abus nelielā kļūdā, ļaut viņam apstulbt un noticēt ka esam pazuduši, jo pats sekoja tikai man nevis kartei, un tad saplānot virzienu uz nākamo punktu un pilnā ātrumā nozust punkta virzienā. Vislabāk šādu plānu ir realizēt uz kontrolpunktiem ielokos, jo tad kāds blakus ieloks ļoti labi noder. Šādi pats esmu uzrāvies stafetēs vai iedzīšanas distancēs, gan arī pats pāris reizes mēģinājis, bet toreiz nesekmīgi. Vienīgi ir risks, ka šādi mākslīgi kļūdoties, mūs var panākt vēl kāds sekotājs, tāpēc tas jādara pārliecinoši. Uz 6. kp atkal tikai virzienā bez jebkādiem šķēršļiem, tāpēc ir iespēja uzmest aci turpmākajai distancei, kur pamanu ka 12. kp varētu būt vispiemērotākais manam plānam, vai arī jāsāk rīkoties jau uz nākamo 7. vai 8. kp, kur ar graviņu palīdzību varētu tikt vaļā no sekotāja.
ar šādas kļūdas palīdzību es tiku vaļā
no sava konkurenta
Plānu par visiem 100% izdevās realizēt jau uz 7. kp! Un interesanti ka pavisam nejauši, jo pats reāli kļūdījos uz šo punktu. Sanāca neprecīzs izejas virziens no 6. kp, kas mani aizveda līdz grāvīšu krustojumam kurš bija krietni pirms punkta. Pārlecot pāri graviņai, šķita ka esmu jau punkta rajonā, tāpēc sāku virzību atpakaļ, bet punkta pie koka nav. Redzu ka mans sekotājs arī ir apjucis. Un te nāca vēl viens pārsteigums. Pilnā ātrumā mums garām paskrēja līderis! Tātad arī viņš ir kaut kur te kļūdījies, tikai tagad nevarēja saprast vai viņš skrien no vai uz punktu. Pēc veiktā attāluma sapratu, ka punktam tomēr jābūt tālāk. Paskatos ka Hosē virzās atpakaļ uz graviņas pusi, nu man ir iespēja tikt no viņa vaļā, jo esmu pārliecināts ka punkts ir vēl uz priekšu, uz to pusi kur aizskrēja līderis Frančesko. Hosē virzās uz vienu pusi, bet es pilnā ātrumā uz otru pusi punkta virzienā, galvenais tagad trāpīt uz to. Ar nelielu loku, bet punktā trāpu un tagad tādā pašā ātrumā prom uz nākamo 8. kp. Nu jau sāk atkal parādīties sportiskais azarts, kaut arī nejauši, bet plāns tikt vaļā no sekotāja, izdevās perfekti, un pastāv iespēja ka vēl varu panākt līderi, jo viņš tepat kaut kur priekšā ir 1 minūtes ietvaros. Apvidus tipiskais - mazās priedītes ar akmeņaino pamatni, bet labi ka bez lielām reljefa formām, tik ar dažiem ielokiem. Uz 9. kp precīzi, uz 10. un 11. kp nelieli lociņi pirms punktiem, bet kontroli pār karti nepazaudēju. 12. kp ir tas punkts, kur biju plānojis tikt vaļā no sekotāja, bet tas vairs nav aktuāli, jo aiz muguras sen vairs nav neviens jūtams, bet diemžēl arī līderi sev priekšā nekur nemanu, tāpēc būs vien man tā pati 2. vieta, par ko arī liels gandarījums.
mati sirmi
Distance beigās šķiet tik vienkārša, ka nav jau vairs vērts iespringt uz līdera panākšanu. Beigās tomēr mazliet par daudz atslābu :) 13. un 14. kp precīzi, arī uz 15. kp tik pa līniju, un te pieļāvu neuzmanības kļūdu, kura man izmaksāja vairāk kā 1 minūti un, iespējams, arī kādu sirmu matu. Kartē izskatījās, ka punkts ir uz taciņas, bet leģendās un arī dabā tā bija gara mazo klinšu līnija, kas man kartē atgādināja taciņu. Mazliet pirms punkta nonācu uz taciņai līdzīgas līnijas mežā, tāpēc sāku punktu meklēt uz šīs manis iedomātās takas. Kaut kā automātiski sāku virzīties uz tālumā redzamo punktu, kurš atrodas pie kupicas. Tajā brīdī pat neaizdomājos, ka tik šķībā virzienā taču nevarēju aiziet. Pie šī kupicas punkta beidzot aptvēru savu stulbumu... Nervus sev pakutināju pamatīgi! Labi ka mežs bija pietiekami klajš, un nekur neredzēju ka man kāds konkurents būtu aizgājis garām, bet kaut kur tepat aiz muguras gan varētu būt. Tāpēc, apjaušot savu kļūdu un ātri nosakot pareizo punkta vietu, uz pēdējo 16. kp un finišu nācās tiešām lidot, jo savu 2. vietu negribējās zaudēt.
finišā kā līderis
Pēdējais punkts tādā kā karjera malā, kur skatītājiem no augšas viss redzams, un mani atbalstītāji Pauls ar Raivi (viņiem vēlās starta minūtes) jau bļauj man uzmundrinājumus. Līdz pat finišam nesapratu, kāpēc viņi man bļauj kaut ko par līderi. Un pēc finiša nāk apsveikt ar uzvaru! Man uzreiz jautājums - kā tas var būt? Jo līderi kopš 7. kp, kur visi trīsi uz mirkli satikāmies, nebiju vairs distancē redzējis. Biju pilnībā pārliecināts, ka viņš skrien man pa priekšu neaizsniedzamā attālumā. Izrādās viņš bija pamatīgi kļūdījies uz 12. kp, vairāk kā 4 minūtes, un es, viņu pat nemanot, biju aizgājis garām. Beigās izrādījās ka finišā biju iekrājis vairāk kā 2 minūšu pārsvaru pār sekotājiem, un nu varēju no karjeras augšas noraudzīties kā viņi finišē! Tātad man kopvērtējumā 1. vieta un uzvara, 2. vietā finišēja Hosē, no kura tiku vaļā pie 7. kp, bet 3. vietā Frančesko, kurš distanci iesāka kā līderis. Pēc finiša mēģināju aprunāties ar vakardienas līderi, bet šis angliski ne vārda, tikai spāniski man kaut ko stāstīja, uz ko man atlika tik māt ar galvu un teikt - sī (jā). Šodien man rezultāts 30:14 un tikai 5. vieta no 27 orientieristiem. Arī splitos neuzrādīju nevienu ātrāko etapa laiku, tur tikai izceļas tās manas divas kļūdas uz 7. un 15. kp. Bet tā jau iedzīšanas distancēs ir, nav jābūt ātrākajam, bet gan izveicīgākajam un stabilākajam visas distances laikā.

 

visi trīs
pjedestāli
Spānijā
Jāsaka godīgi, man pašam šī uzvara bija pārsteigums. Klusībā varbūt cerēju, ka man kā jaunākajam veterānam ir cerības apskriet vecākos konkurentus, bet šoreiz uz skriešanas ātrumu varēju necerēt, jo praktiski skrēju traumēts. Tas sāpošais cirksnis galīgi neļāva brīvi skriet un pēc šādas slodzes droši vien pāris dienas nevarēšu normāli paiet. Šoreiz uzvaru izcīnīju tīri ar savām orientēšanās prasmēm, jo kartes lasīšana man padodas un arī Spānijas apvidus pietiekami iepazīts pa 5 gadiem. Jāsaka gan ka distances nebija nekādas sarežģītās, bet tas jau tieši nāca par labu skrējējiem nevis man. Kā sacīt jāsaka, izdevās perfekti paņemt atslēgas punktus abu dienu distancēs. Vēl labāku noslēgumu šim nedēļu garajam atvaļinājumam Spānijā nemaz nevarēju vēlēties! Balvā saņēmu piemiņas māla trofeju un maisiņu ar savdabīgiem rīsiem, ar kuriem Calasparra apkārtne ir atpazīstama visā Spānijā. Piecu gadu laikā esmu pabijis uz visiem goda pjedestāla pakāpieniem, un šķiet ka nākamajos gados apsvēršu domu doties uz kādu citu valsti, jo Spānija ir iepazīta kārtīgi.

 

varēja labāk
Maniem kompanjoniem Raivim un Paulam šodien savās distancēs klājās ar mainīgām sekmēm. Raivim H21B grupā ar atzīstamu sniegumu izdevās apsteigt vairākus konkurentus un pacelties uz 8. vietu, bet Paulam H21A grupā vairākas kļūdas, no kurām viena pat 4 minūšu, tāpēc nācās atkrist uz 8. vietu. Abiem 8. vietas, bet tāda nepadarīta darba sajūta, jo esot bijusi iespēja nostartēt labāk. Nākamreiz būs labāk! Gaidot apbalvošanu, izmantojām organizatoru un sponsoru labvēlību - alus par brīvu, un ne jau tikai viena glāze.
 

 

 




Pirms prom braukšanas iebraucām vēl Calasparra pilsētā, lai nobaudītu spāņu kebabus. Trāpījām gan tieši Siestas laikā, kad nekur neviens nestrādā, bet tumsnējais aziāts bija labvēlīgs pret mums un pusstundas laikā pagatavoja mums pusdienas. Lidmašīna uz Angliju mums tikai pašā vakarā, tāpēc piestājām arī pie Real Murcia futbola stadiona, lai klātienē paskatītos spāņu futbolu. It kā tikai 2. līga, bet spēles līmenis tāpat bija augsts. Interesanti ka biļetes nopirkām pie lodziņa, nevis uzrāvāmies pie spekulanta, kurš mums taisījās kļūt par lielāko čomu visā Mursijas reģionā. Pirms spēles ievērojām, ka visi spāņi pērk kaut kādus lielos saulespuķu sēklu maisiņus. Ja jau tikai pa 1 euro, tad mēs ar paņemsim pāris maisus! Stadionā atmosfēra lieliska, visi atbalsta savējos un... grauž semočkas un turpat spļauj zemē. Arī mēs iejutāmies šādu līdzjutēju lomā :) Bija labs pavasara atvaļinājums ar labu kompāniju siltajās zemēs. Atpūtāmies, sportojām, mazliet iesauļojāmies, ēdām apelsīnus tieši no koka, pabijām ekskursijās vairākās pilsētās, kā arī izbaudījām pirtis, burbuļvannas un Sangriu!
 

Nav komentāru: